2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām Lukašenko režīms vardarbīgi apspieda sabiedrības protestus. 2021. gada vasarā Baltkrievija organizēja migrantu plūsmas uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām.
Savukārt kopš 2022. gada 24. februāra Baltkrievijas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tādējādi Baltkrievija ir atteikusies no attiecību normalizācijas ar Rietumvalstīm, arvien vairāk nonākot Krievijas ietekmē militāri, ekonomiski un politiski.
Vēlēšanās saglabāt līdera statusu Baltkrievijā un Krievijas loma nosaka prezidenta Aleksandra Lukašenko neieinteresētību sarunās ar politisko opozīciju un demokrātisku reformu uzsākšanu valstī. Tas savukārt ir viens no priekšnoteikumiem attiecību normalizācijai ar Rietumvalstīm.
Militārie faktori
Baltkrievijas bruņotie spēki tradicionāli ir sadarbojušies ar Krievijas bruņotajiem spēkiem militāro mācību, piemēram reizi četros gados notiekošās ZAPAD vai līdz 2021. gadam reizi gadā notiekošās trīspusējās mācības “Slāvu brālība”, rīkošanā.
Mācībās Baltkrievija iesaista galvenokārt Baltkrievijas bruņoto spēku elites vienības, kuras kopumā veido mazākumu no kopējā bruņoto spēku apmēra.
Speciālo uzdevumu vienības tika izmantotas, lai apspriestu protestus pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kā arī piedalījās protestu apspiešanā Kazahstānā 2022. gada janvārī.
Ārpus elites vienībām esošajiem spēkiem trūkst kaujas pieredzes, kas būtiski ierobežotu viņu praktisko lietderību karā.
Baltkrievijas bruņoto spēku rīcībā ir plašs bruņojuma klāsts, bet tā kodolu veido PSRS laikā ražota tehnika. Tehnikas nolietojums un atkāpes no uzturēšanas prasībām praktiski izmantojamo bruņojuma skaitu daudzkārt samazina.
Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā aktualitāti nav zaudējis jautājums par Baltkrievijas un tās bruņoto spēku iesaisti karā Ukrainā. Baltkrievija ir uzskatāma par ciešu Krievijas militāro sabiedroto, ļaujot
Krievijai dislocēt bruņoto spēku vienības valsts teritorijā pirms iebrukuma; veikt sauszemes iebrukumu un gaisa/raķešu triecienus no tās teritorijas; izmantot tās infrastruktūru Krievijas karaspēka apgādei un atbalstam, bet līdz šim Baltkrievijas karaspēks nav tieši iesaistījies karadarbībā Ukrainas teritorijā.
Paredzams, ka Baltkrievija turpinās sniegt atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, tai skaitā piegādājot bruņojumu, veicot tehnikas remontu, ievainoto ārstēšanu, kā arī tiek pieļauts, ka daļa Krievijas mobilizēto iedzīvotāju varētu tikt apmācīti Baltkrievijā, izmantojot Baltkrievijas bruņoto spēku resursus.
Tas Krievijai ļautu ne tikai ietaupīt savus resursus, bet arī turpināt iebiedēšanas taktiku gan pret Ukrainu, gan arī pret Rietumvalstīm.
Lēmumā par dalību karadarbībā Ukrainā izšķiroša ir valsts politiskās vadības apzināšanās, ka militāras neveiksmes varētu mazināt militārās vadības atbalstu prezidentam A. Lukašenko, kurš ir atkarīgs no spēka struktūru nodrošinātās iekšpolitiskās stabilitātes.
Baltkrievijas spēku iesaistīšanās karā nozīmētu valsts iekšējās drošības pavājināšanos, piemēram, samazinot spējas nodrošināt ārējo robežu drošību.
Vienlaikus nav pamatojuma šobrīd pieņemt, ka bruņotie spēki būtu gatavi īstenot apvērsumu pret pastāvošo režīmu. Šādā gadījumā arī pastāv iespēja, ka Krievijas bruņotie spēki tiktu izmantoti, lai apspiestu pretošanos.
Baltkrievijas teritorijā notiek mobilizācija un tiek veidots kopējs Krievijas un Baltkrievijas karaspēka grupējums. Joprojām notiek militārās mācības kopā ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, kā rezultātā ir pastiprināta Baltkrievijas spēku klātbūtne pierobežas reģionos.
Šobrīd Baltkrievijas bruņoto spēku galvenā funkcija ir iebiedēšanas un uzmanības novēršanas manevri ar mērķi piesaistīt Ukrainas spēkus, tādējādi atņemot resursus kaujām Ukrainas austrumos un dienvidos.
Daļa no iebiedēšanas taktikas ir vērsta arī pret Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm, vēršot draudus Rietumvalstu virzienā. Gadījumā, ja Baltkrievijas spēki tiktu aktīvi iesaistīti karā pret Ukrainu, sagaidāms, ka tie tiktu izmantoti uzbrukumos Ukrainas rietumu apgabaliem, lai bloķētu ceļus, pa kuriem Ukrainai tiek piegādāta Rietumvalstu palīdzība.
Tas neizslēdz paralēlu spēka demonstrāciju vai provokācijas uz Baltkrievijas rietumu robežas.
Šī gada februārī tika pieņemti grozījumi Baltkrievijas konstitūcijā, kas atļauj valsts teritorijā glabāt kodolieročus, un augusta nogalē Lukašenko režīms paziņoja, ka Baltkrievijā esot izvietoti kodolieroči.
Lukašenko turpmākajā retorikā ir iespējama biežāka kodoldraudu izmantošana, kas adresēta kā Rietumu, tā Baltkrievijas sabiedrībai, tiecoties nostiprināt Baltkrievijas atturēšanas spējas un Lukašenkostatusu Baltkrievijas vadībā.
Lielākie ieguvumi no Baltkrievijas lēmuma atteikties no “kodolbrīvas zonas” statusa ir Krievijai, ļaujot paaugstināt draudus NATO austrumu flangam. Tas arī kalpo kā papildus elements Vladimira Putina un citu Krievijas amatpersonu kodoldraudu retorikā.
Opozīcijas nozīme
Baltkrievijas politiskā opozīcija ir apspiesta un savstarpēji sašķelta. Pastāv šķēlumi starp opozīciju valsts iekšienē, kura vairāk fokusējas uz ekonomisko situāciju un Ukrainas karu, un trimdā esošo opozīciju, kas iestājas par Rietumvalstu spiediena izdarīšanu uz Minsku, lai vājinātu Lukašenko iespējas uzturēt represīvo aparātu.
Kara un starptautiskās izolācijas apstākļos Krievijas iespējas sniegt finansiālu atbalstu Baltkrievijai ir ierobežotas, kas var ietekmēt Minskas nepieciešamību meklēt kopsaucēju ar politiski citādi domājošajiem.
Pret Baltkrievijas transporta infrastruktūru īstenotās diversijas un baltkrievu pievienošanās karam pret Krieviju Ukrainas pusē liecina par zināmas sabiedrības daļas, kas neatbalsta režīma oficiālo politiku, gatavību uz riskantu rīcību.
Iekšpolitiskajā vidē Ukrainas karš režīmam dod papildus rīcības brīvību pretdarboties opozīcijai, skaidrojot to ar nacionālo interešu un suverenitātes aizsardzību.
Sabiedrības viedoklim arī ir zināma nozīme lēmumā tieši neiesaistīties karā. Socioloģiskie dati liecina, ka absolūtais vairākums Baltkrievijas sabiedrības ir pret dalību karā, un publisks atbalsts netiek arī pausts Krievijas bruņoto spēku un bruņojuma klātbūtnei Baltkrievijas teritorijā.
Sabiedrībai svarīga ir ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, izvairoties no politiskas vai militāras tuvināšanās. Tas liecina par vispārēju sabiedrības vēlmi saglabāt stabilitāti, iespējamu neitralitāti un distancēšanos no karadarbības.
Lukašenko dilemma - Krievija vai Rietumi?
Politiskajā dimensijā Lukašenko personīgi un viņa režīms atrodas sarežģītā situācijā. No vienas puses, kopš 2020. gada augusta Lukašenko režīms ir nonācis faktiskā izolācijā no Rietumiem un nostiprinājis saites ar Krieviju.
No otras puses, Lukašenko meklē veidus, kā uzturēt Baltkrievijas suverenitāti, politisko autonomiju un nodrošināt sevi kā Baltkrievijas politisko līderi. Lai to sasniegtu, notiek mēģinājumi pastiprināt sadarbību ar citām NVS valstīm, kā arī signalizēt Rietumvalstīm Baltkrievijas neitralitātes statusu, lai šādi mīkstinātu Rietumvalstu īstenotās sankcijas.
Pašreizējā situācijā attiecību normalizācijas ar Rietumvalstīm uzskatāma par maz ticamu, jo nav pozitīvi mainījušies apsvērumi, kas jau sākotnēji izraisīja attiecību saasināšanos – Baltkrievijas režīms turpina īstenot represijas pret iedzīvotājiem, turpina organizēt migrantu plūsmas uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām, kā arī turpina un pat intensificē atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Attiecībās ar Krieviju Lukašenko manevra iespēju ir maz. Militārā sadarbība šobrīd nodrošina nepārtrauktu Krievijas bruņoto spēku klātbūtni, ierobežojot Minskas politisko autonomiju.
Krievijas sniegtie finanšu aizdevumi un izejvielas ir nepieciešami režīma stabilitātes garantēšanai. Vienlaikus Krievijai nav nepieciešama tūlītēja Baltkrievijas integrācija Krievijas sastāvā, jo Lukašenko pretimnākšana nodrošina nepieciešamo atbalstu.
Politiska un militāra tuvināšanās ar Krieviju sabiedrībā netiek uztverta viennozīmīgi, un arī paša Lukašenko leģitimitāte tiek apšaubīta, kas nozīmē sociālu un politisku nemieru potenciālu.
Baltkrievija un Baltijas valstis
Neskatoties uz līdz 2020. gadam notikušo ekonomisko sadarbību un mainīgām politiskajam attiecībām, pašlaik Baltkrievija pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm uzņēmusi agresīvu kursu.
Tas visredzamāk izpaužas Lukašenko publiskajā retorikā, apzīmējot Baltijas valsis kā draudu, kā arī turpinot 2021. gada vasarā uzsākto hibrīdoperāciju, mērķtiecīgi organizējot migrantu plūsmas Baltkrievijas – ES dalībvalstu robežām. Šis risks joprojām saglabājas pietiekami augsts, īpaši Latvijai un Lietuvai.
Raugoties no Baltijas valstu perspektīvas, militāri Baltkrievija faktiski uzskatāma par daļu no Krievijas. Kopīgās mācības, potenciālā Krievijas armijā mobilizēto apmācība, kodolieroču izvietošana un Baltkrievijas infrastruktūras un industriālās kapacitātes izmantošana Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai turpina Baltkrievijas militārā sektora piesaisti Krievijai.
Rietumu sankcijas un nepieciešamība pārorientēt Baltkrievijas eksportējošās nozares uz Krievijas tranzīta infrastruktūras izmantošanu, padarīs Baltkrievijas ekonomiku atkarīgāku no Krievijas.
SAB analīze liecina - vienlaicīgi, ekonomiskie apsvērumi var motivēt individuālus Baltkrievijas uzņēmumus tiekties meklēt alternatīvus tranzīta ceļus, tai skaitā caur Poliju un Baltijas valstīm.
Kopumā Baltkrieviju var raksturot kā autoritāru un visādā veidā no Krievijas atkarīgu valsti. Lukašenko režīms atbalso Kremļa lozungus par NATO radītajiem draudiem, kas ļauj publiski demonstrēt lojalitāti.
Ja, iespējams, kādam Baltijas valstīs pirms vairākiem gadiem bija cerības, ka Baltkrievija varētu atrast savu vietu, piemēram, ES Austrumu partnerības ietvaros, tad šobrīd mums Baltkrievija jāuztver kā drošības apdraudējums reģionam, līdzīgi kā Krievija.
Avots: SAB, 18.10.2022.
