2022. gada 21. februārī Krievijas prezidents Putins pieteica karu Ukrainai, jo viņš personīgi uzskata, ka Ukraina nav valsts un kā tādu ukraiņu vispār nav. Viņš uzskata, ka šī teritorija pieder Krievijai. Ņemot vērā, ka pilnīgi trūkst laika visas šīs briesmas aprakstīt, šeit tiek publicēta Twitter lente, kura operatīvi tiek atjaunota.
Ukrainas gaisa spēku lidmašīna An-26 cieta katastrofu netālu no militārā lidlauka Čuhuiva (netālu no Harkivas) piektdienas vakarā. Bojā gāja 26 no 27 armijas karavīriem, kuri atradās uz tās klāja. Iespējamais katastrofas iemesls - dzinēju defekts.
2020. gada 5. jūlijā pēc strīda ar sievu Nova Kahovka (Hersonas apgabals, Ukraina) vīrietis aizdedzināja savu dzīvokli. Liesmas ātri pārmetās uz visas piecstāvu mājas jumtu.
Naktī uz 2020. gada 10. jūniju Ukrainas kūrorta pilsētā Odesā daļēji sabruka četru stāvu dzīvojamā māja. Par laimi neviens neguva nopietnas traumas. Ēkas iedzīvotāji tika evakuēti uz drošu vietu.
2020. gada 9. martā Nīderlandē uzsākusies tiesas prāva par lidsabiedrības "Malaysia airlines" lidmašīnas Boeing reisā MH17 notriekšanu virs Ukrainas 2014. gada 17 jūlijā.
2020. gada 18. februāra rītā plkst. 5:00 Krievijas atbalstītās teroristu grupas uzsākušas plašu uzbrukumu uz Ukrainas armijas pozīcijām Luhanskas apgabalā. Starp Ukrainas karavīriem ir cietušie.
Aviosabiedrības “Ukrainas starptautiskās aviolīnijas” pasažieru lidmašīna Boeing 737-800 reisā PS752 Teherāna – Kijeva tika notriekts, kā naidīgs objekts cilvēciskas kļūdas dēļ, laikā, kad pastāvēja liela varbūtība kara sākšanai ar ASV, paziņoja Irānas bruņoto spēku Ģenerālštābs.
2020. gada 9. janvārī sociālos tīklos parādījās video, kurā it kā redzams brīdis, kad Irānas armijas "zeme-gaiss" raķete trāpa Ukrainas pasažieru lidmašīna Boeing 737-800, kura devās reisā PS752 Teherāna - Kieva un tikko bija pacēlusies no Irānas galvaspilsētās lidostas.
Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojā gājušie. Foto: Rouhollah Vahdati
Aviosabiedrības “Ukrainas starptautiskās aviolīnijas” lidmašīna “Boeing 737-800” cieta katastrofu neilgi pēc pacelšanas no Irānas galvaspilsētas Teherānas starptautiskās lidostas.
2019. gada 22. septembra vakarā Ukrainā, Žitomiras apgabalā, netālu no Velikij Molodkiv ciema, uz lielceļa Kijeva-Čop kravas auto ar autocisternu ietriecās stāvošā pasažieru autobusā.
2019. gada 28. augustā Ukrainas pilsētā Drohobiča (Ļvivas apgabalā) iespējams notika gāzes sprādziens, kā rezultātā sabruka daļa četru stāvu dzīvojamās mājas.
2019. gada 25. jūlijā Ukrainas drošības dienests sadarbībā ar Militāro prokuratūru aizturējuši Krievijas tankeri "Neyma", kurš 2018. gadā Kerčas šaurumā bloķēja Ukrainas jūras spēku kuģus un līdz ar to piedalījās šo kuģu un jūrnieku sagrābšanā.
Naktī uz 13. jūliju nezināmās personas no granātmetēja apšaudījuši televīzijas kanāla "112 Ukraina" biroja ēku. Policija izmeklē šo notikumu, kā terorisma aktu.
2019. gada 10. jūlija pēcpusdienā teroristi netālu no Ukrainas ciema Hranitne ar vadāmo prettanku raķeti apšaudīja Doņeckas apgabala gubernatorā auto kolonu. Raķete trāpīja armijas kravas automašīnai un sprādziena rezultātā gāja bojā viens karavīrs, bet vēl viens guva ievainojumus.
Vakar sociālos tīklos parādījās video, kā teroristu grupējums 2019. gada jūnija beigās pielietoja pret Ukrainas armijas karavīriem Krievijā ražotu atmīnēšanas iekārtu UR-83p netālu no Marjinkas ciema Doņeckas apgabalā. Pēc Ukrainas armijas informācijas šajā uzbrukumā karavīri nav cietuši.
2019. gada 27. jūnija pēcpusdienā Kijevu (Ukraina) pāršalca spēcīga vētra un intensīvas lietus gāzes. Vēja spēks sasniedza 25 - 28 m/s un tās lauza kokus un rāva nost jumtus. Krītošie koki nogalināja vienu cilvēku un ievainoja divus citus.