Rāda ziņas ar etiķeti Latvija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Latvija. Rādīt visas ziņas

Pie Latvijas-Baltkrievijas robežas atrasts migrantu tunelis

Attēlam ilustratīvā nozīme

Pie Latvijas-Baltkrievijas robežas Silenes robežapsardzības nodaļas posmā pirmo reizi atrasts migrantu izrakts tunelis. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava norāda, ka tiks vērtēta zemes skenēšana gar ārējo sauszemes robežu.

Pusnaktī uz otrdienu, 11. augustu, Silenes robežapsardzības nodaļas posmā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas atrasts migrantu izrakts tunelis, žurnālistiem sacīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava.

Pēc ministra teiktā, tunelis atrasts pēc tam, kad ciešā sadarbībā starp Valsts robežsardzi, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju tika aizturēta migrantu grupa.

Dombrava norādīja, ka, mēģinot precīzāk noskaidrot, kā migranti iekļuvuši Latvijā, atklāts paslēpts tunelis. Pēc viņa teiktā, tas pašlaik ir pirmais šāda veida tunelis, kas konstatēts Latvijā.

Iekšlietu ministrs paziņoja, ka izvērtēs nepieciešamos preventīvos pasākumus. Viņš uzdevis valsts sekretāram noskaidrot iespējas veikt zemes skenēšanu gar Latvijas ārējo sauszemes robežu, kā arī izvērtēt citus risinājumus, lai pārbaudītu, vai šis ir vienīgais šāda veida tunelis.

Līdzīgi gadījumi pēdējās nedēļās konstatēti arī Lietuvā. Lietuvas robežsargi augusta sākumā netālu no Latežera ciema Druskininku pagastā atrada trešo pazemes tuneli pie robežas ar Baltkrieviju.

Lietuvas Valsts robežsardzes dienests iepriekš informēja, ka tunelis atrasts, sadarbojoties ar Polijas robežsardzes speciālistiem un izmantojot specializētu aprīkojumu. Pazemes eja bija izrakta aptuveni 1,5 metru dziļumā zem fiziskā norobežojuma un nostiprināta ar baļķiem un dēļiem.

Šogad Lietuvas robežsargi reģistrējuši kopumā 12 mēģinājumus ieceļot valstī, rokoties zem zemes.

Latvijā otrdien sākta operācija “Vilkatis”, kuras laikā atbildīgie dienesti veiks sinhronizētas darbības nelegālās migrācijas ierobežošanai, paziņoja Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Premjers iepriekš norādīja, ka augustā plānotas būtiskas iekšlietu un aizsardzības resora preventīvas darbības, lai ierobežotu nelegālo migrantu plūsmu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža.

Kulbergs sacīja, ka valdība izskata visus iespējamos risinājumus nelegālās migrācijas ierobežošanai. Viens no variantiem ir Pāternieku robežpunkta slēgšana, taču pašlaik šāds lēmums nav apstiprināts, jo nelegālās migrācijas plūsma nenotiek konkrētajā robežšķērsošanas vietā, bet ārpus tās.

Informācija par atrastā tuneļa garumu, izbūves veidu un iespējamo izmantotāju skaitu tiek precizēta.

Avots / atsauce: LETA, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, Ministru prezidents Andris Kulbergs, Valsts robežsardze.

Rīgā vadītāja bojā dzelzceļa pārbrauktuves aprīkojumu

Rīgā, Buļļu ielā, automašīnas “Toyota” vadītāja uzbraukusi dzelzceļa pārbrauktuves aprīkojumam un pēc sadursmes aizbraukusi no notikuma vietas. Nodarītie zaudējumi “Latvijas dzelzceļam” lēsti aptuveni 25 000 eiro apmērā.

Trešdien, 6. augusta agrā rītā, Rīgā, Buļļu ielā, “Toyota” markas automašīnas vadītāja uzbrauca dzelzceļa pārbrauktuves aprīkojumam, bojājot barjeras mehānismu un signalizācijas balstu.

Pēc sadursmes vadītāja no notikuma vietas aizbrauca. “Latvijas dzelzceļa” darbinieki par notikušo nekavējoties informēja Valsts policiju un atjaunoja bojāto aprīkojumu.

Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu transportlīdzekļa vadītājam var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro, kā arī transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem.

Papildus vainīgajai personai būs jāatlīdzina “Latvijas dzelzceļam” nodarītie zaudējumi, kas lēsti aptuveni 25 000 eiro apmērā.

“Latvijas dzelzceļš” regulāri fiksē pārkāpumus uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un to tuvumā. Šāda rīcība rada ne tikai materiālus zaudējumus, bet var ietekmēt pārbrauktuves darbību un apdraudēt satiksmes drošību.

Avots / atsauce: “Latvijas dzelzceļš”.

Lietuva brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem Baltijā

Lietuvas militārā izlūkdienesta rīcībā ir informācija, ka Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot Ukrainā ražotus lidrobotus. Detalizēta informācija par iespējamiem mērķiem vai uzbrukuma laiku nav publiskota.

Lietuvas militārā izlūkdienesta rīcībā ir informācija, kas liecina, ka Krievija apsver netradicionālus kinētiskus uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, ceturtdien vēstīja ziņu portāls “15min.lt”.

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns portālam apstiprināja šo informāciju. Pēc viņa teiktā, Krievija šādam uzbrukumam, visticamāk, varētu izmantot Ukrainā ražotus lidrobotus.

Detalizēta informācija par konkrētiem iespējamiem mērķiem vai uzbrukuma laiku nav publiskota. Lietuvas amatpersonu vērtējumā šāda metode varētu tikt izmantota, lai radītu neskaidrības par uzbrukuma avotu un ļautu Krievijai noliegt saistību ar iespējamu incidentu NATO teritorijā.

Pēdējos gados militārie lidroboti vairākkārt nonākuši NATO valstu gaisa telpā. Sākotnēji amatpersonas norādīja, ka Krievijas spēki ar radioelektroniskiem līdzekļiem varētu būt mainījuši Ukrainas lidrobotu kursu. Vienlaikus pieaug pārliecība, ka Maskava atsevišķos gadījumos varētu apzināti virzīt Ukrainas lidrobotus Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas virzienā.

NATO austrumu flanga valstu līderi iepriekš publiski brīdinājuši, ka viņu rīcībā ir izlūkinformācija par Krievijas gatavošanos iespējamām kinētiskām provokācijām. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš norādījis, ka valsts transporta un enerģētikas infrastruktūra varētu tikt apdraudēta gan ar tradicionāliem līdzekļiem, gan ar sabotāžas aktiem.

Kopš 18. jūnija Lietuvas armija atbalsta Sabiedriskās drošības dienestu vairāku būtisku enerģētikas un transporta infrastruktūras objektu aizsardzībā. Lietuvas aizsardzības ministrs 17. jūlijā parakstīja dekrētu, ar kuru šis atbalsts pagarināts līdz 19. augustam.

Saskaņā ar publikācijā minēto informāciju, Krievijas iespējamie plāni rīkot provokācijas tiek saistīti ar situāciju karā pret Ukrainu un Maskavas vēlmi panākt ātrāku rezultātu. Kremlis ir noliedzis apgalvojumus par šādu uzbrukumu plānošanu.

Maskava iepriekš vairākkārt apgalvojusi, ka Baltijas valstis nodrošinot gaisa telpu Ukrainas uzbrukumiem. Baltijas valstu augstākās amatpersonas šādus apgalvojumus ir noliegušas.

Latvijas aizsardzības ministra Raivja Melņa komentārs par šo informāciju "Latvijas Raido" radiījumā "Krustpunktā".

Avots / atsauce: LETA--BNS, “15min.lt”.

Pētersalā mikroautobuss pēc sadursmes apgāžas uz sāniem

@breakinglv Vakar divu automašīnu sadursmē Pētersalas ielas un Katrīnas dambja krustojumā mikroautobuss apgāzās uz sāniem un uzkrita krustojumā esošai automašīnai. 📹 Olga Gromova | Jezduni #Rīga #Andrejsala #Latvija ♬ oriģinālā skaņa — BreakingLV - BreakingLV

Rīgā, Pētersalas ielas un Katrīnas dambja krustojumā, divu automašīnu sadursmē mikroautobuss apgāzās uz sāniem un uzkrita blakus esošai automašīnai. Informācija par cietušajiem pagaidām nav publiskota.

Ceļu satiksmes negadījums notika trešdien, 5. augustā, Rīgā, Pētersalas ielas un Katrīnas dambja krustojumā.

Pēc pieejamās informācijas, sadursmē bija iesaistītas divas automašīnas. Negadījuma rezultātā mikroautobuss apgāzās uz sāniem un uzkrita blakus esošai automašīnai.

Avots / atsauce: aculiecinieces video. Video: Olga Gromova.

SEO apraksts:

Imantā tramvajs sadūries ar kravas automašīnu

Rīgā, Imantā, pirmdien sadūrās 1. maršruta tramvajs un kravas automašīna. Avārijā cietuši pieci cilvēki, no kuriem divi nogādāti slimnīcā.

Pirmdien Imantā, Slokas un Dammes ielas krustojumā, avārijā iekļuvis 1. maršruta tramvajs. Saskaņā ar Jauns.lv publicēto informāciju, tramvajs smagi cietis sadursmē ar kravas automašīnu.

“Rīgas satiksme” informēja, ka avārijas dēļ tika apturēta 1. maršruta tramvaju kustība virzienā uz centru. Tramvaji, kas devās uz Imantu, tika novirzīti uz Iļģuciema galapunktu, no kura tie kursēja atpakaļ uz Juglu.

Aģentūra LETA, atsaucoties uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, vēsta, ka sadursmē cietuši pieci cilvēki. Divi cilvēki vidēji smagā stāvoklī nogādāti ārstniecības iestādēs, bet trim savainotajiem tālāka palīdzība un nogādāšana slimnīcā nebija nepieciešama.

Pēc Valsts policijas sākotnējās informācijas, kravas automašīnas vadītājs nedeva ceļu tramvajam.

Foto / video: I. Kramiņa | A. Žurakovskis

Avots / atsauce: Jauns.lv, LETA, “Rīgas satiksme”, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Policijas darbiniece reibumā izraisa negadījumu

Aizkraukles novadā Valsts policijas darbiniece ārpus darba laika alkohola reibumā izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un pametusi notikuma vietu. Par notikušo sākts kriminālprocess un dienesta pārbaude.

Valsts policija 29. jūlijā plkst. 20.19 saņēma informāciju par ceļu satiksmes negadījumu Aizkraukles novadā, Sērenes pagastā, Sērenē. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītāja to bija pametusi.

Pēc Valsts policijas informācijas, nekavējoties tika sākti personas meklēšanas pasākumi. To laikā noskaidrots, ka transportlīdzekļa vadītāja ir Valsts policijas vecākā inspektore.

Plkst. 22.01 sieviete tika atrasta savā privātīpašumā. Tur veikta alkohola koncentrācijas pārbaude, kurā konstatēts 3,18 promiļu alkohola reibums. Policijas darbiniece nogādāta īslaicīgās aizturēšanas vietā.

Valsts policija norāda, ka 1976. gadā dzimusī sieviete vadīja “BMW” markas automašīnu, netika galā ar transportlīdzekļa vadību, nobrauca no ceļa braucamās daļas un iebrauca grāvī.

Ceļu satiksmes negadījumā citi satiksmes dalībnieki nebija iesaistīti, un neviena persona fiziski necieta. Sievietes motīvi pašlaik nav skaidri.

Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 262. panta 11 daļas. Šī norma attiecas uz transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Valsts policija norāda, ka par šādu pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu sākts arī administratīvā pārkāpuma process pēc Ceļu satiksmes likuma 53. panta vienpadsmitās daļas. Šī norma attiecas uz nepamatotu iebraukšanu pretējā virziena joslā vai nobraukšanu no brauktuves, apdraudot satiksmes drošību.

Kriminālprocesa materiāli turpmākai izmeklēšanai tiks nodoti Iekšējās drošības birojam. Valsts policijā sākta arī dienesta pārbaude Zemgales reģiona pārvaldē.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks par notikušo informējis iekšlietu ministru. Dienesta pārbaudē paredzēts vērtēt, kā šāda situācija varēja notikt, kā darbiniece raksturota dienesta vietā un kā iecirknī tiek īstenota iekšējā kontrole darbinieku disciplīnas un pārkāpumu novēršanas jomā.

Avots / atsauce: Valsts policija.

Rīgā pēc incidenta DUS vadītājs bēg no policijas

Rīgā vīrietis pēc agresīvas uzvedības degvielas uzpildes stacijā sāka bēgt no policijas. Bēgšanas laikā notika sadursmes ar Valsts policijas transportlīdzekli un automašīnu “Audi”.

Trešdien, 29. jūlijā, ap plkst. 06.00 Rīgas pašvaldības policija saņēma izsaukumu uz degvielas uzpildes staciju, kur kāds vīrietis izturējās agresīvi un neadekvāti.

Pēc Valsts policijas informācijas, Pašvaldības policija ierodoties norādītajā adresē, vīrietis bija iekāpis baltā “Ford” automašīnā. Policisti piegāja pie transportlīdzekļa, lai noskaidrotu situāciju, taču vadītājs nereaģēja uz jautājumiem un sāka braukt prom no degvielas uzpildes stacijas.

Rīgas pašvaldības policijas darbinieki vairākkārt prasīja apturēt automašīnu. Vadītājs to sākotnēji neizdarīja, bet vēlāk iebrauca kādā ielā un apstājās. Arī pēc apstāšanās viņš nepakļāvās prasībai izkāpt no automašīnas.

Notikuma vietā tika piesaistīti Valsts policijas papildspēki. Pēc to ierašanās “Ford” vadītājs turpināja ignorēt policistu prasības un atkārtoti sāka bēgšanu.

Bēgšanas laikā autovadītājs rupji pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu un izraisīja sadursmi ar Valsts policijas transportlīdzekli. Pēc tam viņš turpināja braukt un vēlāk izraisīja negadījumu ar priekšā braucošu automašīnu “Audi”.

Ceļu satiksmes negadījumā cieta “Ford” vadītājs un automašīnas “Audi” vadītājs. Abas personas ar gūtajām traumām nogādātas medicīnas iestādē.

Sākotnēji “Ford” vadītājam izelpā netika konstatēts alkohola reibums. Valsts policija norāda, ka tiks veikta medicīniskā pārbaude narkotisko vielu ietekmes noteikšanai.

Par abu ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanu Valsts policija sākusi administratīvā pārkāpuma procesus. Par nepakļaušanos prasībai apturēt transportlīdzekli sākts kriminālprocess.

Pēc negadījuma likumsargi automašīnā “Audi” konstatēja desmit cigarešu blokus bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Par šo faktu Valsts policija sākusi administratīvā pārkāpuma procesu.

Avots / atsauce: Valsts policija.

Latvijā pirmo reizi notriekts ārvalstu lidrobots (VIDEO)

Iznīcinātājs palaiž raķeti uz dronu

Latvijas gaisa telpā sabiedroto iznīcinātāji notriekuši ārvalstu lidrobotu, paziņojuši Nacionālie bruņotie spēki. Pēc NBS informācijas, tā ir pirmā šāda lidrobota notriekšana Latvijas gaisa telpā.


Pirmdien Latvijas gaisa telpā sabiedroto iznīcinātāji sekmīgi notrieca tajā ielidojušu lidrobotu, vēsta Nacionālie bruņotie spēki. Pēc NBS informācijas, lidrobotu notrieca Francijas iznīcinātāji.

NBS norāda, ka šī ir pirmā reize, kad Latvijas gaisa telpā notriekts no ārvalstīm ielidojis lidrobots. Iepriekš Latvijas gaisa telpā vairākkārt fiksēti bezpilota lidaparāti vai iespējams apdraudējums, taču līdz šim šāda notriekšana Latvijas teritorijā nebija notikusi.

Pirms notriekšanas pirmdienas rītā tika izsludināts iespējams apdraudējums Latvijas gaisa telpā Alūksnes, Ludzas, Balvu un Rēzeknes novados, kā arī Rēzeknē. Attiecībā uz Ludzas un Rēzeknes novadiem iedzīvotāji tika aicināti doties telpās, ievērot divu sienu principu un sekot oficiālajiem paziņojumiem.

NBS atgādina, ka aizdomīgu vai zemu lidojošu objektu gadījumā iedzīvotājiem tiem nav jātuvojas, bet jāzvana uz tālruņa numuru 112. Bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem turpina gaisa telpas novērošanu un ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas.

Pēc NBS informācijas, izsludinātie gaisa telpas apdraudējumi Alūksnes, Ludzas, Balvu un Rēzeknes novados vēlāk tika atcelti. Bruņotie spēki norāda, ka krievijas agresijas pret Ukrainu laikā gadījumi, kad ārvalstu bezpilota lidaparāti ielido Latvijas gaisa telpā vai tai pietuvojas, var atkārtoties.


Avots / atsauce
Nacionālie bruņotie spēki, “Sargs.lv”.

SAB: krievija pastiprina juridisko karadarbību

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publiskā ziņojumā norāda, ka krievija pēdējā gada laikā aktualizējusi plānus juridiskās karadarbības izvēršanai pret Rietumvalstīm. SAB vērtējumā šādas aktivitātes var tikt izmantotas spiedienam pret politiskajiem līderiem, sankciju politiku un Baltijas valstīm.


Pēc SAB informācijas, krievijas institūcijas pēdējā gada laikā izvērtējušas un aktualizējušas plānus, kā savās interesēs izmantot juridiskos instrumentus, īpaši starptautiskajās organizācijās. Līdz šim šāda pieeja galvenokārt bijusi vērsta pret Ukrainu, bet SAB norāda, ka krievija vēlas to plašāk izvērst pret Rietumvalstīm.

Ziņojumā norādīts, ka krievijas plānos ietilpst juridiska spiediena izdarīšana uz Rietumvalstu politiskajiem līderiem un amatpersonām, tiesvedības pret Rietumvalstīm starptautiskajās tiesās un sadarbības stiprināšana ar krievijai draudzīgām vai neitrālām valstīm. SAB publiskotajā pārskatā kā viens no virzieniem minēta arī krievijas ietekmes stiprināšana starptautiskajās tiesās un centieni vājināt starptautisko tiesību sistēmu.

SAB vērtējumā krievija analizē Irānas pieredzi tiesvedībās pret Rietumvalstīm. Ziņojumā norādīts, ka krievijas eksperti īpašu uzmanību pievērsuši Irānas un ASV tiesvedībām par sankcijām un iesaldētajiem finanšu līdzekļiem, lai šo pieredzi izmantotu turpmākās lietās par sankciju jautājumiem.

Atsevišķa ziņojuma daļa veltīta Baltijas valstīm. Pēc SAB izlūkošanas informācijas, krievija gatavojas iesniegt sūdzību pret Baltijas valstīm ANO Starptautiskajā tiesā, formāli to pamatojot ar apgalvojumiem par diskrimināciju pret krievvalodīgo sabiedrības daļu. SAB norāda, ka šāda sūdzība var tikt izmantota arī propagandas vēstījumu izplatīšanai un Baltijas valstu diskreditācijai.

SAB vērtējumā krievija juridiskus argumentus var izmantot kā ieganstu agresīvāku aktivitāšu pastiprināšanai vai iespējamai konfrontācijai ar NATO. Ziņojumā kā piemērs minēts 2026. gada maija beigās Vladimira Putina parakstītais likums, kas paredz iespēju nosūtīt krievijas armiju ārvalstīs krievijas pilsoņu aizstāvībai, ja tie tiek pakļauti tiesvedībām.

SAB savā tīmekļvietnē norāda, ka ziņojuma mērķis ir skaidrot krievijas plānus izmantot tiesību sistēmu, likumus un tiesvedības kā instrumentu Rietumvalstu vājināšanai un ietekmēšanai.

Avots / atsauce

Satversmes aizsardzības biroja publiskais ziņojums “Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm agresīvāku aktivitāšu pamatošanai”, 2026. gada jūnijs.

Somu medijs: krievija mēģina novirzīt lidrobotus uz NATO valstīm

lidoroboti virs NATO valstīm
MI ģenerēts attēls ilustratīvam nolūkam

Somijas izdevums “Iltalehti”, atsaucoties uz NATO avotiem, vēsta, ka krievija izmanto mākslīgā intelekta sistēmas un elektronisko traucēšanu, lai mēģinātu novirzīt lidrobotus uz Somiju un Baltijas valstīm.

Pēc “Iltalehti” publiskotās informācijas, NATO avoti norādījuši, ka krievija cenšas ietekmēt lidrobotu kustību ar mākslīgā intelekta risinājumiem un elektroniskās karadarbības līdzekļiem. Mērķis, pēc šo avotu teiktā, esot novirzīt lidrobotus Somijas un Baltijas valstu virzienā.

Informācija izskan pēc vairākiem incidentiem reģionā, kuros lidroboti vai iespējami lidroboti konstatēti NATO dalībvalstu gaisa telpas tuvumā vai teritorijā. 15. maijā Somijā tika īslaicīgi ierobežota satiksme Helsinku lidostā pēc iespējamas lidrobota aktivitātes, bet vēlāk Somijas amatpersonas paziņoja, ka tieša militāra apdraudējuma valstij nav.

Līdzīgi incidenti iepriekš reģistrēti arī Baltijas valstīs. “Meduza” vēstīja, ka Ukrainas lidroboti vairākos gadījumos nonākuši Baltijas valstu un Somijas gaisa telpā pēc novirzīšanās no kursa, ko avoti saista ar krievijas elektroniskās karadarbības ietekmi.

Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka krievija izmanto elektroniskās karadarbības līdzekļus, lai novirzītu Ukrainas lidrobotus no sākotnējiem mērķiem un radītu drošības riskus NATO valstīm. Šādu informāciju 10. maijā publiski pauda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

NATO austrumu flanga valstis pēdējās nedēļās aicinājušas stiprināt pretgaisa un pretlidrobotu aizsardzību. Reuters vēstīja, ka NATO austrumu flanga un Ziemeļvalstu līderi 13. maijā uzsvēra nepieciešamību pastiprināt gaisa un raķešu aizsardzības spējas, reaģējot uz atkārtotiem gaisa telpas pārkāpumiem un drošības incidentiem reģionā.

Avots / atsauce
“Iltalehti”, Reuters, “Meduza”, RBC-Ukraine

Divi lidrobotu incidenti Latvijas gaisa telpā




Aizvadītajā naktī Latvijas gaisa telpā fiksēti divi incidenti ar bezpilota lidaparātiem. Par to preses konferencē informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Krīzes vadības centrs. Viens objekts šķērsoja Latvijas teritoriju tranzītā, savukārt otrs detonēja Krāslavas novadā. Notiek notikumu apstākļu noskaidrošana un atlūzu analīze.

 

Incidentu hronoloģija


1. incidents – tranzīta lidojums
Objekts Latvijas gaisa telpā ielidoja no Baltkrievijas puses plkst. 00.51 un uzturējās tajā līdz plkst. 01.16. Tas pārvietojās gar Latvijas–Baltkrievijas un vēlāk gar Latvijas–Krievijas robežu, pēc tam pametot Latvijas teritoriju Krievijas virzienā. Reaģējot uz notikumu, tika aktivizēta pretgaisa aizsardzības vienība, taču objekts valsti pameta pirms kontakta.

2. incidents – detonācija Krāslavas novadā
Otrs objekts fiksēts plkst. 02.19, un aptuveni plkst. 02.35 tas detonēja Krāslavas novadā, netālu no Dubrovičas ciema. Saskaņā ar sniegto informāciju lidrobots nokrita apmēram 400 metru attālumā no dzīvojamām ēkām. Objekts sākotnēji tika identificēts ar elektromagnētiskajiem sensoriem, vēlāk tam sekots arī ar akustiskajiem sensoriem. Pretgaisa aizsardzības vienība detonācijas brīdī vēl atradās ceļā uz notikuma vietu.

Tehniskā analīze


NBS speciālisti veic notikuma vietas izpēti un atlūzu analīzi. Pieejamā informācija liecina, ka lidrobots darbināts ar iekšdedzes dzinēju. Tā lidojuma augstums atsevišķos posmos varēja būt zem viena kilometra, kas ierobežo tā uztveršanu ar lielā darbības rādiusa radariem.

Detonācijas raksturs norāda, ka lidrobots bijis aprīkots ar sprāgstvielu. NBS neapstiprina un neizslēdz konkrētu izcelsmes valsti. Tiek vērtēta iespēja, ka objekti saistīti ar karadarbību reģionā un varētu būt novirzījušies no sākotnējā maršruta.

Reaģēšana un aizsardzības spējas


NBS informē, ka pretgaisa aizsardzības vienības atrodas pastāvīgā gatavībā. To rīcībā ir mobilās raķešu sistēmas, kas izvietotas uz vieglajiem transportlīdzekļiem. Nepieciešamības gadījumā Latvijas gaisa telpu iespējams slēgt civilajai aviācijai 15 minūšu laikā, kas ir priekšnosacījums militāro līdzekļu izmantošanai.

Lēmumu par lidrobota neitralizēšanu pieņem operatīvā līmeņa amatpersona, izvērtējot situāciju, objekta trajektoriju un iespējamos riskus uz zemes.

Izaicinājumi


NBS norāda, ka pilnīga pierobežas teritorijas pārklāšana ar pretgaisa aizsardzības līdzekļiem nav iespējama, ņemot vērā robežas garumu un incidentu īso norises laiku. Papildu izaicinājumus rada objektu identifikācija, jo sensoru signāli var pārklāties ar dabas vai tehniskiem traucējumiem.

Iedzīvotāju rīcība


Krīzes vadības centrs aicina iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus:
  • par aizdomīgiem objektiem ziņot, zvanot uz 112;
  • netuvoties nokritušiem vai nezināmas izcelsmes priekšmetiem;
  • nepublicēt ar incidentiem saistītus video sociālajos tīklos, bet nodot tos atbildīgajām iestādēm;
  • iepazīties ar rīcības vadlīnijām krīzes situācijās vietnēs sargs.lv un 112.lv.

Secinājumi


Atbildīgās institūcijas norāda, ka līdzīgi incidenti pierobežā iespējami arī turpmāk, kamēr reģionā turpinās karadarbība. Vienlaikus uzsvērts, ka pašlaik tiešu draudu sabiedrības drošībai nav. Tiek turpināta sadarbība ar kaimiņvalstīm un pilnveidotas novērošanas un reaģēšanas spējas.

Latvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie spēki turpina sadarbību ar Valsts policiju un citiem atbildīgajiem dienestiem, veicot notikušā apstākļu noskaidrošanu, teritorijas pārmeklēšanu un izmeklēšanu.

Valsts drošības dienests: galvenie secinājumi par 2025. gadu

VDD atskaite 2025


Valsts drošības dienests (VDD) 2026. gada februārī publiskoja pārskatu par dienesta darbību 2025. gadā, sniedzot izvērtējamu par drošības situāciju Latvijā un galvenajiem apdraudējumiem nacionālajai drošībai.


Galvenie apdraudējumi Latvijas drošībai
VDD ziņo, ka augstāko apdraudējumu Latvijai 2025. gadā turpināja radīt krievijas specdienesti, kuri, neskatoties uz pilna mēroga karadarbību Ukrainā, īstenoja kaitnieciskas darbības, psiholoģiskās operācijas un agresīvu izlūkošanu pret Latviju.
Pārskatā norādīts, ka krievijas specdienestu darbības mērķis bija iegūt informāciju par Latvijas kritisko un militāro infrastruktūru, valsts aizsardzības spējām un demokrātiskās iekārtas funkcionēšanu. Līdzīgas intereses, pēc VDD rīcībā esošās informācijas, saglabājās arī Baltkrievijas specdienestiem.
Informatīvā telpa un hibrīdapdraudējumi
VDD ziņo, ka 2025. gadā informatīvās ietekmes aktivitātes pret Latviju saglabājās augstā līmenī, galvenokārt izmantojot sociālo tīklu platformas “Telegram”, “TikTok”, “YouTube” un “Facebook”. Šajās platformās tika izplatīti propagandas un dezinformācijas vēstījumi, kuru mērķis bija provocēt sabiedrības sašķeltību un mazināt uzticēšanos valsts institūcijām.
Vienlaikus VDD norāda, ka, neraugoties uz augsto informatīvās ietekmes aktivitāšu intensitāti, šo vēstījumu ietekme uz Latvijas sabiedrību bijusi ierobežota, tostarp starptautisko sankciju un mērķtiecīgas informatīvās telpas uzraudzības dēļ.
Kriminālprocesi un preventīvie pasākumi
Saskaņā ar pārskatā sniegto informāciju, 2025. gadā VDD uzsāka un pabeidza izmeklēšanu lielākajā kriminālprocesu skaitā pēdējo desmit gadu laikā, koncentrējoties uz noziegumiem, kas vērsti pret Latvijas nacionālo drošību vai īstenoti krievijas interešu atbalstam.
Papildus kriminālprocesiem VDD īstenoja preventīvus pasākumus, tostarp veica pārrunas ar personām, kuras interneta vidē izteica draudus vai aicinājumus uz vardarbību pret valsts amatpersonām. 2025. gadā šādas pārrunas veiktas ar aptuveni 30 personām.
Terorisma riski un reaģēšanas gatavība
VDD vērtējumā terorisma draudu līmenis Latvijā 2025. gadā saglabājās zems, tomēr dienests norāda uz riskiem, kas saistīti ar atsevišķu personu pašradikalizēšanos, ietekmējoties no vardarbību attaisnojošiem materiāliem interneta vidē.
Lai pilnveidotu reaģēšanas spējas, VDD 2025. gadā organizēja nacionāla mēroga pretterorisma mācības “Dinaburg 2025”, kurās piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieku no dažādām institūcijām, tostarp NATO daudznacionālās brigādes pārstāvji Latvijā.
Sabiedrības iesaiste un drošības stiprināšana
Pārskatā uzsvērta arī sabiedrības loma valsts drošības stiprināšanā. VDD norāda, ka 2025. gadā saņēma būtisku apjomu iedzīvotāju sniegtas informācijas par iespējamiem drošības riskiem, kas izmantota dienesta darbā.
VDD secina, ka drošības situācija Latvijā saglabājas sarežģīta, un dienests arī turpmāk koncentrēsies uz pretizlūkošanu, informatīvās telpas drošību, terorisma risku novēršanu un sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem.