Rāda ziņas ar etiķeti featured. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti featured. Rādīt visas ziņas

Toma Kūpera analītika: Krievijas progress Donbasa dienvidrietumos un Kijivas atbildes trūkums

Austriešu militārā analītiķa atskats uz Krievijas-Ukrainas kara stāvokli 2024. gada 31. oktobrī.

Pēdējo dienu laikā Ukrainas aizsardzības pozīcijas Donbasas dienvidrietumos – īpaši Zoloto Nivas un Vodjanes rajonā – piedzīvojušas būtisku sabrukumu. Šajā frontes "aizmirstajā stūrī" Krievijas spēki guvuši būtisku virzību, izlaužoties caur Šahtarskas apgabalu, kas izraisīja vienas Teritoriālās aizsardzības vienības atkāpšanos un atklāja flangu regulārai bataljona vienībai. Krievijas spēki tai uzbruka no aizmugures, būtībā to iznīcinot.

Lai gan Ukrainas spēkiem izdevās iznīcināt četrus Krievijas T-72 tankus un četras BMP kaujas mašīnas, pārējās vienības spēja apiet aizsardzības pozīcijas un uzbrukt ukraiņiem no muguras. Tajā pašā laikā redzams video materiāls ar Ukrainas tanku, iespējams, T-72, kas iznīcina okupantu bruņutransportieri. Bet patiesībā tas cīnās par izdzīvošanu pēc tam, kad Krievijas spēki tam izdevās uzbrukt no visām pusēm.

Ukrainas ģenerālis Sirskis reaģēja, sūtot papildu bataljonu, tomēr ar Krievijas spēku apmēru – vismaz diviem motorizētiem kājnieku pulkiem un tanku brigādi līdz 8000 karavīru – Krievija spēj iekļūt teritorijā ar minimālu fortifikāciju un bez mīnu laukiem. Tas ļāva Krievijas spēkiem ieņemt Jasnu Poljanu, Novoukrainku un Bohojavlenku un uzsākt Maksimivkas un Trudoves ieņemšanas mēģinājumus.

Šī ofensīva nozīmē ne tikai vairāk nekā 300 Ukrainas karavīru zaudējumus, bet arī ievērojamu Krievijas progresu – aptuveni 10 km piecu dienu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 10. novembrim Krievijas spēki varētu ielenkt Kurahove no dienvidiem, padarot to par nopietnu Ukrainas apdraudējumu.

Arī Ziemeļukrainā Krievija ir guvusi panākumus, izveidojot placdarmu uz rietumiem no Žerbecas upes Novosadovas apgabalā, kas atrodas starp Kupjansku un Kreminu.

Neskatoties uz šo izaicinošo situāciju, ir arī pozitīvas ziņas: Ukrainas Nacionālās gvardes Azovas 12. brigāde guvusi uzvaru Toreckā, sakaujot Krievijas "Center" grupējumu un atgūstot lielāko daļu pilsētas.

Tikmēr Ukrainas valdība saskaras ar pieaugošu kritiku par neefektīvu vadību un koncentrēšanos uz ārpolitiskām tēmām. Prezidents vairāk runā par iespējamo miera plānu ar ASV atbalstu, kamēr Ukrainas bruņoto spēku vadība mobilizē vēl 160 000 karavīru. Tiek uzsākta jaunu brigāžu veidošana, taču neuzlabo reālu aizsardzību frontē.

Toma Kūpera analītika: Putekļi un ēnas

Austriešu militārais analītiķis Toms Kūpers nedaudz vairāk izskaidro Ukrainas armijas panākumu iemeslus gan Bahmutas, gan Zaporižjas frontē. Papildus vieš skaidrību, kāpēc panākums netika strauji attīstīts tālāk.

Pēdējo pāris dienu veiksmīgā Ukrainas armijas sauszemes operācija “sacēla gaisā daudz putekļus”, kā dēļ ir ļoti grūti sekot tam, kas notiek frontes līnijā. Pie tam dažus notikumus labāk neizpaust “tagad”. Tāpēc šodien tikai daži “atjauninājumi” un arī tie tāda telegrāfa ziņojuma veidā. 

Kliščijivka-Kurdimivka (Bahmutas dienvidu flanga) 

Pēdējās 48 stundās kopš tika sagrauti krievu 57. un 72. motorizētie strēlnieku bataljoni pie Kliščijivkas, okupantu uz šo frontes līniju nosūtīja 4. motorizēto strēlnieku bataljonu (veidots no Donbasas separātistiem un atkārtoti papildināts ar krievijā mobilizētājiem). 

Kopā ar 83. desantnieku brigādi uzsāku uzbrukumu ciema ziemeļos, izmantojot Ukrainas armijas vienību rotāciju Kliščijivkā. Lai netiktu sakauti rotācijas laikā, Ukrainas armijas virspavēlniecība deva pavēli 17. tanku brigādei uzbrukt Opitne virzienā. Rezultātā notika “frontālā sadursme”, kura krievijas 4. motorizēto strēlnieku brigādes iespējams maksāja ar komandiera zaudēšanu. 

Paziņojumi no putina, ka Kliščijivka ir “atgūta” – pilnīgas muļķības. 

Pie tam krievijas okupanti “atgriezās” ar gaisa spēku uzlidojumiem šajā apgabalā, pēdējās 2-3 dienās izmantojot lidmašīna, kā “artilērijas brigādes”, kas ļoti daudz izsaka par viņu sauszemes spēku stāvokli. 

Vairāki aviācijas uzlidojumi (šaujot gan ar kabrēšanu, gan ar vadāmām aviācijas bumbām) tika mērķēti uz Ukrainas armijas diviem pontonu tiltiem, kurus tie uzstādīja pār Severskijdoņecas kanālam uz ziemeļiem no Kurdimivkas. 


Robotine (Zaporižjas apgabals, Dienvidu fronte) 

Iemesls krievijas aizsardzības līnijas sabrukumam uz austrumiem no Robotine bija okupantu 71. motorizēto strēlnieku bataljona (42. motorizēto strēlnieku divīzija) iznīcināšana. Tas radīja pārrāvumu aizsardzības līnijā, kuru Ukrainas armija izmantoja, lai virzītos dienvidu virzienā.
 
Krievijas 58. sauszemes spēku armija “stabilizēja” situāciju, nosūtot “BARS-1”, “BARS-3”, “BARS-14” vienības (BARS – kaujas armijas rezerves vienības), kuras papildus tika kombinētas ar 22. un 45. speciālo uzdevumu brigādēm no Novoprokopivkas apvidus. 

Dažas no tām uzreiz devās pretuzbrukumā, kas lika Ukrainas armijai apstāties 1000 metros no Novoprokopivkas (uz dienvidiem no Robotine).

Daži šo vienību elementi papildināja 291. motorizētos strēlnieku bataljonu pašā Robotine, jo arī tās jau bija uz iznīcināšanas robežas. Taču izskatās, ka Ukrainas armija īsti negrasās tieši uzbrukt Robotine un Novoprokovika, kā to bija iedomājusies 58. armijas virspavēlniecība.
 
Ukraiņu vienības pagriezās uz austrumiem, lai paplašinātu savu iespiešanas apgabalu un uzbruka okupantu 100. izlūku brigādes rietumu flangam, nonākot pie Verbove rietumu daļas. 


Staromajorske 

Okupantu aizsardzības līnijas sabrukumu veicināja 247. desantnieku pulka sakāve. Vienība jau pagājušā gada martā tika sakauta, kad 49. sauszemes armija piedalījās uzbrukumā Odesas virzienā un vēlāk tika atjaunota ar mobilizētajiem no “krievijas desantnieku leģiona”. Trīs diennaktis atpakaļ šīs vienības izdzīvojušie padevās Ukrainas 35. jūras kājinieku brigādei.
 
Papildus tam okupantu gaisa spēki bija tik ļoti aizņemti pie Kliščijivkas, ka īsti nespēja palīdzēt Zaporižjas frontē. 


Nobeigumā 

Protams, pēdējās divās dienās ir cietuši dažādi Krievijas štābi un piegādes noliktavas Zaporižjas dienvidos un Doneckas dienvidos, kā arī naftas bāze Šahtarskā (uz austrumiem no Doтeckas), bet – cik zināms – visas ar “M142 HIMARS” un “M270” vadāmām raķetēm.


Toma Kūpera analītika: Pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu karš

Austrijas militārais analītiķis Toms Kūpers veicis apkopojumu par pēdējo divu nedēļu cīņu starp Ukrainas un krievijas okupantu raķešu vienībām. Var novērot, ka abas puses cenšas panākt savus konkrētus mērķus un izmanto tam visus pieejamos ieročus. Pie tam šis karš sācies vēl pirms Kerčas tilta spridzināšanas.

Kopš nakts no 10. uz 11. jūliju krievi veic visaptverošu raķešu uzbrukumu Odesas ostai. Tur ir trīs ostas. Pirmā un otrā osta atrodas piekrastē un tās ieskauj pilsēta. Trešā osta atrodas dažus kilometrus uz ziemeļiem un kā ziņots, tas daļēji pieder korporācijai “Cargill” (būtībā lauksaimniecības produktu lieltirgotājs, kurš faktiski diktē pārtikas cenas, vienlaikus piespiežot lauksaimniekus tirgot preces ar minimālo uzcenojumu).

Diemžēl, neskatoties uz Ukrainas apgalvojumiem, ka viņi ir izstrādājuši un nodevuši ekspluatācijā kaut kādu jaunu, iekšzemē izstrādātu pretgaisa aizsardzības sistēmu, fakts ir tāds, ka Odesas pretgaisa aizsardzība ne tuvu nav tik spēcīga kā Kijevas.

Balstās uz 14. radiotehniskās brigādes (radari un sakari) un 38. pretgaisa aizsardzības pulku (kas, šķiet izmanto Polijas piegādātās “S-125 Neva/SA-3 Goa” pretgaisa aizsardzības sistēmas) un nav pietiekami blīva. Līdzīga aizsardzība ir arī Mikolajavas ostai, kuru aizsargā 201. pretgaisa aizsardzības brigāde. Iespējams, ka gan 38. pulks, gan 201. brigāde ir pastiprināta ar 160. pretgaisa aizsardzības brigādes elementiem, taču tiem vienkārši nav Kijevas aizsardzības izsmalcinātības un blīvuma.

Protams, ukraiņi apgalvoja, ka ir notriekuši 26 no 28 “Šahed” lidrobotiem-kamikadze, kuri tika palaisti no Primorskas-Ahtarskas apgabala (tostarp vienu notrieca ar “FIM-92 Stinger” iekārtu). Patiešām, 22 no tiem notrieca Odesas un Mikolajevas pretgaisa aizsardzība, taču divi šahedi ir trāpījuši birojiem un ostas administrācijai Odesā, bet viena “Iskander-M” raķete — Mikolajavas ostā un vēl viena Očakovas ostā. Lai gan pēdējos divos gadījumos postījumu līmenis joprojām nav zināms, vietējā ugunsdzēsēju brigāde ātri nodzēsa ugunsgrēku Odesā. 12. jūlijā cieta arī Zaporižjas pilsēta, kur tika ievainoti vairāk nekā 20 civiliedzīvotāji.

Naktī no 12. uz 13. jūliju krievi palaida divus uzbrukuma viļņus ar kopumā 20 “Shahed-136” lidrobotiem-kamikadze: vienu no Kurskas apgabala Kijevas virzienā un otru no Primoskas-Ahtarskas apgabala (joprojām neskaidrā virzienā). Turklāt krievi izšāva divas “Kalibr” raķetes no Melnās jūras un vienu “Iskander-M” no Džankojas okupētajā Krimā. Ukraiņi paziņoja, ka notriekšu visus 20 lidrobotus un abas “Kalibr” raķetes.

Naktī no 13. uz 14. jūliju krievi palaida 17 lidrobotus-kamikadze “Šahed-136”. 16 tika notriekti. Turklāt Ukrainas gaisa spēki un armija apgalvoja, ka tika notriekti 7 “Orlana” bezpilota lidaparāti (šis ir īpaši interesanti, jo “Orlan” ir ļoti svarīgi Krievijas kaujas lauka izlūkošanai). Tomēr mans iespaids ir tāds, ka Krievijas triecieni 12.–13. un 13.–14. jūlijā bija paredzēti, lai “sakārtotu” Ukrainas gaisa spēku pretgaisa aizsardzību: paturētu to Kijevas apgabalā, lai novērstu to pārvietošanu uz Odesas apgabalu, gaidot to, kas notiks vēlāk.

Tikmēr Ukrainas gaisa spēki turpināja iznīcināt izvēlētos mērķus - galvenokārt Zaporižjas dienvidos. Piemēram, 11. jūlija sākumā “kaut kas” tika uzspridzināts Melitopoles apgabalā un pēc tam viņi uzspridzināja viesnīcu “Djuna” Berdjanskā, ko Krievijas armija izmantoja, ka vadības punktu un izmitināšanas vietu. Šeit tika nogalināts ģenerālis Oļegs Cokovs un vairāki desmiti citu Krievijas karavīru.

Vēlāk dienas laikā (ap plkst. 14:00 un 16:30) tika trāpīts arī divās citās Krievijas bāzēs Berdjanskā: krievi apgalvoja, ka "visas raķetes ir notriektas", taču lielāko daļu dzirdēto detonāciju izraisīja viņu pretgaisa aizsardzības sistēma “Pantsir”, kura bija vērsta pret ukraiņu palaistām “MALD” mānekļu raķetēm. Ap pulksten 15.00 Ukrainas ziemeļos tika izsludināta gaisa uzlidojuma trauksme, ko izraisīja Krievijas “MiG-31K” pacelšanās no aviācijas bāzes Baltkrievijā, taču ap pulksten 15.22 tā tika atcelta.

14. jūlija rītā krievi ziņoja par Ukrainas lidrobotu triecienu Kurskas apgabalam. Ziņots, ka viens tika notriekts pie atomelektrostacijas Kurčatovā, vēl trīs - Voroņežas pievārtē. Vēlāk Ukrainas gaisa spēki paziņoja, ka ir notriekuši 16 no 17 “Šahed” lidrobotiem-kamikadze, no kuriem lielākā daļa dienvidos: 6 tika notriekti Dņipro apgabalā. Viens lidaparāts, kas izspruka cauri aizsardzībai eksplodēja Krivijrihas apgabalā.

14. jūlijā ap pulksten 22.00 divu stratēģiskie bumbvedēju “Tu-22M-3” pacēlās no Mozdokas aviobāzes, izraisīja gaisa uzlidojuma trauksmi Ukrainas austrumos. Tie palaida 3–4 “H-22” raķetes uz Zaporižja, taču, kas tieši bija to mērķis, joprojām nav zināms. Pēc sprādzieniem vietējās amatpersonas ziņoja par bojājumiem 16 augstceltnēm, medicīnas iestādei un izglītības iestādēm. Vienlaikus Ukrainas gaisa spēki notrieca četrus no sešiem “Šahed” lidrobotiem-kamikadze, kas tika palaisti “no dienvidiem” (ukraiņi ziņoja, ka 14. jūlijā kopā notriekti 16 lidroboti).

15. jūlija vakarā krievi veica uzbrukumu "infrastruktūras objektam" Zaporižja, kā rezultātā tika traucēta elektrības piegāde vienam no pilsētas rajoniem. Naktī okupanti veica triecienu Harkivai ar vairākām “S-300” raķetēm, taču pēc atbildīgo personu ziņojumiem tika nodarīti “nelieli bojājumi”.

16. jūlija rītā Ukrainas gaisa spēki veica triecienus Luhanskai (kur tika iznīcināta munīcijas noliktava Jubiļejnija rajonā) un Mariupolei. Savukārt krievi ar četrām “S-300” raketēm uzbruka Harkovai.

17. jūlija sākumā Ukraina ar diviem pārveidotiem ūdens motocikliem ietriecās Kerčas (jeb "Krimas") tiltā (lai gan tas līdz galam nav skaidrs). Izraisītie sprādzieni bija pietiekami spēcīgi, lai nogāztu vienu ceļa tilta posmu un nogalinātu divus civiliedzīvotājus, kas brauca automašīnā. Sākotnēji tika ziņots, ka tika bojāts arī dzelzceļa tilts, kas ir būtisks Krievijas militāro krājumu un papildspēku plūsmai uz Hersonas un Zaporižjas dienvidiem (jo tika apturēta dzelzceļa satiksme), taču vēlāk tas neapstiprinājās.

Naktī no 17. uz 18. jūliju krievi palaida 6 “Kalibr” raķetes un 36 “Šahed-136” lidrobotus-kamikadze. Ukraiņi paziņoja par 6 spārnoto raķešu un 31 lidrobotu notriekšanu (25 no tiem starp Zaporižjas pilsētu un Odesu), un šķiet, ka šis uzbrukums Odesas ostā radījis tikai nelielus postījumus. Tajā pašā laikā Krievijas raķetes eksplodēja rūpniecības objektā Harkivas Osnovjanskas rajonā un viens cilvēks gāja bojā. Ukraina atbildēja ar raķetēm, kuras trāpīja vairākas Krievijas bāzes un apgādes noliktavās Melitopoles apkaimē (fiksēti vismaz pieci trāpījumi), ka arī vismaz viena Krasnoperekopskas apgabalā okupētajā Krimas teritorijā.

Taču naktī no 18. uz 19. jūliju krievi veic īpaši efektīvu triecienu: pirmo reizi izdevies saskaņot visus izvietotos ieročus tā, lai tie mērķa zonu sasniegtu vienlaicīgi. Lasi: vispirms palaisti “Šahed”, tad ātrākas raķetes. Kopumā ukraiņi ziņoja, ka ir atklājuši 32 lidrobotus-kamikadze (izlaisti no Čaudas poligona Krimā un Primorskas-Ahtarskas apgabalā) un 16 spārnotās raķetes “Kalibr”.

Tiem tuvojoties mērķim, četri Krievijas gaisa spēku bumbvedēji “Tu-22M-3” palaida 8 “H-22” raķetes, bet iznīcinātājs “Su-35” vienu “H-59” raķeti. Vienlaicīgi krievu sauszemes spēki palaida 6 virsskaņas spārnotās raķetes “P-800 Oniks” (no “Bastion” piekrastes aizsardzības sistēmām okupētajā Krimā).

Ukraiņi paziņoja, ka notriekuši 23 “Šahed” lidrobotus, 13 “Kalibr” un vienu “H-59” raķeti, taču nav šaubu, ka pārējās Krievijas raķetes, īpaši “H-22” un “P-800 Oniks”, radīja smagus bojājumus kviešu eksporta infrastruktūrai Odesā. Turklāt viena raķete trāpīja Kanatovo rajonā ārpus Kirovohradas, vismaz viena trāpīja viesnīcu kompleksam Koblevo (Mikolajevas apgabalā), vismaz viena trāpīja Čornomorskā, un viens vai divi “Šahed” eksplodēja Hersonā, radot plašus bojājumus vairākām ēkām. Vairāk nekā 60 000 tonnu kviešu, kas visi bija paredzēti Ķīnai, tika iznīcināti.

19. jūlijā ukraiņi uzspridzināja Krievijas munīcijas noliktavu Vecās Krimas poligonā, liekot okupācijas iestādēm evakuēt vairākus tuvējos ciematus.

Naktī no 19. uz 20. jūliju krievi atgriezās, lai palaistu 19 lidrobotus-kamikadze (šoreiz no okupētās Krimas), kam sekoja 4 “H-22”, 7 “P-800 Oniks”, 3 “Kalibr” un 5 “Iskander-K” raķetes. Ukrainas pretgaisa aizsardzību atkal tika pārslogota ar milzīgo ienākošo mērķu skaitu. Viņi paziņoja, ka notriekuši 13 lidrobotus un 5 raķetes. Pārējie tika cauri aizsardzībai, radot smagus postījumus Odesā (4 ievainotie), Mikolajivā (1 bojā gājušais, 19 ievainoti) un Černihivā.

Šajā videoklipā ir redzams, kā cits “Šahed” 20. jūlijā kaut ko uzspridzināja Žitomiras apgabalā.

Okupantu pavēlniecība Maskavā paziņoja, ka viņi mērķēja "Ukrainas armijas degvielas un munīcijas noliktavām", taču vēlreiz – nav šaubu, ka viņu galvenais mērķis bija pārkraušanas iekārtas Odesas ostā.

21. jūlija rītā krievi ar “Kalibr” raķetēm atkal uzbruka kviešu terminālim Odesā. Pēcpusdienā tiem sekoja 7 “P-800 Oniks” raķetes, kuras, pēc okupantu virspavēlniecības domām, bija "mērķētas objektiem, kas izmantoti teroristu uzbrukumu sagatavošanai pret Krievijas Federāciju". Nu, ja pelnīt naudu, kultivējot un eksportējot kviešus un miežus, ir "terorisms".

Naktī no 21. uz 22. jūliju Krievijas trieciens Odesas samazinājās: ukraiņi apgalvoja, ka notriekti "tikai" pieci “Šahed” lidroboti. Savukārt Ukrainas gaisa spēki trāpīja Krievijas apgādes objektiem okupētajā Krimā: ziņots par triecieniem munīcijas un degvielas noliktavām Novoivanovkā, pamestā aviācijas bāzē.

Visbeidzot, pagājušajā naktī krievi izmantoja piecas dažādas ieroču sistēmas, lai uzbruktu Odesas vēsturiskajam centram -  “Kalibr”, “P-800 Oniks”, “H-22”, “Iskander-M” un “Iskander-K”. Viens cilvēks tika nogalināts, 22 ievainoti. Bojātas sešas dzīvojamās ēkas, un liela katedrāle- "Krievu pasaules lepnums" (komunisti to iznīcināja 1936. gadā, bet no jauna uzcēla 1990.-2002. gadā). Arī šoreiz okupanti otro uzbrukumu vilni centās izmantot, lai nogalinātu glābējus, kuri bija ieradušies likvidēt pirmā uzlidojuma sekas.

Pie tam cieta arī restorāns un muzejs bijušajā grāfa Tolstoja rezidencē. Domājiet, tam vajadzētu "apstiprināt", ka tie ir "ukraiņi, kas veic genocīdu pret krieviem Ukrainā"…


Turpinājumā bez Tomba Kūpera analītikas.

24. jūlija rītā krievijas okupanti palaiduši vairākus lidrobotus-kamikadze "Šahed-136" uz Odesas apgabalu. Daļa tika notriekta, daļa nodarīja postījumus uz zemes - bojātas četras graudu krātuves, eļļas un degvielas krātuves un biroja ēka. 7 cilvēki guvuši ievainojumus. Ukrainas armija savukārt okupētajā Krimā Džankojas rajonā pie ciema Vilne iznīcināja kārtējo munīcijas noliktavu. Atbildīgās personas bija spiestas evakuēt iedzīvotājus 5 km radiusā ap uzbrukuma vietu. Okupanti apgalvo, ka tas bijas lidrobotu uzlidojums, bet vietējie - ka raķešu. Naktī gan virs Krimas tika notriekti vairāki ukraiņu lidroboti. Ukrainas militārais izlūkdienests organizēja divu lidrobotu-kamikadze uzlidojumu Maskavai. Viens ietriecās biroja ēkā, otrs - ēkā kas atrodas blakus Krievijas aizsardzības ministrijai un Ārējā izlūkdienesta pakļautai ēkai, kurā atrodas nodaļa atbildīgā par kiberuzbrukumiem. Kas bija patiesie ukraiņu mērķi nav zināms.

Žurnālisti atklājuši, ka lidrobotus-kamikadze "Šahed" Tatarstānā komplektē koledžas audzēkņi.

Naktī uz 25. jūliju krievijas okupanti palaiduši lidrobotus-kamikadze "Šahed 136" uz dažādiem Ukrainas apgabaliem. Ukraiņi nav publicējuši cik daudz tika palaisti. Zināms, ka Kijivas apgabalā tika notriekti visi. Žitomiras apgabalā lidroboti nogāzušies uz infrastruktūras objektu un glābēji līdz plkst.12:30 likvidēja sprādziena postījumu. Čerkasu apgabalā divi lidroboti trāpīja klājā laukā un viens - tukšā lauksaimniecības angārā. Bez cietušajiem. Dienas gaitā Ukrainas jūras kājinieki paziņoja, ka notriekuši okupantu kaujas helikopteri "Ka-52". Ekipāža gājusi bojā.


26. jūlija naktī krievijas okupanti palaida lidrobotus-kamikadze uz Harkivas apgabala pilsētu Pervomaiska, kur tie trāpīja uzņēmuma noliktavas ēkā, izraisot ugunsgrēku. Bez cietušajiem. Dienas vidū krievijas okupanti izšāva divas "Kalibr" spārnotās raķetes, kuras tika notriektas Vinnicas apgabalā. Paralēli gaisā pacēlās 13 krievijas okupantu stratēģiskie bumbvedēji, kuri izšāva Ukrainas virzienā 36 spārnotās raķetes "H-101/H-555". No Melnās jūras akvatorijas tika palaistas 3 spārnotās raķetes "Kalibr" un papildus "Mig-31" izšāva 4 ballistiskās raķetes "Kindžal" (Iskander versija). Ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēma notriekusi visus "Kalibr" un "Kindžal" raķetes, ka arī 33 no 36 raķetēm "H-101/H-555". "Kindžal" raķetes tika notriektas Hmeļņickas apgabalā. Raķešu atlūzas nogāzās apgabala dzīvojamās vietās. Bojāts auto. Bez upuriem.

Naktī uz 27. jūliju krievijas okupanti palaida 8 lidorbotus-kamikdaze "Šahed", kuri visi tika notriekti. Paralēli no kuģa Melnajā jūrā tika izšautas divas "Kalibr" spārnotās raķetes Odesas ostas virzienā, kuras neizdevās notriekt, jo tās lidoja ļoti zemu. Odesā viena raķete trāpīja ostas administratīvā ēkā. Bojā gājis 1 cilvēks. Vēl viena trāpīja kravu termināļiem, bojājot ražošanas iekārtas.

Pēc "Ukraina-NATO" padomes sēdes Ukrainas kopienu, teritoriju un ifrastruktūras attīstības ministrs Oleksandrs Kubrakovs paziņoja, ka krievijas okupantu uzlidojumos bojāti 26 ostu infrastruktūras objekti un 5 kuģi. Okupantu jūras flote ierobežo kuģošanu pie okupētās Krimas un Bulgārijas krastiem, kas faktiski bloķē to kuģošanu uz Ukrainas ostām.

Dienas vidū krievijas okupanti ar divām "Iskander" ballistiskām raķetēm apšaudīja Zaporižja. Vietēja administrācija paziņoja par bojājumi ēkām, bet foto nav publicēts. Bez upuriem.

Naktī uz 28. jūliju Ukrainas armija iznīcināja naftas bāzi okupētajā Doneckas apgabala pilsētā Šahtarskā. Okupanti paziņoja, ka ar raķetēm, bet vēlak mainīja versiju uz lidrobotiem. Okupanti paziņoja, ka pie Maskavas notriekuši lidrobotu, bet nav skaidrs kam tas pieder. Vēl viens lidrobots tika izskalots okupētās Krimas krastā.

Dienas otrajā pusē Ukrainas armija ar divām (varbūt trīm) apšaudīja krievijas pilsētas Taganrogu un Azovu (iespējams arī Čatri). Taganrogā raķete sprāga muzeja iekšpagalmā, Azovā netālu no ostas. Tiek apgalvots, ka tika izmantoras "S-200" sistēmu raķetes. Iespējams tās tika mērķētas militāriem objektiem, bet raķešu precizitāte nav pārāk liela (to vārēja redzēt arī iepriekšējās reizēs, kad tās tika izmantotas). Taganrogā ievainojumus guva 12 cilvēki. Par bojā gājušajiem nav ziņu. Ukraina nav uzņēmusies atbildību par šo apšaudi.

Okupētajā Doneckā reaktīvo sistēmas raķetes nokrita pie krievijas okupantu iekšlietu ministrijas ēkas.

Vakarā krievijas okupanti raidīja divas ballistiskās raķetes "Iskander-M" uz Dņipro pilsētas centru. Viena no raķetēm trāpīja daudzstāvu dzīvojamā jaunbūvē. Par laimi ēka nebija pilnībā apdzīvota. Otrā raķete trāpīja bijušā Drošības dienesta ēkā un izraisīja tās daļēju sabrukumu. Drošības dienests šajā ēkā sen neatrodas, bet okupanti visu laiku cenšas trāpīt šajā ēkā. Pagājušā reizē viņi trīs reizes aizšāva garām. Pēc uzbrukuma konstatēti 9 cietušie.

29. jūlijā Ukrainas armija ar raķetēm apšaudīja dzelzceļa tiltu pie Čonharas, kas savieno Krimas pussalu ar Hersonas apgabalu.

30. jūlijākrievijas okupanti palaiduši uz Ukrainu 4 lidrobotus-kamikadze, kurus visus notrieca pretgaisa aizsardzības sistēmas Hersonas un Dņipro apgabalos. Notriekti arī 4 izlūkošanas lidroboti.

Maskava tika pakļauta trīs lidrobotu-kamikadze uzlidojumam, kurā cieta Digitālās attīstības, telekomunikāciju un plašsaziņas līdzekļu ministrijas birojs.

Okupanti ar raķetēm apšaudīja Zaporižja un Sumi pilsētas. Vakarā Tangarogas piepilsētā nogāzies okupantu lidrobots "Orion".

Naktī uz 31. jūlijukrievijas okupanti ar ballistiskās raķetēm no Belgorodas apgabala apšaudīja Harkivas pilsētu. No rīta tie palaida ballistiskās raķetes "Iskander" uz Zaporižja, nogalinot 6 cilvēkus un ievainojot - 75.

Naktī uz 1. augustu krievijas okupanti ar lidrobotiem-kamikadze veica uzlidojumu uz Harkivu, bet ukraiņi atkārtoti uz debesskrāpjiem Maskavā, kur šoreiz ciet Ekonomikas attīstības ministrijas birojs

Odesa ceturto dienu pakļauta okupantu raķešu apšaudēm

Šonakt krievijas okupanti jau ceturto naktī apšauda Odesu un tās apgabalu ar spārnotām raķetēm. Šī ir jau ceturtā nakts pēc kārtas, kad ienaidnieks iznīcina reģiona infrastruktūru, kura ir saistīta ar graudu eksportu.

Šonakt krievijas okupantu uzbrukums nebija tik intensīvs, kā iepriekšējās naktīs. Spārnotās raķetes tika raidītas uz lauksaimniecības uzņēmumu Odesas apgabalā. Divas raķetes nopostīja graudu krātuves ar 100 tonnām zirņu un 20 tonnām miežu. Vieglus ievainojumus guva 2 cilvēki.

Otrajā apšaudes “vilnī” krievijas okupanti raidīja spārnotās raķetes uz to pašu uzņēmumu, kad tur glābēji likvidēja iepriekšējā uzbrukuma sekas. Raķetes lidoja ļoti zemu, kas traucēja laicīgi izsludināt gaisa trauksmi. Par laimi neviens no glābējiem otrajā uzlidojumā necieta.

Piektdienas dienas vidū krievijas okupanti atkārtoja savu uzbrukumu ar spārnotām raķetēm “Oniks”, “Kalibr” un “H-59”. Septiņas raķetes tika raidītas uz svarīgu infrastruktūras objektu Odesas apgabalā. Zināms, ka objekts ir bojāts, bet bojājumu apmērs vēl netiek atklāts.

Konflikts starp pašvaldības policiju un atpūtniekiem Jūrmalā

Sociālā tīklā "Tik-Tok" Dāvis Liepa publicēja video no Jūrmalas pludmales, kur notika konflikts starp pašvaldības policijas darbiniekiem un atpūtniekiem. Policijas darbinieki mēģināja nomierināt vīrieti, kurš viņiem pretojās un pielietoja asaru gāzi. Blakus esošie atpūtnieki ielenca policijas darbiniekus un uzsāka ar viņiem verbālo konfliktu.

Valsts policija informēta par konfliktu Jūrmalā un veic nepieciešamas darbības.

Sprādziens uz Kerčas (Krimas) tilta - otrais gada laikā

Naktī plkst.03:05 divi peldroboti-kamikadze veica uzbrukumu Kerčas (Krimas) tiltam. Sprādziena brīdī tilta virsma palecās gaisā. Vienā pusē tā noslīdēja no baltiem, otrajā - deformējās. Vieglā automašīna sprādziena laikā ietriecās vienā no posmiem un sadursmes rezultātā bojā gāja 2 cilvēki, bet viens guva ievainojumus.

Pirmdienas rītā okupētās Krimas gauleiteris Aksjonovs paziņoja par ārkārtas negadījumu uz tilta, ka rezultātā tika apturēta auto, vilcienu un prāmju satiksme starp pussalu un krieviju.

Vēlāk sociālajos tīklos parādījās pirmās fotogrāfijas un video, kas liecināja par tilta nopietniem bojājumiem. Virzienā uz krieviju tilta posms noslīdēja no balsta, bet otrajā pusē - virsma deformējās.

Nedaudz vēlāk pasažieru vilcienu kustība pāri Kerčas (Krimas) tiltam tika atjaunota, bet vilcieni kustās ar traucējumiem. Pramju satiksmi arī atjaunoja, bet ar to pārvadā tikai satiksmes autobusu pasažierus. Vieglo auto pārvadāšanu ar prāmi plānots atjaunot vēlāk, bet visām kravas mašīnām ir jādodas uz krieviju tikai caur okupētām Ukrainas teritorijām.

Sociālos tīklos izplatījās arī neapstiprināts video ar iespējamo uzbrukumu Kerčas (Krimas) tiltam, bet tas diez vai atbilst patiesībai. Vismaz tajā ir redzami 2 sprādzieni dažādās vietās, bet cik zināms tilts ir bojāts vienā vietā. Video publicējam, lai par to varētu padiskutēt.

Ukraina oficiāli neapstiprināja uzbrukumu tiltam, bet izteica aizdomīgus paziņojumus. Okupanti gan ir pārliecināti par to un uzsāka kriminālizmeklēšanu saistībā ar terora aktu.

SAB informē: Baltkrievija. Status Quo.


Šī raksta mērķis ir sniegt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) redzējumu par pašreizējo situāciju Baltkrievijā un ar to saistītajiem riskiem mūsu reģionā. 

2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām Lukašenko režīms vardarbīgi apspieda sabiedrības protestus. 2021. gada vasarā Baltkrievija organizēja migrantu plūsmas uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. 

Savukārt kopš 2022. gada 24. februāra Baltkrievijas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tādējādi Baltkrievija ir atteikusies no attiecību normalizācijas ar Rietumvalstīm, arvien vairāk nonākot Krievijas ietekmē militāri, ekonomiski un politiski. 

Vēlēšanās saglabāt līdera statusu Baltkrievijā un Krievijas loma nosaka prezidenta Aleksandra Lukašenko neieinteresētību sarunās ar politisko opozīciju un demokrātisku reformu uzsākšanu valstī. Tas savukārt ir viens no priekšnoteikumiem attiecību normalizācijai ar Rietumvalstīm.

Militārie faktori

Baltkrievijas bruņotie spēki tradicionāli ir sadarbojušies ar Krievijas bruņotajiem spēkiem militāro mācību, piemēram reizi četros gados notiekošās ZAPAD vai līdz 2021. gadam reizi gadā notiekošās trīspusējās mācības “Slāvu brālība”, rīkošanā.

Mācībās Baltkrievija iesaista galvenokārt Baltkrievijas bruņoto spēku elites vienības, kuras kopumā veido mazākumu no kopējā bruņoto spēku apmēra. 

Speciālo uzdevumu vienības tika izmantotas, lai apspriestu protestus pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kā arī piedalījās protestu apspiešanā Kazahstānā 2022. gada janvārī. 

Ārpus elites vienībām esošajiem spēkiem trūkst kaujas pieredzes, kas būtiski ierobežotu viņu praktisko lietderību karā.

Baltkrievijas bruņoto spēku rīcībā ir plašs bruņojuma klāsts, bet tā kodolu veido PSRS laikā ražota tehnika. Tehnikas nolietojums un atkāpes no uzturēšanas prasībām praktiski izmantojamo bruņojuma skaitu daudzkārt samazina.

Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā aktualitāti nav zaudējis jautājums par Baltkrievijas un tās bruņoto spēku iesaisti karā Ukrainā. Baltkrievija ir uzskatāma par ciešu Krievijas militāro sabiedroto, ļaujot 

Krievijai dislocēt bruņoto spēku vienības valsts teritorijā pirms iebrukuma; veikt sauszemes iebrukumu un gaisa/raķešu triecienus no tās teritorijas; izmantot tās infrastruktūru Krievijas karaspēka apgādei un atbalstam, bet līdz šim Baltkrievijas karaspēks nav tieši iesaistījies karadarbībā Ukrainas teritorijā.

Paredzams, ka Baltkrievija turpinās sniegt atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, tai skaitā piegādājot bruņojumu, veicot tehnikas remontu, ievainoto ārstēšanu, kā arī tiek pieļauts, ka daļa Krievijas mobilizēto iedzīvotāju varētu tikt apmācīti Baltkrievijā, izmantojot Baltkrievijas bruņoto spēku resursus. 

Tas Krievijai ļautu ne tikai ietaupīt savus resursus, bet arī turpināt iebiedēšanas taktiku gan pret Ukrainu, gan arī pret Rietumvalstīm.

Lēmumā par dalību karadarbībā Ukrainā izšķiroša ir valsts politiskās vadības apzināšanās, ka militāras neveiksmes varētu mazināt militārās vadības atbalstu prezidentam A. Lukašenko, kurš ir atkarīgs no spēka struktūru nodrošinātās iekšpolitiskās stabilitātes. 

Baltkrievijas spēku iesaistīšanās karā nozīmētu valsts iekšējās drošības pavājināšanos, piemēram, samazinot spējas nodrošināt ārējo robežu drošību. 

Vienlaikus nav pamatojuma šobrīd pieņemt, ka bruņotie spēki būtu gatavi īstenot apvērsumu pret pastāvošo režīmu. Šādā gadījumā arī pastāv iespēja, ka Krievijas bruņotie spēki tiktu izmantoti, lai apspiestu pretošanos.

Baltkrievijas teritorijā notiek mobilizācija un tiek veidots kopējs Krievijas un Baltkrievijas karaspēka grupējums. Joprojām notiek militārās mācības kopā ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, kā rezultātā ir pastiprināta Baltkrievijas spēku klātbūtne pierobežas reģionos. 

Šobrīd Baltkrievijas bruņoto spēku galvenā funkcija ir iebiedēšanas un uzmanības novēršanas manevri ar mērķi piesaistīt Ukrainas spēkus, tādējādi atņemot resursus kaujām Ukrainas austrumos un dienvidos. 

Daļa no iebiedēšanas taktikas ir vērsta arī pret Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm, vēršot draudus Rietumvalstu virzienā. Gadījumā, ja Baltkrievijas spēki tiktu aktīvi iesaistīti karā pret Ukrainu, sagaidāms, ka tie tiktu izmantoti uzbrukumos Ukrainas rietumu apgabaliem, lai bloķētu ceļus, pa kuriem Ukrainai tiek piegādāta Rietumvalstu palīdzība. 

Tas neizslēdz paralēlu spēka demonstrāciju vai provokācijas uz Baltkrievijas rietumu robežas.

Šī gada februārī tika pieņemti grozījumi Baltkrievijas konstitūcijā, kas atļauj valsts teritorijā glabāt kodolieročus, un augusta nogalē Lukašenko režīms paziņoja, ka Baltkrievijā esot izvietoti kodolieroči. 

Lukašenko turpmākajā retorikā ir iespējama biežāka kodoldraudu izmantošana, kas adresēta kā Rietumu, tā Baltkrievijas sabiedrībai, tiecoties nostiprināt Baltkrievijas atturēšanas spējas un Lukašenkostatusu Baltkrievijas vadībā. 

Lielākie ieguvumi no Baltkrievijas lēmuma atteikties no “kodolbrīvas zonas” statusa ir Krievijai, ļaujot paaugstināt draudus NATO austrumu flangam. Tas arī kalpo kā papildus elements Vladimira Putina un citu Krievijas amatpersonu kodoldraudu retorikā.

Opozīcijas nozīme

Baltkrievijas politiskā opozīcija ir apspiesta un savstarpēji sašķelta. Pastāv šķēlumi starp opozīciju valsts iekšienē, kura vairāk fokusējas uz ekonomisko situāciju un Ukrainas karu, un trimdā esošo opozīciju, kas iestājas par Rietumvalstu spiediena izdarīšanu uz Minsku, lai vājinātu Lukašenko iespējas uzturēt represīvo aparātu. 

Kara un starptautiskās izolācijas apstākļos Krievijas iespējas sniegt finansiālu atbalstu Baltkrievijai ir ierobežotas, kas var ietekmēt Minskas nepieciešamību meklēt kopsaucēju ar politiski citādi domājošajiem.

Pret Baltkrievijas transporta infrastruktūru īstenotās diversijas un baltkrievu pievienošanās karam pret Krieviju Ukrainas pusē liecina par zināmas sabiedrības daļas, kas neatbalsta režīma oficiālo politiku, gatavību uz riskantu rīcību.

Iekšpolitiskajā vidē Ukrainas karš režīmam dod papildus rīcības brīvību pretdarboties opozīcijai, skaidrojot to ar nacionālo interešu un suverenitātes aizsardzību. 

Sabiedrības viedoklim arī ir zināma nozīme lēmumā tieši neiesaistīties karā. Socioloģiskie dati liecina, ka absolūtais vairākums Baltkrievijas sabiedrības ir pret dalību karā, un publisks atbalsts netiek arī pausts Krievijas bruņoto spēku un bruņojuma klātbūtnei Baltkrievijas teritorijā. 

Sabiedrībai svarīga ir ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, izvairoties no politiskas vai militāras tuvināšanās. Tas liecina par vispārēju sabiedrības vēlmi saglabāt stabilitāti, iespējamu neitralitāti un distancēšanos no karadarbības.

Lukašenko dilemma - Krievija vai Rietumi?

Politiskajā dimensijā Lukašenko personīgi un viņa režīms atrodas sarežģītā situācijā. No vienas puses, kopš 2020. gada augusta Lukašenko režīms ir nonācis faktiskā izolācijā no Rietumiem un nostiprinājis saites ar Krieviju. 

No otras puses, Lukašenko meklē veidus, kā uzturēt Baltkrievijas suverenitāti, politisko autonomiju un nodrošināt sevi kā Baltkrievijas politisko līderi. Lai to sasniegtu, notiek mēģinājumi pastiprināt sadarbību ar citām NVS valstīm, kā arī signalizēt Rietumvalstīm Baltkrievijas neitralitātes statusu, lai šādi mīkstinātu Rietumvalstu īstenotās sankcijas. 

Pašreizējā situācijā attiecību normalizācijas ar Rietumvalstīm uzskatāma par maz ticamu, jo nav pozitīvi mainījušies apsvērumi, kas jau sākotnēji izraisīja attiecību saasināšanos – Baltkrievijas režīms turpina īstenot represijas pret iedzīvotājiem, turpina organizēt migrantu plūsmas uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām, kā arī turpina un pat intensificē atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Attiecībās ar Krieviju Lukašenko manevra iespēju ir maz. Militārā sadarbība šobrīd nodrošina nepārtrauktu Krievijas bruņoto spēku klātbūtni, ierobežojot Minskas politisko autonomiju. 

Krievijas sniegtie finanšu aizdevumi un izejvielas ir nepieciešami režīma stabilitātes garantēšanai. Vienlaikus Krievijai nav nepieciešama tūlītēja Baltkrievijas integrācija Krievijas sastāvā, jo Lukašenko pretimnākšana nodrošina nepieciešamo atbalstu. 

Politiska un militāra tuvināšanās ar Krieviju sabiedrībā netiek uztverta viennozīmīgi, un arī paša Lukašenko leģitimitāte tiek apšaubīta, kas nozīmē sociālu un politisku nemieru potenciālu.

Baltkrievija un Baltijas valstis

Neskatoties uz līdz 2020. gadam notikušo ekonomisko sadarbību un mainīgām politiskajam attiecībām, pašlaik Baltkrievija pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm uzņēmusi agresīvu kursu. 

Tas visredzamāk izpaužas Lukašenko publiskajā retorikā, apzīmējot Baltijas valsis kā draudu, kā arī turpinot 2021. gada vasarā uzsākto hibrīdoperāciju, mērķtiecīgi organizējot migrantu plūsmas Baltkrievijas – ES dalībvalstu robežām. Šis risks joprojām saglabājas pietiekami augsts, īpaši Latvijai un Lietuvai.

Raugoties no Baltijas valstu perspektīvas, militāri Baltkrievija faktiski uzskatāma par daļu no Krievijas. Kopīgās mācības, potenciālā Krievijas armijā mobilizēto apmācība, kodolieroču izvietošana un Baltkrievijas infrastruktūras un industriālās kapacitātes izmantošana Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai turpina Baltkrievijas militārā sektora piesaisti Krievijai.

Rietumu sankcijas un nepieciešamība pārorientēt Baltkrievijas eksportējošās nozares uz Krievijas tranzīta infrastruktūras izmantošanu, padarīs Baltkrievijas ekonomiku atkarīgāku no Krievijas. 

SAB analīze liecina - vienlaicīgi, ekonomiskie apsvērumi var motivēt individuālus Baltkrievijas uzņēmumus tiekties meklēt alternatīvus tranzīta ceļus, tai skaitā caur Poliju un Baltijas valstīm.

Kopumā Baltkrieviju var raksturot kā autoritāru un visādā veidā no Krievijas atkarīgu valsti. Lukašenko režīms atbalso Kremļa lozungus par NATO radītajiem draudiem, kas ļauj publiski demonstrēt lojalitāti.

Ja, iespējams, kādam Baltijas valstīs pirms vairākiem gadiem bija cerības, ka Baltkrievija varētu atrast savu vietu, piemēram, ES Austrumu partnerības ietvaros, tad šobrīd mums Baltkrievija jāuztver kā drošības apdraudējums reģionam, līdzīgi kā Krievija.

Avots: SAB, 18.10.2022.