Rāda ziņas ar etiķeti politika. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti politika. Rādīt visas ziņas

Damjetas ostā lidrobots trāpījis gāzes tankkuģim

Ēģiptes Vidusjūras ostā Damjetā bezpilota lidaparāts trāpījis ASV uzņēmumam piederošam gāzes uzglabāšanas tankkuģim, paziņojis britu jūras drošības uzņēmums “Ambrey”. Ēģiptes Naftas ministrija apstiprinājusi ugunsgrēku ostā, bet incidenta cēloni nav nosaukusi.

Trešdien, 29. jūlijā, Ēģiptes Vidusjūras ostā Damjetā izcēlās ugunsgrēks uz gāzes uzglabāšanas un regazifikācijas kuģa. Saskaņā ar Reuters publicēto informāciju, britu jūras drošības uzņēmums “Ambrey” sākotnējā novērtējumā norādīja, ka kuģim trāpījis bezpilota lidaparāts.

Ēģiptes Naftas ministrija paziņoja, ka ostā izcēlies ugunsgrēks, taču savā paziņojumā neminēja lidrobota uzbrukumu un nenorādīja incidenta cēloni. Ministrija informēja, ka ugunsgrēks tika nekavējoties ierobežots saskaņā ar apstiprinātiem ārkārtas reaģēšanas plāniem.

Pēc Reuters avotu sniegtās informācijas, trāpījums skāra peldošo gāzes uzglabāšanas kuģi “Energos Winter”, un uguns pēc tam izplatījās uz citu kuģi — “Gaslog Salem”. Ostas pakalpojumu uzņēmums “Inchcape” atsevišķā paziņojumā norādīja, ka Damjetas ostā aizdegušies divi gāzes tankkuģi.

Divi drošības avoti Reuters norādīja, ka sprādziena iespējamais cēlonis tiek vērtēts kā lidrobota trieciens. Britu riska pārvaldības uzņēmums “Vanguard” paziņoja, ka “Energos Winter” varētu būt trāpījis neidentificēts lādiņš kuģa labajā bortā, izraisot ugunsgrēku, kas vēlāk nodzēsts.

Ēģiptes Naftas ministrija informēja, ka ugunsgrēkā nav bojāgājušo vai ievainoto. Ēģiptes naftas ministrs Karīms Badavī ieradās notikuma vietā, lai pārraudzītu reaģēšanas pasākumus, bet tehniskās komandas turpina novērtēt incidenta sekas.

Reuters norāda, ka “Energos Winter” ir peldoša gāzes uzglabāšanas un regazifikācijas iekārta ar 138 250 kubikmetru uzglabāšanas kapacitāti. Kuģis pieder ASV uzņēmumam “Energos Infrastructure”, bet tā tehnisko, drošības un komerciālo pārvaldību nodrošina “Wilhelmsen Ship Management”.

Pašlaik nav publiski apstiprināts, kurš ir atbildīgs par incidentu. Reuters norāda, ka tas noticis laikā, kad reģionā pieaug spriedze pēc Irānas raķešu uzbrukuma ASV spēkiem Jordānijā un ASV un Saūda Arābijas triecieniem ar Irānu saistītiem grupējumiem Irākā.

Informācija par incidenta cēloni un nodarītajiem postījumiem tiek precizēta.

Avots / atsauce: Reuters, “Ambrey”, Ēģiptes Naftas ministrija, “Inchcape”, “Vanguard”.

ASV veic jaunus triecienus Irānai pēc raķešu uzbrukuma

ASV militārie spēki veikuši jaunu triecienu vilni Irānā pēc tam, kad Irāna raidīja raķetes pret ASV spēkiem Tuvajos Austrumos. Saskaņā ar ASV Centrālās pavēlniecības informāciju, triecieni ilga aptuveni divas stundas.

ASV Centrālā pavēlniecība paziņojusi, ka naktī uz ceturtdienu pabeigts jauns triecienu vilnis pret Irānas Islāma revolucionārās gvardes objektiem. Saskaņā ar Reuters informāciju, ASV triecieni sākās trešdien plkst. 20.00 pēc ASV austrumu laika un noslēdzās plkst. 22.00.

Pēc ASV militārpersonu sniegtās informācijas, triecieni veikti kā atbilde uz Irānas raķešu uzbrukumu ASV spēkiem Tuvajos Austrumos. Vašingtona iepriekš paziņoja, ka Irāna raidījusi vairākas ballistiskās raķetes pret ASV spēkiem, bet tās pārtvertas.

ASV prezidents Donalds Tramps pēc raķešu pārtveršanas paziņoja, ka ASV spēki atbildēs ar triecieniem. ASV Centrālā pavēlniecība triecienus raksturoja kā atbildi uz mēģinājumu uzbrukt amerikāņu spēkiem reģionā.

Saskaņā ar ASV Centrālās pavēlniecības paziņojumu, triecieni bija vērsti pret vairākiem Irānas Islāma revolucionārās gvardes objektiem, tostarp militārās vadības, raķešu, lidrobotu, piekrastes novērošanas un aizsardzības infrastruktūru.

Irānas valsts mediji vēstījuši par triecieniem vairākās vietās valsts dienvidrietumos, tostarp Hūzestānas provincē un Kešmas salā Persijas līcī. Neatkarīgi apstiprināta informācija par triecienu sekām un iespējamiem cietušajiem pašlaik ir ierobežota.

Jordānijas militārpersonas paziņojušas, ka valsts pārtvērusi piecas Irānas raķetes. Saskaņā ar Jordānijas puses sniegto informāciju, cietušo nav.

Reģionā pieaug bažas par konflikta paplašināšanos. “The Guardian” vēsta, ka pēdējie triecieni sekojuši vairāku dienu pauzei tiešajos ASV uzbrukumos Irānai, savukārt tirgi turpina sekot situācijai Hormuza šauruma tuvumā un energoresursu piegāžu drošībai.

Informācija par militāro operāciju apmēru un sekām tiek precizēta. Reģiona valstis turpina pastiprināt drošības pasākumus, bet diplomātiskie centieni konflikta mazināšanai pagaidām nav devuši stabilu vienošanos.

Avots / atsauce: CNN, Reuters, “The Guardian”, ASV Centrālā pavēlniecība.

Polijā konstatē neidentificētu objektu gaisa telpā

Polijas gaisa telpā 30. jūlijā konstatēts neidentificēts objekts, kas vēlāk pazuda no radaru rādījumiem. Iespējamā objekta nokrišanas vieta atrasta neapdzīvotā teritorijā pie Tarnava-Kolonijas Ļubļinas vojevodistē.

Polijas Operatīvā pavēlniecība paziņojusi, ka 30. jūlijā plkst. 3.40 valsts gaisa telpā tika konstatēts neidentificēts objekts, kas pārvietojās rietumu virzienā. Objekta atpazīšanai un iespējamai pārtveršanai uz attiecīgo rajonu tika nosūtīts dežūrējošais F-16 iznīcinātājs.

Pēc pavēlniecības informācijas, plkst. 3.46, pirms objekta viennozīmīgas identificēšanas, tas pazuda no radaru rādījumiem. Lai pārbaudītu radaru sistēmu fiksēto informāciju, uz pēdējās konstatētās atrašanās vietas rajonu tika nosūtīts helikopters Mi-24.

Helikoptera apkalpe vēlāk identificēja iespējamo objekta nokrišanas vietu neapdzīvotā teritorijā pie Tarnava-Kolonijas Ļubļinas vojevodistē. Uz notikuma vietu nosūtīta sauszemes meklēšanas un glābšanas grupa, kā arī atbildīgie dienesti.

Polijas mediji vēsta, ka Tarnava-Kolonijas apkārtnē, Bīlgorajas apriņķī, laukā atrasts krāteris un izkaisīti neidentificēta objekta fragmenti. Teritoriju norobežojusi policija, un notikuma vietā strādā vairāki dienesti, tostarp militārā policija, prokuratūra un valsts drošības dienesti.

Polijas Operatīvā pavēlniecība norādīja, ka naktī nacionālās un sabiedroto izlūkošanas sistēmas fiksēja pastiprinātu Krievijas tālās darbības aviācijas aktivitāti saistībā ar uzbrukumiem Ukrainai. Polijas pretgaisa aizsardzības sistēmas gatavība tika paaugstināta, tostarp iesaistot dežūrējošos iznīcinātājus un agrīnās brīdināšanas lidaparātu.

Publiski nav apstiprināts, kāda veida objekts ielidojis Polijas gaisa telpā un kāda ir tā izcelsme. Notikuma vietā turpinās pārbaudes un drošības pasākumi. Krātera izmērs liecina par lielu sprāgstvielas daudzumu, kas norāda uz to, ka eksplodēja raķete. Tās piederība vēl tiks skaidrota.

Papildinājums: Ukraina norāda uz Krievijas raķeti

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņojis, ka naktī Polijas gaisa telpu šķērsojusi Krievijas spārnotā raķete “Kh-101”. Pēc viņa sniegtās informācijas, tā bijusi daļa no Krievijas masveida uzbrukuma Ukrainai un pārkāpusi NATO gaisa telpu.

Sibiha norādīja, ka incidents apliecina nepieciešamību stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību, jo tā vienlaikus palīdz aizsargāt arī plašāku eiroatlantisko telpu. Viņš aicināja uz starptautisku reakciju, lielāku atbalstu Ukrainai un papildu spiedienu pret Krieviju.

Avots / atsauce: Polijas Operatīvā pavēlniecība, TVN24, Polsat News, Onet, “Gazeta.pl”, PAP, Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Sarapulā pēc lidrobotu uzbrukuma deg “Wildberries” noliktava

Krievijas Udmurtijas Republikā, Sarapulā, pēc lidrobotu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks “Wildberries” loģistikas objektā. Uzņēmums paziņojis, ka darbinieki evakuēti un sākotnējā informācija neliecina par cietušajiem.

Udmurtijas pilsētā Sarapulā pēc lidrobotu uzbrukuma aizdedzies “Wildberries” loģistikas objekts, vēsta apvienoto uzņēmumu RWB vadība.

Uzņēmuma preses dienests paziņojis, ka ugunsgrēks izcēlies loģistikas objekta teritorijā. Notikuma vietā strādā ugunsdzēsēju vienības.

Pēc RWB sniegtās informācijas, sākotnēji nav ziņu par cietušajiem. Uzņēmums norāda, ka personāla evakuācija veikta savlaicīgi pēc gaisa trauksmes izsludināšanas reģionā.

RWB paziņojis, ka loģistikas ķēdes ir pārkārtotas. Piegāžu pieņemšana un pasūtījumu nosūtīšana tiek veikta citos uzņēmuma objektos.

“Kommersant” norāda, ka pirmdien “Wildberries” noliktava Sarapulā jau uz laiku bija apturējusi darbu un objektā tika veikta evakuācija. Arī iepriekšējā dienā objekts uz laiku nepieņēma preces.

Iepriekš Penzas apgabala gubernators Oļegs Meļņičenko paziņoja par lidrobotu uzbrukumu vietējai “Wildberries” noliktavai, kur arī izcēlās ugunsgrēks. Pēc “Kommersant” informācijas, šajā incidentā bija ziņas par vienu cietušo.

Neatkarīgi apstiprināta informācija par ugunsgrēka apmēru, nodarītajiem postījumiem un objekta darbības atjaunošanas termiņu pašlaik nav publiskota. Informācija par incidenta sekām tiek precizēta.

Avots / atsauce: “Kommersant”, RIA Novosti, RWB.

Penzā lidroboti trāpījuši “Wildberries” loģistikas centram

Krievijas pilsētā Penzā naktī uz 30. jūliju lidroboti uzbrukuši “Wildberries” šķirošanas centram. Pēc trieciena objekta teritorijā izcēlies plašs ugunsgrēks.

Naktī uz 30. jūliju Krievijas pilsētā Penzā lidroboti uzbrukuši tiešsaistes mazumtirgotāja “Wildberries” šķirošanas centram, vēsta “Ukrainska Pravda”, atsaucoties uz monitoringa kanāliem, “Telegram” kanālu ASTRA un Penzas apgabala gubernatoru Oļegu Meļņičenko.

Pēc monitoringa avotu informācijas, uzbrukums skāris “Wildberries” loģistikas kompleksu aptuveni 90 000 kvadrātmetru platībā. Pēc uzbrukuma šķirošanas centra darbinieki tika evakuēti.

“Ukrainska Pravda” norāda, ka šis loģistikas centrs ir viens no nozīmīgākajiem “Wildberries” sadales mezgliem, kas apkalpo Krievijas Pievolgas federālo apgabalu.

Incidentu vēlāk apstiprināja Penzas apgabala gubernators Oļegs Meļņičenko. Viņš paziņoja, ka noliktavas teritorijā novērojama atklāta degšana un ugunsdzēsēji strādā notikuma vietā.

Saskaņā ar ASTRA informāciju, pēc uzbrukuma pilsētā ieslēgtas gaisa trauksmes sirēnas.

Uzņēmuma preses dienests paziņojis, ka pēc uzbrukuma “Wildberries” noliktavai Penzas apgabalā piegāžu pieņemšana un pasūtījumu nosūtīšana tiek veikta citos uzņēmuma objektos.

Neatkarīgi apstiprināta informācija par ugunsgrēka apmēru, iespējamiem cietušajiem un nodarītajiem postījumiem pašlaik nav publiskota. Informācija par incidenta sekām tiek precizēta.

Avots / atsauce: “Ukrainska Pravda”, Exilenova+, ASTRA, Penzas apgabala gubernators Oļegs Meļņičenko.

Krievijas uzbrukumos Ukrainā ir bojāgājušie un ievainotie

Naktī uz 30. jūliju Krievija uzbrukusi vairākām Ukrainas pilsētām. Kijivā, Ļvivā un pie Krivijrihas apstiprināti bojāgājušie un ievainotie, bet glābšanas darbi vairākās vietās turpinās.

Ukrainā naktī uz 30. jūliju reģistrēti Krievijas raķešu uzbrukumi vairākām apdzīvotām vietām. Saskaņā ar “Ukrainska Pravda” publicēto informāciju, uzbrukumu sekas fiksētas Kijivā, Ļvivā un Krivijrihas apkārtnē.

Kijivā pēc raķešu uzbrukuma konstatēta atlūzu krišana un ugunsgrēki vairākos rajonos. Pilsētas mērs Vitālijs Kļičko paziņoja, ka Svjatošinas rajonā atlūzu krišanas dēļ aizdegusies nedzīvojamās apbūves teritorija, kā arī ugunsgrēks izcēlies garāžu kooperatīvā. Oboloņas rajonā ugunsgrēks izcēlies tirgus paviljonos.

Pēc Kijivas pilsētas militārās administrācijas, Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienesta un policijas informācijas, Krievijas uzbrukumā Kijivai gājis bojā viens cilvēks un divi cilvēki ievainoti. Policija vēlāk precizēja, ka bojāgājušais ir 31 gadu vecs vīrietis, bet ievainojumus guvuši 30 un 53 gadus veci vīrieši.

Kijivā bojātas dzīvojamās ēkas, tirgus teritorija, garāžu kooperatīvs, noliktavu telpas un automašīnas. Notikuma vietās strādāja glābēji, policijas izmeklēšanas grupas, sprāgstvielu speciālisti un citi dienesti.

Ļvivā Krievijas raķešu uzbrukumā ievainoti 15 cilvēki, tostarp viens glābējs. Ļvivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Kozickis paziņoja, ka 14 cietušie nogādāti slimnīcā. Pēc viņa sniegtās informācijas, zem drupām atradās cilvēki.

Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs informēja, ka glābšanas darbi notiek pie bojātas ēkas Patona ielā. Pēc mēra teiktā, iedzīvotāji palīdzēja glābējiem šķirot drupas, kamēr turpinājās meklēšanas un glābšanas operācija.

Krivijrihas piepilsētā pēc tieša trāpījuma privātmājai bojā gājuši seši cilvēki — divi bērni un četri pieaugušie. Krivijrihas Aizsardzības padomes vadītājs Oleksandrs Vilkuls paziņoja, ka ievainoti vēl astoņi cilvēki, tostarp divi bērni.

Pēc Vilkula sniegtās informācijas, trāpījums noticis privātmājai, kurā dzīvoja daudzbērnu ģimene. Novopiļskas ciema padome norādīja, ka uzbrukumā gājusi bojā Voronovu ģimene no Radušnes ciema. Glābšanas darbi notikuma vietā turpinājās, un amatpersonas pieļāva, ka bojāgājušo skaits var pieaugt.

Informācija par uzbrukumu sekām tiek precizēta. Ukrainas dienesti turpina glābšanas darbus un dokumentē postījumus skartajās teritorijās.

Avots / atsauce: “Ukrainska Pravda”, Kijivas pilsētas militārā administrācija, Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests, Kijivas policija, Ļvivas apgabala militārā administrācija, Ļvivas pilsētas mērs Andrijs Sadovijs, Krivijrihas Aizsardzības padomes vadītājs Oleksandrs Vilkuls, Novopiļskas ciema padome.

Lidrobotu uzbrukumā Rjazaņā deg loģistikas centrs

Krievijas pilsētā Rjazaņā lidrobotu uzbrukuma laikā izcēlies ugunsgrēks uzņēmuma teritorijā. Pēc vietējo amatpersonu informācijas, slimnīcā nogādāti seši cilvēki.

Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Maļkovs paziņojis, ka pilsētā noticis plašs lidrobotu uzbrukums un pretgaisa aizsardzības sistēmas reaģējušas uz apdraudējumu.

Pēc Maļkova sniegtās informācijas, ugunsgrēks izcēlies viena uzņēmuma teritorijā. Notikuma vietā strādā operatīvie dienesti. Viņš arī aicināja iedzīvotājus palikt telpās un netuvoties logiem.

Gubernators vēlāk norādīja, ka pēc uzbrukuma slimnīcā nogādāti seši cilvēki. Viņš arī paziņoja par ugunsgrēkiem rūpnieciskos objektos, ko, pēc viņa teiktā, izraisījušas notriektu lidrobotu atlūzas.

Saskaņā ar “Ukrainska Pravda” publicēto informāciju, atsaucoties uz Krievijas “Telegram” kanāliem un OSINT avotiem, ugunsgrēks izcēlies “Wildberries” loģistikas centrā pie Rjazaņas. “Wildberries” ir viens no lielākajiem Krievijas tiešsaistes mazumtirgotājiem.


Avots / atsauce: “Ukrainska Pravda”, Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Maļkovs, Krievijas “Telegram” kanāli.

Latvijā pirmo reizi notriekts ārvalstu lidrobots (VIDEO)

Iznīcinātājs palaiž raķeti uz dronu

Latvijas gaisa telpā sabiedroto iznīcinātāji notriekuši ārvalstu lidrobotu, paziņojuši Nacionālie bruņotie spēki. Pēc NBS informācijas, tā ir pirmā šāda lidrobota notriekšana Latvijas gaisa telpā.


Pirmdien Latvijas gaisa telpā sabiedroto iznīcinātāji sekmīgi notrieca tajā ielidojušu lidrobotu, vēsta Nacionālie bruņotie spēki. Pēc NBS informācijas, lidrobotu notrieca Francijas iznīcinātāji.

NBS norāda, ka šī ir pirmā reize, kad Latvijas gaisa telpā notriekts no ārvalstīm ielidojis lidrobots. Iepriekš Latvijas gaisa telpā vairākkārt fiksēti bezpilota lidaparāti vai iespējams apdraudējums, taču līdz šim šāda notriekšana Latvijas teritorijā nebija notikusi.

Pirms notriekšanas pirmdienas rītā tika izsludināts iespējams apdraudējums Latvijas gaisa telpā Alūksnes, Ludzas, Balvu un Rēzeknes novados, kā arī Rēzeknē. Attiecībā uz Ludzas un Rēzeknes novadiem iedzīvotāji tika aicināti doties telpās, ievērot divu sienu principu un sekot oficiālajiem paziņojumiem.

NBS atgādina, ka aizdomīgu vai zemu lidojošu objektu gadījumā iedzīvotājiem tiem nav jātuvojas, bet jāzvana uz tālruņa numuru 112. Bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem turpina gaisa telpas novērošanu un ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas.

Pēc NBS informācijas, izsludinātie gaisa telpas apdraudējumi Alūksnes, Ludzas, Balvu un Rēzeknes novados vēlāk tika atcelti. Bruņotie spēki norāda, ka krievijas agresijas pret Ukrainu laikā gadījumi, kad ārvalstu bezpilota lidaparāti ielido Latvijas gaisa telpā vai tai pietuvojas, var atkārtoties.


Avots / atsauce
Nacionālie bruņotie spēki, “Sargs.lv”.

SAB: krievija pastiprina juridisko karadarbību

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publiskā ziņojumā norāda, ka krievija pēdējā gada laikā aktualizējusi plānus juridiskās karadarbības izvēršanai pret Rietumvalstīm. SAB vērtējumā šādas aktivitātes var tikt izmantotas spiedienam pret politiskajiem līderiem, sankciju politiku un Baltijas valstīm.


Pēc SAB informācijas, krievijas institūcijas pēdējā gada laikā izvērtējušas un aktualizējušas plānus, kā savās interesēs izmantot juridiskos instrumentus, īpaši starptautiskajās organizācijās. Līdz šim šāda pieeja galvenokārt bijusi vērsta pret Ukrainu, bet SAB norāda, ka krievija vēlas to plašāk izvērst pret Rietumvalstīm.

Ziņojumā norādīts, ka krievijas plānos ietilpst juridiska spiediena izdarīšana uz Rietumvalstu politiskajiem līderiem un amatpersonām, tiesvedības pret Rietumvalstīm starptautiskajās tiesās un sadarbības stiprināšana ar krievijai draudzīgām vai neitrālām valstīm. SAB publiskotajā pārskatā kā viens no virzieniem minēta arī krievijas ietekmes stiprināšana starptautiskajās tiesās un centieni vājināt starptautisko tiesību sistēmu.

SAB vērtējumā krievija analizē Irānas pieredzi tiesvedībās pret Rietumvalstīm. Ziņojumā norādīts, ka krievijas eksperti īpašu uzmanību pievērsuši Irānas un ASV tiesvedībām par sankcijām un iesaldētajiem finanšu līdzekļiem, lai šo pieredzi izmantotu turpmākās lietās par sankciju jautājumiem.

Atsevišķa ziņojuma daļa veltīta Baltijas valstīm. Pēc SAB izlūkošanas informācijas, krievija gatavojas iesniegt sūdzību pret Baltijas valstīm ANO Starptautiskajā tiesā, formāli to pamatojot ar apgalvojumiem par diskrimināciju pret krievvalodīgo sabiedrības daļu. SAB norāda, ka šāda sūdzība var tikt izmantota arī propagandas vēstījumu izplatīšanai un Baltijas valstu diskreditācijai.

SAB vērtējumā krievija juridiskus argumentus var izmantot kā ieganstu agresīvāku aktivitāšu pastiprināšanai vai iespējamai konfrontācijai ar NATO. Ziņojumā kā piemērs minēts 2026. gada maija beigās Vladimira Putina parakstītais likums, kas paredz iespēju nosūtīt krievijas armiju ārvalstīs krievijas pilsoņu aizstāvībai, ja tie tiek pakļauti tiesvedībām.

SAB savā tīmekļvietnē norāda, ka ziņojuma mērķis ir skaidrot krievijas plānus izmantot tiesību sistēmu, likumus un tiesvedības kā instrumentu Rietumvalstu vājināšanai un ietekmēšanai.

Avots / atsauce

Satversmes aizsardzības biroja publiskais ziņojums “Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm agresīvāku aktivitāšu pamatošanai”, 2026. gada jūnijs.

Somu medijs: krievija mēģina novirzīt lidrobotus uz NATO valstīm

lidoroboti virs NATO valstīm
MI ģenerēts attēls ilustratīvam nolūkam

Somijas izdevums “Iltalehti”, atsaucoties uz NATO avotiem, vēsta, ka krievija izmanto mākslīgā intelekta sistēmas un elektronisko traucēšanu, lai mēģinātu novirzīt lidrobotus uz Somiju un Baltijas valstīm.

Pēc “Iltalehti” publiskotās informācijas, NATO avoti norādījuši, ka krievija cenšas ietekmēt lidrobotu kustību ar mākslīgā intelekta risinājumiem un elektroniskās karadarbības līdzekļiem. Mērķis, pēc šo avotu teiktā, esot novirzīt lidrobotus Somijas un Baltijas valstu virzienā.

Informācija izskan pēc vairākiem incidentiem reģionā, kuros lidroboti vai iespējami lidroboti konstatēti NATO dalībvalstu gaisa telpas tuvumā vai teritorijā. 15. maijā Somijā tika īslaicīgi ierobežota satiksme Helsinku lidostā pēc iespējamas lidrobota aktivitātes, bet vēlāk Somijas amatpersonas paziņoja, ka tieša militāra apdraudējuma valstij nav.

Līdzīgi incidenti iepriekš reģistrēti arī Baltijas valstīs. “Meduza” vēstīja, ka Ukrainas lidroboti vairākos gadījumos nonākuši Baltijas valstu un Somijas gaisa telpā pēc novirzīšanās no kursa, ko avoti saista ar krievijas elektroniskās karadarbības ietekmi.

Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka krievija izmanto elektroniskās karadarbības līdzekļus, lai novirzītu Ukrainas lidrobotus no sākotnējiem mērķiem un radītu drošības riskus NATO valstīm. Šādu informāciju 10. maijā publiski pauda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

NATO austrumu flanga valstis pēdējās nedēļās aicinājušas stiprināt pretgaisa un pretlidrobotu aizsardzību. Reuters vēstīja, ka NATO austrumu flanga un Ziemeļvalstu līderi 13. maijā uzsvēra nepieciešamību pastiprināt gaisa un raķešu aizsardzības spējas, reaģējot uz atkārtotiem gaisa telpas pārkāpumiem un drošības incidentiem reģionā.

Avots / atsauce
“Iltalehti”, Reuters, “Meduza”, RBC-Ukraine

Lidrobots no krievijas trāpa Auveres elektrostacijai Igaunijā

Estonia alarm system notofication



Igaunijas medijs ERR ziņo, ka trešdienas rītā lidrobots, kas ielidoja Igaunijas gaisa telpā no krievijas puses, trāpījis Auveres elektrostacijas skurstenim Idas-Viru apriņķī. Negadījumā cietušo nav, un elektroenerģijas infrastruktūra nav bojāta.


Saskaņā ar Igaunijas Drošības dienesta (KAPO) sniegto informāciju, incidents noticis 25. martā plkst. 03.43. Valdība sasaukusi ārkārtas sēdi, lai izvērtētu drošības situāciju. Enerģētikas uzņēmums “Enefit Power” norāda, ka notikušais būtiski neietekmēs elektroapgādes sistēmu.

Saistība ar notikumiem reģionā


ERR norāda, ka incidents noticis laikā, kad krievijas ostas Ustjlugā un Primorskā tika pakļautas lidrobotu uzbrukumiem, kas saistīti ar karadarbību Ukrainā. Igaunijas drošības iestādes pieļauj, ka līdzīgi gadījumi var atkārtoties.

Prokuratūra norāda, ka pēc sākotnējās informācijas lidrobots nav bijis mērķēts uz Igauniju.

Incidenti arī Latvijā un Lietuvā


Igaunijas iestādes ziņo, ka līdzīgs gadījums fiksēts arī Latvijā, kur lidrobots detonējis Krāslavas novadā. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki informē, ka objekts ielidoja no krievijas un eksplodēja neilgi pēc tā identificēšanas.

Savukārt Lietuvā iepriekš ziņots par lidrobota kritienu dienvidu reģionā pie Baltkrievijas robežas. Lietuvas amatpersonas norāda, ka tas, iespējams, bijis Ukrainas lidrobots, kas novirzījies no kursa.

Drošības iestāžu aicinājumi


Igaunijas Drošības dienests aicina iedzīvotājus netuvoties lidrobotu atlūzām un par jebkādiem novērojumiem ziņot pa tālruni 112. Tiek uzsvērts, ka atlūzas var būt bīstamas sprādziena riska dēļ.

Notikuma vietā strādā izmeklētāji un sapieri. Izmeklēšana turpinās, lai noskaidrotu lidrobota izcelsmi un precīzus incidenta apstākļus.


Divi lidrobotu incidenti Latvijas gaisa telpā




Aizvadītajā naktī Latvijas gaisa telpā fiksēti divi incidenti ar bezpilota lidaparātiem. Par to preses konferencē informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Krīzes vadības centrs. Viens objekts šķērsoja Latvijas teritoriju tranzītā, savukārt otrs detonēja Krāslavas novadā. Notiek notikumu apstākļu noskaidrošana un atlūzu analīze.

 

Incidentu hronoloģija


1. incidents – tranzīta lidojums
Objekts Latvijas gaisa telpā ielidoja no Baltkrievijas puses plkst. 00.51 un uzturējās tajā līdz plkst. 01.16. Tas pārvietojās gar Latvijas–Baltkrievijas un vēlāk gar Latvijas–Krievijas robežu, pēc tam pametot Latvijas teritoriju Krievijas virzienā. Reaģējot uz notikumu, tika aktivizēta pretgaisa aizsardzības vienība, taču objekts valsti pameta pirms kontakta.

2. incidents – detonācija Krāslavas novadā
Otrs objekts fiksēts plkst. 02.19, un aptuveni plkst. 02.35 tas detonēja Krāslavas novadā, netālu no Dubrovičas ciema. Saskaņā ar sniegto informāciju lidrobots nokrita apmēram 400 metru attālumā no dzīvojamām ēkām. Objekts sākotnēji tika identificēts ar elektromagnētiskajiem sensoriem, vēlāk tam sekots arī ar akustiskajiem sensoriem. Pretgaisa aizsardzības vienība detonācijas brīdī vēl atradās ceļā uz notikuma vietu.

Tehniskā analīze


NBS speciālisti veic notikuma vietas izpēti un atlūzu analīzi. Pieejamā informācija liecina, ka lidrobots darbināts ar iekšdedzes dzinēju. Tā lidojuma augstums atsevišķos posmos varēja būt zem viena kilometra, kas ierobežo tā uztveršanu ar lielā darbības rādiusa radariem.

Detonācijas raksturs norāda, ka lidrobots bijis aprīkots ar sprāgstvielu. NBS neapstiprina un neizslēdz konkrētu izcelsmes valsti. Tiek vērtēta iespēja, ka objekti saistīti ar karadarbību reģionā un varētu būt novirzījušies no sākotnējā maršruta.

Reaģēšana un aizsardzības spējas


NBS informē, ka pretgaisa aizsardzības vienības atrodas pastāvīgā gatavībā. To rīcībā ir mobilās raķešu sistēmas, kas izvietotas uz vieglajiem transportlīdzekļiem. Nepieciešamības gadījumā Latvijas gaisa telpu iespējams slēgt civilajai aviācijai 15 minūšu laikā, kas ir priekšnosacījums militāro līdzekļu izmantošanai.

Lēmumu par lidrobota neitralizēšanu pieņem operatīvā līmeņa amatpersona, izvērtējot situāciju, objekta trajektoriju un iespējamos riskus uz zemes.

Izaicinājumi


NBS norāda, ka pilnīga pierobežas teritorijas pārklāšana ar pretgaisa aizsardzības līdzekļiem nav iespējama, ņemot vērā robežas garumu un incidentu īso norises laiku. Papildu izaicinājumus rada objektu identifikācija, jo sensoru signāli var pārklāties ar dabas vai tehniskiem traucējumiem.

Iedzīvotāju rīcība


Krīzes vadības centrs aicina iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus:
  • par aizdomīgiem objektiem ziņot, zvanot uz 112;
  • netuvoties nokritušiem vai nezināmas izcelsmes priekšmetiem;
  • nepublicēt ar incidentiem saistītus video sociālajos tīklos, bet nodot tos atbildīgajām iestādēm;
  • iepazīties ar rīcības vadlīnijām krīzes situācijās vietnēs sargs.lv un 112.lv.

Secinājumi


Atbildīgās institūcijas norāda, ka līdzīgi incidenti pierobežā iespējami arī turpmāk, kamēr reģionā turpinās karadarbība. Vienlaikus uzsvērts, ka pašlaik tiešu draudu sabiedrības drošībai nav. Tiek turpināta sadarbība ar kaimiņvalstīm un pilnveidotas novērošanas un reaģēšanas spējas.

Latvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie spēki turpina sadarbību ar Valsts policiju un citiem atbildīgajiem dienestiem, veicot notikušā apstākļu noskaidrošanu, teritorijas pārmeklēšanu un izmeklēšanu.

Valsts drošības dienests: galvenie secinājumi par 2025. gadu

VDD atskaite 2025


Valsts drošības dienests (VDD) 2026. gada februārī publiskoja pārskatu par dienesta darbību 2025. gadā, sniedzot izvērtējamu par drošības situāciju Latvijā un galvenajiem apdraudējumiem nacionālajai drošībai.


Galvenie apdraudējumi Latvijas drošībai
VDD ziņo, ka augstāko apdraudējumu Latvijai 2025. gadā turpināja radīt krievijas specdienesti, kuri, neskatoties uz pilna mēroga karadarbību Ukrainā, īstenoja kaitnieciskas darbības, psiholoģiskās operācijas un agresīvu izlūkošanu pret Latviju.
Pārskatā norādīts, ka krievijas specdienestu darbības mērķis bija iegūt informāciju par Latvijas kritisko un militāro infrastruktūru, valsts aizsardzības spējām un demokrātiskās iekārtas funkcionēšanu. Līdzīgas intereses, pēc VDD rīcībā esošās informācijas, saglabājās arī Baltkrievijas specdienestiem.
Informatīvā telpa un hibrīdapdraudējumi
VDD ziņo, ka 2025. gadā informatīvās ietekmes aktivitātes pret Latviju saglabājās augstā līmenī, galvenokārt izmantojot sociālo tīklu platformas “Telegram”, “TikTok”, “YouTube” un “Facebook”. Šajās platformās tika izplatīti propagandas un dezinformācijas vēstījumi, kuru mērķis bija provocēt sabiedrības sašķeltību un mazināt uzticēšanos valsts institūcijām.
Vienlaikus VDD norāda, ka, neraugoties uz augsto informatīvās ietekmes aktivitāšu intensitāti, šo vēstījumu ietekme uz Latvijas sabiedrību bijusi ierobežota, tostarp starptautisko sankciju un mērķtiecīgas informatīvās telpas uzraudzības dēļ.
Kriminālprocesi un preventīvie pasākumi
Saskaņā ar pārskatā sniegto informāciju, 2025. gadā VDD uzsāka un pabeidza izmeklēšanu lielākajā kriminālprocesu skaitā pēdējo desmit gadu laikā, koncentrējoties uz noziegumiem, kas vērsti pret Latvijas nacionālo drošību vai īstenoti krievijas interešu atbalstam.
Papildus kriminālprocesiem VDD īstenoja preventīvus pasākumus, tostarp veica pārrunas ar personām, kuras interneta vidē izteica draudus vai aicinājumus uz vardarbību pret valsts amatpersonām. 2025. gadā šādas pārrunas veiktas ar aptuveni 30 personām.
Terorisma riski un reaģēšanas gatavība
VDD vērtējumā terorisma draudu līmenis Latvijā 2025. gadā saglabājās zems, tomēr dienests norāda uz riskiem, kas saistīti ar atsevišķu personu pašradikalizēšanos, ietekmējoties no vardarbību attaisnojošiem materiāliem interneta vidē.
Lai pilnveidotu reaģēšanas spējas, VDD 2025. gadā organizēja nacionāla mēroga pretterorisma mācības “Dinaburg 2025”, kurās piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieku no dažādām institūcijām, tostarp NATO daudznacionālās brigādes pārstāvji Latvijā.
Sabiedrības iesaiste un drošības stiprināšana
Pārskatā uzsvērta arī sabiedrības loma valsts drošības stiprināšanā. VDD norāda, ka 2025. gadā saņēma būtisku apjomu iedzīvotāju sniegtas informācijas par iespējamiem drošības riskiem, kas izmantota dienesta darbā.
VDD secina, ka drošības situācija Latvijā saglabājas sarežģīta, un dienests arī turpmāk koncentrēsies uz pretizlūkošanu, informatīvās telpas drošību, terorisma risku novēršanu un sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem.