Naktī no 22. uz 23. augustu Latviju šķērsojusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada. Vējš un lietus nodarījis postījumus visās piecās Latvijas vēsturiskajās zemēs — Kurzemē, Zemgalē, Sēlijā, Latgalē un Vidzemē. Jelgavā gājis bojā viens cilvēks, bet mediķi palīdzību snieguši vismaz 14 cietušajiem.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka vēja brāzmas ar ātrumu vismaz 20,7 metri sekundē tika reģistrētas 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās tās sasniedza stipras vētras spēku — vismaz 24,5 metrus sekundē. Daugavgrīvā reģistrētas brāzmas līdz 31 metram sekundē.
LVĢMC vērtējumā tā bijusi spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi visā valstī.
Vētru pavadīja ilgstošas lietusgāzes. Dobelē sestdien nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz 60 milimetrus, kas atbilst ievērojamai daļai no mēneša normas.
Līdz 23. augusta plkst. 18.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112 bija saņemti vairāk nekā 2900 (cipars turpina mainīties) pieteikumi par vēja radītajiem postījumiem. Lielākā daļa izsaukumu bija saistīti ar uz brauktuvēm, ēkām, automašīnām un elektrolīnijām nogāztiem kokiem un zariem.
Vētra izraisīja arī plašus elektrotīkla bojājumus. Svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 “Sadales tīkla” klientu. “Augstsprieguma tīkls” informēja, ka tika ietekmēta 46 no vairāk nekā 150 pārvades tīkla apakšstaciju darbība, kā arī bojātas vairākas augstsprieguma elektrolīnijas.
Zemgale: bojāgājušais Jelgavā un gandrīz 60 mm lietus Dobelē
Vienas no smagākajām vētras sekām reģistrētas Zemgalē. Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gājis bojā cilvēks. Pilsētā vējš nolauzis lielu skaitu koku un zaru, kas nokrituši uz brauktuvēm, automašīnām un citām teritorijām.
Jelgavas pašvaldība svētdien turpināja apzināt postījumus un atbrīvot ielas. Atsevišķās vietās bojāta arī infrastruktūra un ēku konstrukcijas.
Bauskas novadā vētras seku likvidēšanas laikā cieta ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots mediķiem.
Dobelē reģistrēts lielākais nokrišņu daudzums valstī — gandrīz 60 milimetri. Lietus applūdināja zemākās teritorijas un radīja problēmas ūdens novadīšanas sistēmām. Dobeles novadā postījumus izraisīja gan lietus, gan vējš, savukārt elektroapgādes traucējumi skāra arī Dobeles pilsētu un apkārtni.
Vētras laikā tika traucēta arī vilcienu kustība starp Rīgu un Jelgavu, jo uz sliedēm bija sagāzušies koki.
Sēlija: koki uz automašīnām un plaši elektrības traucējumi
Sēlijā vētra izraisīja plašus elektropārvades un sadales tīkla bojājumus. “Augstsprieguma tīkls” informēja par traucējumiem Neretas, Viesītes, Subates, Ilūkstes un citu apkārtnes apdzīvoto vietu elektroapgādē.
Viesītē daudzdzīvokļu ēkas pagalmā koks nogāzās uz divām automašīnām. Arī citviet reģionā koki un zari bloķēja vietējos autoceļus.
Jēkabpils apkārtnē vētra radīja plašus elektroapgādes traucējumus, bet pilsētā Jaunajā ielā koks uzkrita automašīnai. VUGD Jēkabpils novadā līdz svētdienas rītam bija saņēmis vairāk nekā 70 ar vētru saistītu pieteikumu.
Stihija apgrūtināja arī mobilo sakaru darbību Jēkabpils un Aizkraukles apkārtnē, jo daļa bāzes staciju elektroapgādes traucējumu dēļ darbojās ar rezerves enerģijas avotiem vai pārtrauca darbību.
Latgale: visvairāk izsaukumu ārpus Rīgas reģiona
Latgale bija viens no vissmagāk skartajiem reģioniem. Līdz svētdienas rītam VUGD Latgalē bija saņēmis 387 pieteikumus, tostarp 132 Daugavpilī un 66 Augšdaugavas novadā.
Daugavpilī 18. novembra ielā vējš ēkai norāva jumta konstrukcijas, bet Klusajā ielā koks nogāzās uz dzīvojamās mājas. Daudzviet pilsētā un tās apkārtnē koki aizšķērsoja ielas un ceļus.
Lielā izsaukumu skaita dēļ Daugavpilī VUGD izveidoja trīs papildu ugunsdzēsēju glābēju ekipāžas.
Plaši elektroapgādes traucējumi tika konstatēti Līvānu, Ludzas, Zilupes, Krāslavas, Dagdas un citās Latgales teritorijās. Elektrotīklu bojājumus galvenokārt izraisīja līnijās iegāzušies koki un zari.
Vētra un elektrības pārrāvumi ietekmēja arī mobilo sakaru infrastruktūru Preiļu, Ludzas, Līvānu un Rēzeknes apkārtnē.
🇱🇻 Vēja norautie elektrolīnijas vadi Koknesē izraisījuši īssavienojumu.
— BreakingLV (@breakinglv) August 22, 2026
🎥 Daniels | MeteoLatvia#Koknese #Aizkraukle #Latvija
Iedzīvotāji aicināti netuvoties bojātām elektrolīnijām un ziņot par bīstamām situācijām atbildīgajiem dienestiem. pic.twitter.com/QHc4ZdXgGe
Kurzeme: nogāzti koki, bojāti jumti un bloķēti ceļi
Kurzemē lielākā daļa VUGD izsaukumu bija saistīta ar vēja nogāztiem kokiem un zariem. Līdz svētdienas rītam reģionā bija saņemti vairāk nekā 170 pieteikumi.
Liepājā Pīlādžu ielā koks nogāzās uz divām vieglajām automašīnām. Arī citviet Kurzemē koki krita uz brauktuvēm un transportlīdzekļiem.
Kuldīgas novadā vējš nogāza kokus un bojāja ēku jumtus, bet stiprais lietus noslogoja un vietām aizsprostoja lietusūdens novadīšanas sistēmas. Pašvaldības dienesti svētdien turpināja atbrīvot ceļus un apzināt ēku bojājumus.
Postījumi fiksēti arī Kandavas apkārtnē, kur vējš lauza kokus un zarus. Atsevišķās Kurzemes teritorijās elektroapgādes atjaunošana var aizņemt ilgāku laiku plašo elektrolīniju bojājumu dēļ.
🇱🇻 Ventspilī vējš nogāzis koku uz automašīnas.
— BreakingLV (@breakinglv) August 22, 2026
📸 Sandis S.#Ventspils #Latvija pic.twitter.com/Jg6ukyos1E
Vidzeme: Rīgā simtiem izsaukumu un traucēts transports
Vidzemei vēsturiski pieder arī Rīga, kur reģistrēts lielākais atsevišķas pilsētas izsaukumu skaits. Līdz 23. augusta plkst. 11.00 galvaspilsētā bija saņemti 725 pieteikumi par vētras postījumiem, bet Rīgas apkārtnē — vēl 603.
Rīgā vējš masveidā gāza kokus un zarus. Tie bloķēja ielas, sabiedriskā transporta maršrutus un bojāja automašīnas. Vairāki “Rīgas satiksmes” maršruti svētdien netika apkalpoti pilnā garumā.
Daugavgrīvas meteoroloģiskajā stacijā reģistrētas vēja brāzmas līdz 31 metram sekundē — vienas no stiprākajām vētras laikā.
Postījumi un elektroapgādes problēmas skāra arī Pierīgu, Ogres, Siguldas, Cēsu un Madonas apkārtni. Madonas novadā vētras laikā tika konstatēti traucējumi arī augstsprieguma pārvades tīklā.
Elektroapgādes pārtraukumi ietekmēja mobilo sakaru darbību Siguldas, Ogres un citu Vidzemes teritoriju apkārtnē. Atsevišķi klientu apkalpošanas centri Siguldā un Cēsīs elektroapgādes traucējumu dēļ svētdien nebija pieejami.
Viens bojāgājušais un vismaz 14 cietušie
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informēja, ka vētras laikā mediķu palīdzība bija nepieciešama vismaz 14 cilvēkiem. Atsevišķos gadījumos gūtas smagas traumas.
Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, viens cilvēks gāja bojā. Vairākās Latvijas vietās koki uzkrita automašīnām un tajās esošajiem cilvēkiem. Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā koks uzkrita cilvēkam.
Vēja dēļ bojāti arī divi NMPD operatīvie transportlīdzekļi.
VUGD svētdien turpina aicināt bez nepieciešamības nedoties vētras postījumu skartajās teritorijās. Uz ceļiem joprojām atrodas krituši koki un zari, bet bojāti vai aizlūzuši koki var nogāzties arī pēc vēja pierimšanas.
Papildinājums 24. augusta pēcpusdienā: bez elektrības vēl aptuveni 75 000 klientu
Līdz pirmdienas, 24. augusta, pusdienlaikam elektroapgāde pēc nedēļas nogalē piedzīvotās vētras bija atjaunota vairāk nekā 200 000 klientu jeb vairāk nekā 70% no visiem klientiem, kuriem vētras laikā tā tika pārtraukta. Bez elektrības joprojām bija aptuveni 75 000 klientu.
Lielākie elektroapgādes traucējumi saglabājās Rēzeknes, Preiļu, Ogres, Siguldas, Jēkabpils, Bauskas, Aizkraukles, Krāslavas, Jelgavas, Tukuma, Ludzas un Madonas novadā.
“Sadales tīkls” brīdina, ka mazāk apdzīvotās un mežiem bagātās teritorijās elektroapgādes atjaunošanai būs nepieciešams ilgāks laiks. Daudzdzīvokļu mājām lauku teritorijās elektrību paredzēts atjaunot pirmdien, bet atsevišķām attālām viensētām darbi var turpināties līdz otrdienai vai trešdienai.
Vētras seku likvidēšanā iesaistītas 206 “Sadales tīkla” brigādes un septiņas Igaunijas elektroenerģijas sadales operatora “Elektrilevi” brigādes. Kopumā atjaunošanas darbos piedalās gandrīz 700 darbinieku. Elektrolīniju bojājumu meklēšanai sākta arī lidrobotu izmantošana.
Pirmdienas pusdienlaikā bez sprieguma joprojām bija desmit “Augstsprieguma tīkla” apakšstacijas jeb 6,4% no visām pārvades tīkla apakšstacijām. Pārvades tīkla atjaunošanu vietām apgrūtina piekļuve vētras bojātajām elektrolīnijām.
VUGD saņēmis vairāk nekā 3000 pieteikumu
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests precizējis, ka no sestdienas pusdienlaika līdz pirmdienas plkst. 9.00 uz tālruni 112 saņemti 3080 pieteikumi par vēja radītajiem postījumiem.
Visvairāk pieteikumu saņemts Rīgā — 1024, bet Rīgas reģionā — 802, tostarp 226 Jūrmalā. Latgalē saņemti 477 pieteikumi, Zemgalē — 416, Kurzemē — 199, bet Vidzemē — 162.
Vētras laikā Jelgavā, sabrūkot divstāvu jaunbūves konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks. VUGD informē arī par trim cietušajiem un diviem izglābtiem cilvēkiem. Glābšanas darbu laikā Bauskas un Saulkrastu novadā traumas guvuši divi ugunsdzēsēji glābēji, bet Aiviekstes pagastā cilvēkam uzkritis koks.
Ludzas novada Malnavas pagastā glābēji atbrīvoja cilvēku no konteinera, kuram bija uzkritis koks, savukārt Talsu novada Valdgales pagastā no dzīvojamās mājas, kurai bija uzkrituši vairāki koki, izglābts vēl viens cilvēks.
Latgalē vietām joprojām traucēti sakari un ūdensapgāde
Viena no sarežģītākajām situācijām pirmdien saglabājās Preiļu novadā, kur lielā daļā teritorijas trešo dienu nebija elektroapgādes, bet vietām pilnībā nedarbojās arī mobilie sakari.
Preiļos izveidoti četri punkti, kuros iedzīvotāji var uzlādēt telefonus un citas ierīces. Ūdensapgāde nodrošināta gandrīz visā novadā, izņemot Silajāņu pagastu, bet kritiskās infrastruktūras objekti darbojas, izmantojot ģeneratorus.
Aglonas pagastā, kur nebija ne elektrības, ne mobilo sakaru, Valsts policijas ekipāžas iedzīvotājiem aktuālo informāciju izziņoja ar automašīnu skaļruņiem. Preiļu novadā pirmdien nestrādāja arī pirmsskolas izglītības iestādes.
Uz vietējiem ceļiem vēl iespējami satiksmes traucējumi
“Latvijas Valsts ceļi” brīdina, ka uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem vēl var atrasties vēja nolauzti koki un zari, tādēļ atsevišķos posmos satiksme var būt apgrūtināta vai bloķēta. Pēc ilgstošajām lietavām iespējama arī ceļu applūšana un izskalojumi grants segumos.
Vilcienu satiksmi pirmdien paredzēts nodrošināt visās līnijās, tomēr Skultes virzienā vilcieni kursē tikai līdz Saulkrastiem, bet tālāk pasažieri tiek pārvadāti ar autobusiem. Posmā Ieriķi–Valga atsevišķiem reisiem iespējama kavēšanās.
Pirmdien Ministru kabinetā notika krīzes vadības sēde, kurā atbildīgās institūcijas izvērtēja vētras sekas un koordinēja turpmākos atjaunošanas darbus.
Papildinājums 25. augustā: bez elektrības vēl 31 000 klientu; smagākā situācija saglabājas arī Preiļu un Jēkabpils novados
Līdz otrdienas, 25. augusta, plkst. 6 elektroapgāde pēc nedēļas nogalē piedzīvotās vētras bija atjaunota vairāk nekā 250 000 klientu jeb vairāk nekā 90% no visiem vētras skartajiem klientiem. Bez elektrības joprojām bija aptuveni 31 000 klientu.
“Sadales tīkls” līdz otrdienas rītam bija novērsis aptuveni 700 vētras izraisītu sadales elektrotīkla bojājumu. Lielākie elektroapgādes traucējumi joprojām saglabājās Ogres, Aizkraukles, Preiļu, Rēzeknes, Jēkabpils un Bauskas novados. Daudzviet elektrolīnijās iegāzušies lieli koki, pārrauti vadi un nolauzti elektrolīniju balsti. Bojājumu meklēšanai tiek izmantoti arī lidroboti.
Preiļos elektrība atjaunota, daļā novada traucējumi turpinās
Preiļu pilsētā elektroapgādi izdevās atjaunot pirmdienas, 24. augusta, vakarā. Vienlaikus elektrības padeve tika atjaunota aptuveni pusei klientu Preiļu novadā, taču otrdienas rītā novads joprojām bija starp teritorijām ar lielākajiem elektroapgādes traucējumiem valstī.
Iepriekš lielā Preiļu novada daļā elektrības nebija gandrīz trīs diennaktis, bet vietām pārstāja darboties arī mobilie sakari. Kritiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanai tika izmantoti ģeneratori. Preiļos un pagastos pašvaldība organizēja vietas, kur iedzīvotāji varēja uzlādēt mobilos tālruņus un citas ierīces.
Ūdensapgāde pirmdien bija nodrošināta gandrīz visā novadā, izņemot Silajāņu pagastu. Aglonas pagastā laikā, kad nebija ne elektrības, ne mobilo sakaru, Valsts policija aktuālo informāciju iedzīvotājiem izziņoja ar dienesta automašīnu skaļruņiem.
Elektroapgādes traucējumu laikā Preiļos ar ģeneratoriem darbu turpināja vairākas degvielas uzpildes stacijas, atsevišķi pārtikas veikali un aptieka. Daļā tirdzniecības vietu norēķini bija iespējami tikai skaidrā naudā.
Jēkabpilī pakalpojumi atjaunoti, novadā elektrības joprojām trūkst
Jēkabpils pilsētā elektroapgāde tika atjaunota jau svētdienas vakarā, pēc tam atjaunojās arī ūdensapgāde, kanalizācijas sistēmu, veikalu un degvielas uzpildes staciju darbība. Pirms tam pilsētas iedzīvotāji gandrīz diennakti bija pavadījuši bez elektrības, vietām arī bez ūdens, interneta un mobilajiem sakariem.
Situācija Jēkabpils novada lauku teritorijās atjaunojās lēnāk. Pirmdien elektrība bija atjaunota Salā, Vīpē un Dignājā, bet tās joprojām nebija daudzviet citur, tostarp Biržos, Viesītē, Aknīstē, Sēlpilī, Antūžos, Variešos un Atašienē. Arī otrdienas rītā “Sadales tīkls” Jēkabpils novadu minēja starp teritorijām, kurās saglabājas lielākie elektroapgādes traucējumi.
VUGD par vētras postījumiem Jēkabpils novadā bija saņēmis 91 pieteikumu. Tie galvenokārt bija saistīti ar vēja nogāztiem kokiem un zariem, kas bloķēja ceļus, apdraudēja ēkas un bojāja transportlīdzekļus.
Otrdien, 25. augustā, Jēkabpils novadu plāno apmeklēt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, lai tiktos ar pašvaldības vadību un iepazītos ar vētras seku likvidēšanas darbiem.
Apdrošinātāji saņēmuši aptuveni 1000 zaudējumu pieteikumu
Līdz otrdienas rītam apdrošinātāji pēc vētras bija saņēmuši aptuveni 1000 zaudējumu pieteikumu. Latvijas Apdrošinātāju asociācija prognozē, ka kopējais kompensāciju apjoms varētu būt mērāms miljonos eiro.
Aptuveni 80% līdz šim iesniegto pieteikumu ir saistīti ar ēku un cita īpašuma bojājumiem. Otra biežākā grupa ir vētras laikā bojāti transportlīdzekļi.
Pēc vētras plāno veidot noturības punktus
Vētras laikā pieredzētie vienlaicīgie elektroapgādes, mobilo sakaru un citu pakalpojumu traucējumi aktualizējuši nepieciešamību pašvaldībās izveidot tā sauktos noturības punktus. Tajos krīzes situācijās būtu iespējams iedzīvotājiem nodrošināt informāciju, sakarus, dzeramo ūdeni un citas pamatvajadzības.
Mobilie operatori norādījuši, ka bāzes staciju rezerves akumulatori elektroapgādes pārtraukuma gadījumā spēj nodrošināt darbību ierobežotu laiku, savukārt visas bāzes stacijas ar ģeneratoriem nodrošināt nav iespējams. Vētra parādīja, ka ilgstošu elektrības pārrāvumu gadījumā vienlaikus var tikt traucēti arī sakari, norēķini un degvielas uzpildes staciju darbība.
Skaties arī: Vētras postījumi Vecmīlgrāvī fotogrāfijās.
Skaties arī: Vētras postījumi Bolderājā un Daugavgrīvā fotogrāfijās.
Skaties arī: Vētras postījumi Purvciemā fotogrāfijās.
Skaties arī: Vētras postījumi Imantā fotogrāfijās.
Skaties arī: Vētras postījumi Juglā fotogrāfijās.
Skaties arī: Vētras postījumi Torņakalnā fotogrāfijās.
Papildinājums 26. augustā: elektroapgāde atjaunota lielākajā daļā vētras skarto teritoriju
Līdz otrdienas, 25. augusta, vakaram pēc nedēļas nogalē piedzīvotās vētras elektroapgāde bija atjaunota lielākajai daļai klientu, tomēr bez elektrības Latvijā joprojām bija gandrīz 18 000 mājsaimniecību. Lielākie traucējumi saglabājās Ogrē un Ogres novadā, kā arī Aizkraukles, Rēzeknes, Jēkabpils un Bauskas novados.
“Sadales tīkls” turpina bojājumu novēršanu pastiprinātā režīmā. Līdz otrdienas rītam bija novērsti aptuveni 700 vētras radīti sadales elektrotīkla bojājumi, bet darbos iesaistītas vairāk nekā 200 brigādes. Elektrolīniju apsekošanā tiek izmantoti arī lidroboti.
“Augstsprieguma tīkls” otrdienas pēcpusdienā paziņoja, ka atjaunojis 110 kilovoltu sprieguma padevi pēdējai no vairāk nekā 40 apakšstacijām, kas vētras laikā bija atslēgušās no pārvades tīkla. Bojājumi bija konstatēti gandrīz 50 pārvades līnijās, kuru apsekošanai bija jāpārbauda vairāk nekā 1500 kilometru gaisvadu līniju.
Preiļu novadā elektrības vēl nav vairākos pagastos
Preiļu pilsētā elektroapgāde tika atjaunota pirmdienas, 24. augusta, vakarā. Līdz otrdienai elektrība bija atjaunota arī lielākajā daļā Preiļu novada, tomēr bojājumu novēršana turpinājās vairākos pagastos.
Preiļu novada pašvaldība 25. augustā informēja, ka elektroapgāde vēl nebija pilnībā atjaunota Aglonas, Silajāņu, Galēnu, Rušonas, Aizkalnes un Saunas pagastā.
Šajās teritorijās pašvaldība turpināja organizēt iespējas uzlādēt mobilos tālruņus un citas ierīces. Papildu uzlādes punkti tika izvietoti arī ūdensapgādes stacijās, bet par to darbību iedzīvotāji tika informēti ar pagastu pārvalžu, Valsts policijas un pašvaldības policijas palīdzību.
Pašvaldība norāda, ka lielā daļā novada ikdienas pakalpojumi ir atjaunoti, tomēr atsevišķās teritorijās situāciju joprojām nosaka zemsprieguma elektrolīniju bojājumi, kuru novēršana prasa ilgāku laiku.
Jēkabpils novadā elektroapgāde atjaunota gandrīz visur
Jēkabpils pilsētā elektrība, ūdensapgāde un kanalizācijas sistēmu darbība tika atjaunota jau svētdienas vakarā, bet līdz 25. augustam elektroapgāde bija atjaunota gandrīz visā Jēkabpils novadā.
Atsevišķās vietās, tostarp Rubeņu pagastā, elektroapgāde vēl tika nodrošināta ar ģeneratoriem. Vidējā sprieguma elektrotīkls novadā bija gandrīz pilnībā atjaunots, bet darbs turpinājās pie zemsprieguma bojājumiem, kas skar atsevišķas mājsaimniecības un viensētas.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis norādīja, ka viens no nākamajiem būtiskajiem uzdevumiem būs vētras nogāzto koku savākšana un utilizēšana, kā arī ar ilgstošo elektroapgādes pārtraukumu saistīto ģeneratoru nomas izmaksu segšana.
Otrdien Jēkabpils novadu apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, lai iepazītos ar vētras radītajiem postījumiem un seku likvidēšanas darbiem.
Ogres novadā saglabājas plaši elektroapgādes un ūdensapgādes traucējumi
Ogres novads otrdienas vakarā bija viena no teritorijām, kur elektroapgādes traucējumi saglabājās visplašāk. Ogres novada pašvaldība informēja, ka bez elektrības joprojām ir liels skaits mājsaimniecību un nav pieejamas precīzas prognozes par elektroapgādes pilnīgu atjaunošanu.
Elektroapgādes pārtraukumu dēļ atsevišķās teritorijās radās arī ūdensapgādes problēmas, jo privāto urbumu sūkņi bez elektrības nedarbojās. Pārogrē un Lašupēs pašvaldība organizēja dzeramā ūdens piegādi.
Ķegumā, Tomes un Birzgales pagastā, Pārogrē un Lašupēs izveidotas vietas, kur iedzīvotāji var uzlādēt mobilās ierīces, saņemt dzeramo ūdeni un izmantot interneta pieslēgumu. Ķegumā un Tomē bija nodrošināta arī iespēja nomazgāties.
Ogrē 25. un 26. augustā iedzīvotājiem, kuru mājās vētras seku dēļ nav ūdens vai elektrības, nodrošināta iespēja izmantot dušas sporta infrastruktūras objektos.
Vienlaikus otrdien darbu atsāka visas 18 Ogres novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, kuru darbību iepriekš bija ietekmējuši elektroapgādes traucējumi.
Ogres novadā turpinās arī kritušo koku un zaru novākšana. Pašvaldība izveidojusi iespējas iedzīvotājiem nodot vētras laikā nogāztos kokus, zarus un lapas, lai paātrinātu publisko un privāto teritoriju sakopšanu.
Valsts elektropārvades tīkls atjaunots
Otrdienas pēcpusdienā “Augstsprieguma tīkls” pabeidza sprieguma padeves atjaunošanu visās vētras laikā atslēgtajās 110 kilovoltu apakšstacijās. Līdz ar to galvenais darbs turpinās sadales elektrotīklā, īpaši nomaļākās teritorijās un tīkla galapunktos.
Salīdzinājumam, vētras kulminācijā 23. augusta rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 klientu. Līdz 25. augusta vakaram šis skaits bija samazinājies līdz nepilniem 18 000.
Papildinājums 27. augustā: bez elektrības vēl 6800 klientu; turpinās vētras seku likvidēšana
Līdz ceturtdienas, 27. augusta, plkst. 6.00 elektroapgāde bija atjaunota aptuveni 98,5% klientu, kurus skāra 22. augusta vētra. Bez elektrības vēl bija aptuveni 6800 klientu, bet lielākie elektroapgādes traucējumi saglabājās Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novadā.
Salīdzinājumam, 26. augusta plkst. 18.00 bez elektrības vēl bija aptuveni 8500 klientu. “Sadales tīkls” norāda, ka līdz ceturtdienas rītam novērsti 1774 vētras izraisīti sadales elektrotīkla bojājumi.
Elektroapgādes atjaunošanā turpina strādāt vairāk nekā 200 “Sadales tīkla” brigādes. Darbos iesaistītas arī septiņas Igaunijas sadales sistēmas operatora “Elektrilevi” brigādes, bet bojāto elektrolīniju apsekošanā tiek izmantoti lidroboti.
“Sadales tīkls” prognozē, ka elektroapgādi visiem vētras skartajiem klientiem izdosies atjaunot līdz piektdienai, 28. augustam. Darbu apgrūtina sarežģītie bojājumi lauku teritorijās — uz elektrolīnijām nogāzušies lieli koki, pārrauti vadi un nolauzti balsti.
Jēkabpils novadā daļa mājsaimniecību bez elektrības jau vairākas diennaktis
Jēkabpils novads joprojām ir starp trim Latvijas teritorijām ar lielāko bez elektroapgādes palikušo klientu skaitu.
Trešdien atsevišķās Jēkabpils novada lauku teritorijās bez elektrības bija pavadītas jau vairāk nekā trīs diennaktis. Latvijas Televīzija ziņoja, ka tikai Jēkabpils novadā bez elektroapgādes vēl bija gandrīz 1000 iedzīvotāju, tostarp viensētās Kūku pagastā.
“Sadales tīkls” daļu brigāžu no mazāk skartajiem Latvijas reģioniem pārvirzījis uz Jēkabpils, Aizkraukles un Bauskas novadiem, kur konstatēti plašāki un sarežģītāki elektrotīkla bojājumi.
Preiļu un Ogres novadi vairs nav starp smagāk skartajiem
Atšķirībā no situācijas nedēļas sākumā, kad Preiļu un Ogres novados saglabājās plaši elektroapgādes traucējumi, 27. augusta rītā “Sadales tīkls” šos novadus vairs neminēja starp teritorijām ar lielāko bez elektrības palikušo klientu skaitu.
Preiļu pilsētā elektroapgāde tika atjaunota jau 24. augusta vakarā, bet turpmākajās dienās pakāpeniski novērsti arī bojājumi novada pagastos. Iepriekš elektroapgādes pārtraukumi Preiļu novadā izraisīja arī mobilo sakaru un atsevišķu pakalpojumu darbības traucējumus.
Arī Ogres novadā situācija ir uzlabojusies. Nedēļas sākumā vairākās teritorijās pašvaldība organizēja dzeramā ūdens piegādi, iespējas uzlādēt ierīces un izmantot dušas, jo elektroapgādes pārtraukumu dēļ bija traucēta arī privāto ūdensapgādes sistēmu darbība.
Valsts mežos bojāti aptuveni 200 000 kubikmetru koksnes
AS “Latvijas valsts meži” sākotnējais vērtējums liecina, ka vētra valsts mežos nodarījusi postījumus aptuveni 200 000 kubikmetru koksnes apjomā.
Postījumi konstatēti arī vairākos LVM apsaimniekotajos tūrisma un rekreācijas objektos. Skrīveru dendroloģiskajā parkā, Kalsnavas arborētumā, Tērvetes dabas parkā un citās atpūtas vietās nogāzti koki un bojāta infrastruktūra.
Kalsnavas arborētumā vētra nogāzusi aptuveni 50 koku, bojājusi rododendru kolekciju, rekreācijas infrastruktūru un aptuveni 102 metrus žoga. Objekts ir atvērts apmeklētājiem, taču atsevišķās teritorijās iespējami ierobežojumi.
Austrumu robežas žogs bojāts 124 vietās
Vētra skārusi arī Latvijas austrumu robežas infrastruktūru. Valsts robežsardze konstatējusi, ka krītoši koki 124 vietās sabojājuši uz Latvijas austrumu robežas izbūvēto žogu.
Bojājumi konstatēti arī vairākās Valsts robežsardzes ēkās un citā infrastruktūrā. Robežas apsardzība vētras laikā turpināta, izmantojot papildu resursus.
Pēc vētras vērtēs mobilo sakaru noturību
Vētra aktualizējusi jautājumu par mobilo sakaru infrastruktūras darbību ilgstošu elektroapgādes traucējumu laikā. Vētras kulminācijā atkarībā no operatora nedarbojās aptuveni 20–30% mobilo sakaru bāzes staciju.
Atbildīgās institūcijas pēc vētras sākušas vērtēt iespējas stiprināt mobilo sakaru tīklu rezerves elektroapgādi un krīzes situācijās nodrošināt ilgāku bāzes staciju darbību.
Vētras laikā sakaru un elektroapgādes traucējumi ietekmēja arī degvielas uzpildes staciju, veikalu un citu pakalpojumu darbību. Atbildīgās institūcijas vērtē nepieciešamību pilnveidot prasības kritiski svarīgu pakalpojumu darbībai ilgstoša elektroapgādes pārtraukuma gadījumā.
Papildinājums: bez elektrības vēl aptuveni 2500 klientu
Līdz piektdienas, 28. augusta, plkst. 6.00 elektroapgāde bija atjaunota gandrīz visiem klientiem, kurus skāra 22. un 23. augusta vētra. Bez elektrības vēl bija aptuveni 2500 klientu.
Salīdzinājumam, ceturtdienas, 27. augusta, vakarā elektroapgāde vēl bija jāatjauno aptuveni 3700 klientu. “Sadales tīkls” norāda, ka atjaunošanas temps kļuvis lēnāks, jo brigādes pašlaik strādā pie mazākiem elektrotīkla posmiem, kuros viens bojājums nereti skar tikai vienu vai dažus klientus.
Lielākie elektroapgādes traucējumi piektdienas rītā saglabājās Aizkraukles un Jēkabpils novadā. Katrā no tiem bez elektrības vēl bija vairāk nekā 300 klientu.
Darbu apgrūtina vētras laikā elektrolīnijās iegāzušies koki, nolauzti balsti, pārrauti un zemu nokarājušies vadi. “Sadales tīkls” turpina brīdināt iedzīvotājus netuvoties bojātai elektroinfrastruktūrai, jo arī šķietami atslēgta līnija var negaidīti kļūt spriegumaktīva.
Jēkabpils novadā turpinās sarežģītāko bojājumu novēršana
Jēkabpils novads arī gandrīz nedēļu pēc vētras saglabājas starp vissmagāk skartajām teritorijām. Piektdienas rītā bez elektroapgādes tur vēl bija vairāk nekā 300 klientu.
Iepriekš atsevišķās novada lauku teritorijās elektroapgādes un mobilo sakaru traucējumi turpinājās vairākas diennaktis. Daļa “Sadales tīkla” brigāžu no mazāk skartajiem reģioniem tika pārvirzīta uz Jēkabpils, Aizkraukles un citām teritorijām, kur konstatēti sarežģītāki elektrotīkla bojājumi.
Pašvaldībā turpinās arī vētras laikā nogāzto koku un zaru novākšana un citu postījumu seku likvidēšana.
Ogres novads pēc vētras veidos diennakts operatīvās informācijas centru
Ogres novada pašvaldība pēc vētras nolēmusi sākt Pašvaldības operatīvās informācijas centra izveidi, kas krīzes situācijās darbotos diennakts režīmā.
Pašvaldība norāda, ka vētras laikā plašie elektroapgādes, mobilo sakaru, ūdensapgādes un satiksmes traucējumi parādījuši nepieciešamību centralizēt operatīvās informācijas apkopošanu un nodrošināt nepārtrauktu tās apriti starp pašvaldību, dienestiem un iedzīvotājiem.
Centra uzdevums būs 24 stundas diennaktī koordinēt civilās aizsardzības pasākumus, pārraudzīt pašvaldības kritisko infrastruktūru un krīzes laikā apkopot informāciju no visas Ogres novada teritorijas.
Pašvaldība kā vienu no vētras laikā konstatētajām problēmām minēja arī to, ka vairākas dienas nebija iespējams saņemt pietiekami precīzas prognozes par elektroapgādes un mobilo sakaru atjaunošanas laiku.
Preiļu novads vairs nav starp teritorijām ar lielākajiem traucējumiem
Preiļu novads, kur pēc vētras vairākas dienas bija plaši elektroapgādes un mobilo sakaru traucējumi, piektdien vairs netiek minēts starp teritorijām ar lielāko bez elektrības palikušo klientu skaitu.
Vētras pirmajās dienās atsevišķās Preiļu novada teritorijās vienlaikus nebija elektrības, mobilo sakaru un interneta, bet kritiskās infrastruktūras darbībai tika izmantoti ģeneratori. Pašvaldība organizēja arī ierīču uzlādes vietas un iedzīvotāju informēšanu teritorijās, kur mobilie sakari nedarbojās.
Atjaunošanas darbi turpinās gandrīz nedēļu pēc vētras
Vētras kulminācijā 23. augusta rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 “Sadales tīkla” klientu. Līdz 28. augusta rītam bez elektrības bija palikuši aptuveni 2500 klientu jeb mazāk nekā viens procents no sākotnēji vētras skarto klientu skaita.
Atjaunošanas darbu noslēguma posmā brigādēm pārsvarā jānovērš lokāli un tehniski sarežģīti bojājumi attālākās lauku teritorijās.
Vētra bojājusi arī Latvijas austrumu robežas infrastruktūru
22. un 23. augusta vētra radījusi postījumus arī Latvijas austrumu robežas infrastruktūrai. Valsts robežsardze konstatējusi 124 robežas žoga bojājumus, kurus galvenokārt izraisījuši krītoši koki.
Papildus žogam bojātas septiņas tehnoloģiskās iekārtas un septiņas Valsts robežsardzes ēkas.
Elektroapgādes traucējumi būtiski ietekmēja arī robežsardzes darbu. Vairākās struktūrvienībās daļēji vai pilnībā nebija pieejamas videonovērošanas kameras, interneta pieslēgums un sakari. Atsevišķās vietās nedarbojās mobilie un stacionārie telefoni, tādēļ saziņai tika izmantotas radiosakaru sistēmas un “Starlink” satelītsakari.
Vētras laikā uz vairākām stundām tika pārtraukta arī Terehovas robežkontroles punkta darbība. Elektroapgādes un datu sistēmu traucējumu dēļ nebija iespējams veikt robežpārbaudes, kā arī elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā izsaukt transportlīdzekļus robežšķērsošanai.
Valsts robežsardze norāda, ka tās objekti ir aprīkoti ar ģeneratoriem un dienesta rīcībā ir savas degvielas uzpildes iespējas, tādēļ robežas apsardzību vētras laikā izdevās turpināt.
Neraugoties uz infrastruktūras bojājumiem, vētras nedēļas nogalē robežsargi novērsa 74 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu.
Papildinājums: nedēļu pēc vētras bez elektrības vēl ap 240 klientu
Līdz svētdienai, 30. augustam, elektroapgādes traucējumi pēc 22. augusta vētras Latvijā bija novērsti gandrīz pilnībā. Bez elektrības vēl bija aptuveni 240 “Sadales tīkla” klientu, galvenokārt viensētās un citās attālās vietās, kur elektrolīnijas vētrā bojātas īpaši smagi.
Salīdzinājumam, 28. augusta rītā bez elektroapgādes vēl bija aptuveni 2500 klientu, bet tās pašas dienas pēcpusdienā — aptuveni 2000.
Kurzemē un Vidzemē ar vētru saistītie elektroapgādes traucējumi līdz svētdienai bija novērsti. Lielākie “Sadales tīkla” resursi koncentrēti Jēkabpils, Preiļu un Rēzeknes novados, kur gari elektrolīniju atzari šķērso mežu teritorijas un nereti apgādā tikai dažas viensētas.
Šajās vietās koki dažviet sagāzušies veselām grupām, salaužot elektrolīniju balstus un pārraujot vadus. Vietās, kur elektrotīklu pilnībā atjaunot uzreiz nav iespējams, sadarbībā ar pašvaldībām izmantoti pagaidu elektroapgādes risinājumi un ģeneratori.
Jēkabpils pusē turpinās elektrolīniju pārbūve
Jēkabpils novads arī nedēļu pēc vētras bija starp teritorijām, kur elektrotīkla bojājumu novēršana prasīja visvairāk darba. “Sadales tīkls” norāda, ka atsevišķās vietās elektrolīnijas ir nevis vienkārši jāremontē, bet faktiski jāizbūvē no jauna.
Pēc vētras valsts līmenī tiek vērtēta kritiskās infrastruktūras gatavība ilgstošiem elektroapgādes traucējumiem. Krīzes vadības centra apkopotā informācija liecina, ka gandrīz 90% Latvijas degvielas uzpildes staciju nav stacionāra rezerves ģeneratora.
Vētras laikā Jēkabpilī nedarbojās arī viena no degvielas uzpildes stacijām, kurai krīzes situācijās paredzēts nodrošināt degvielu operatīvajiem dienestiem.
Vērtē stingrākas prasības sakariem un pakalpojumiem krīzes laikā
Vētra parādījusi arī mobilo sakaru tīklu atkarību no ārējās elektroapgādes. Rezerves akumulatori daļā bāzes staciju spēja nodrošināt darbību tikai vairākas stundas, pēc kā sakari atsevišķās teritorijās pārtrūka.
Valsts institūcijas apsver prasību, lai svarīgākie mobilo sakaru tīkla elementi bez ārējās elektroapgādes spētu darboties vismaz 72 stundas.
Tiek vērtēta arī iespēja iepriekš noteikt degvielas uzpildes staciju, veikalu un aptieku tīklu, kam krīzes situācijā būtu jāspēj turpināt darbību neatkarīgi no elektroapgādes traucējumiem. Pašvaldībās paredzēts attīstīt arī noturības punktus, kuros iedzīvotāji varētu saņemt informāciju, uzlādēt sakaru ierīces un saņemt citas pamatvajadzības.
Apdrošinātāji saņēmuši vairāk nekā 4800 pieteikumu
Līdz 28. augustam apdrošināšanas sabiedrības bija saņēmušas vairāk nekā 4800 atlīdzības pieteikumu par vētras radītajiem zaudējumiem.
Līdz tam izmaksātas atlīdzības 424 000 eiro apmērā, savukārt rezervēto atlīdzību summa sasniegusi 8,05 miljonus eiro. Latvijas Apdrošinātāju asociācija norāda, ka gan pieteikumu skaits, gan kopējais zaudējumu apmērs vēl var pieaugt.
Lielākā daļa pieteikumu saistīta ar privātpersonu un uzņēmumu īpašumu bojājumiem — norautiem jumtiem, krītošu koku bojātām ēkām un automašīnām, kā arī lietusūdens iekļūšanu ēkās.
Elektrotīkla sakārtošana turpināsies arī pēc elektroapgādes atjaunošanas
“Sadales tīkls” norāda, ka arī pēc elektrības padeves atjaunošanas visiem klientiem vētras seku likvidēšana elektrotīklā turpināsies. Atsevišķās vietās nepieciešama pagaidu risinājumu nomaiņa, bojāto balstu un vadu pārbūve, kā arī bīstamo koku novākšana elektrolīniju tuvumā.
Šo darbu laikā iespējami īslaicīgi plānoti elektroapgādes pārtraukumi.
Papildinājums 2. septembrī: valdība apstiprina kompensācijas par ilgstošiem elektrības pārrāvumiem
Kopš iepriekšējā apkopojuma būtiskākais jaunums saistībā ar 22. un 23. augusta vētras sekām ir valdības lēmums kompensēt ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu skartajiem klientiem. Vienlaikus elektroapgādes atjaunošana valstī ir nonākusi noslēguma posmā.
Ministru kabinets otrdien, 1. septembrī, apstiprināja grozījumus, kas paredz kompensāciju mājsaimniecībām un juridiskām personām, kuru objektos vētras izraisītais elektroapgādes pārtraukums ilga vairāk nekā 72 stundas jeb trīs diennaktis.
Šiem klientiem par attiecīgo mēnesi netiks piemērota sadales sistēmas pakalpojuma fiksētā daļa jeb maksa par pieslēguma nodrošināšanu. Kompensācijai nebūs jāpiesakās — “Sadales tīkls” tiesīgos klientus identificēs automātiski.
Kompensācija tiks attiecināta uz septembra norēķinu periodu un būs redzama oktobra sākumā izrakstītajos elektroenerģijas rēķinos. Tās nodrošināšanai netiks izmantoti valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļi.
Turpmāk līdzīgs kompensācijas princips tiks piemērots arī citos gadījumos, kad nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ elektroapgādes pārtraukums pārsniegs 72 stundas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs attiecīgajā teritorijā būs izsludinājis vismaz dzeltenās pakāpes brīdinājumu.
Elektroapgādes atjaunošana nonākusi noslēguma posmā
30. augustā, nedēļu pēc vētras, bez elektroapgādes vēl bija aptuveni 240 “Sadales tīkla” klientu. Tie galvenokārt bija atsevišķās viensētās un attālās teritorijās, kur elektrolīniju bojājumi bija īpaši sarežģīti.
Salīdzinājumam, vētras kulminācijā 23. augusta rītā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 klientu. Tādējādi līdz augusta beigām elektroapgāde bija atjaunota vairāk nekā 99,9% sākotnēji skarto klientu.
Atjaunošanas darbu noslēguma posmā brigādēm vairākās vietās bija nepieciešams ne tikai remontēt, bet pilnībā pārbūvēt vētras sagrautus elektrolīniju posmus. Arī pēc elektrības padeves atjaunošanas turpinās pagaidu risinājumu nomaiņa, bojāto balstu un vadu pārbūve un bīstamo koku novākšana elektrolīniju tuvumā.
Mežos postījumu apmērs pieaudzis līdz 300 000 kubikmetru
Jaunākais vērtējums liecina, ka vētras nodarīto postījumu apmērs Latvijas mežos sasniedz aptuveni 300 000 kubikmetru koksnes. Iepriekš sākotnējais novērtējums bija aptuveni 200 000 kubikmetru.
Speciālisti norāda, ka vēja izgāztie un nolauztie koki jānovāc iespējami drīz, lai samazinātu kaitēkļu izplatības un koksnes kvalitātes pasliktināšanās risku.
Apdrošinātāji saņēmuši vairāk nekā 4800 pieteikumu
Līdz 28. augustam apdrošināšanas sabiedrības bija saņēmušas vairāk nekā 4800 atlīdzības pieteikumu par vētras nodarītajiem zaudējumiem.
Par postījumiem jau izmaksātas atlīdzības 424 000 eiro apmērā, bet rezervēto atlīdzību apjoms sasniedzis 8,05 miljonus eiro. Latvijas Apdrošinātāju asociācija norāda, ka kopējais zaudējumu apmērs vēl var palielināties.
Lielākā daļa pieteikumu saistīta ar privātpersonu un uzņēmumu īpašumu bojājumiem — norautiem vai bojātiem jumtiem, krītošu koku sabojātām ēkām un transportlīdzekļiem, kā arī lietusūdens iekļūšanu telpās.
Vētras pieredze mainīs gatavību nākamajām krīzēm
Pēc vētras valsts un pašvaldību līmenī turpinās izvērtējums par kritiskās infrastruktūras un sabiedrības informēšanas gatavību ilgstošiem elektroapgādes un sakaru traucējumiem.
Atbildīgās institūcijas iepriekš norādīja uz nepieciešamību stiprināt mobilo sakaru bāzes staciju rezerves elektroapgādi, uzlabot degvielas uzpildes staciju un citu kritiski svarīgu pakalpojumu darbības nepārtrauktību, kā arī pašvaldībās attīstīt noturības punktus.
Papildinājums 5. septembrī: valdība gatavos plānu vētras izgaismoto problēmu novēršanai
Latvijas valdība 4. septembrī vienojās sagatavot rīcības plānu, lai novērstu augusta vētras laikā atklātās problēmas kritiskās infrastruktūras, sakaru, elektroapgādes un krīzes vadības jomā.
Krīzes vadības centram uzdots sagatavot ziņojumu ar konkrētiem risinājumiem un virzīt to izskatīšanai Ministru kabinetā. Starp galvenajiem priekšlikumiem ir prasība kritiskajiem un mobilo sakaru mezgliem nodrošināt vismaz 72 stundu autonomu darbību bez ārējās elektroapgādes.
Valdība arī apsprieda iespēju katrā reģionā noteikt kritisko pakalpojumu tīklu, kam jāspēj autonomi darboties vismaz trīs diennaktis. Plānots izveidot arī rezerves sakaru un datu apmaiņas sistēmu ārkārtas dienestiem, policijai, pašvaldībām un kritiskās infrastruktūras operatoriem.
Plāno ikgadējas 72 stundu krīzes mācības
Viens no priekšlikumiem paredz reizi gadā rīkot 72 stundu mācības, modelējot situāciju, kad valstī nav elektrības, mobilo sakaru un ierastās datu apmaiņas.
Valdība vēlas noteikt arī vienotu krīzes vadības komandas ķēdi un skaidru secību, kādā pēc plaša mēroga krīzes jāatjauno kritiskie pakalpojumi.
Ministru prezidents Andris Kulbergs pēc sanāksmes atzina, ka augusta vētra atklājusi būtiskus trūkumus valsts, pašvaldību un privātā sektora gatavībā ilgstošiem traucējumiem. Vienlaikus viņš norādīja, ka slimnīcas spēja turpināt darbu arī elektroapgādes pārtraukumu laikā un elektrotīkla brigādes novērsa vairāk nekā 2000 fizisku bojājumu.
Sabiedriskajam medijam plāno krīzes radio režīmu
Viens no valdībā apspriestajiem risinājumiem ir īpaša krīzes radio režīma ieviešana Latvijas Sabiedriskajā medijā. Tas paredzētu regulāri pārraidīt operatīvo informāciju un skaidrus norādījumus iedzīvotājiem situācijās, kad citi saziņas kanāli nedarbojas.
Vētras laikā plaši elektroapgādes pārtraukumi ietekmēja arī mobilo sakaru bāzes staciju darbību, tādēļ valdības līmenī tiek apspriesta ģeneratoru pieejamības palielināšana mobilo sakaru operatoriem, degvielas uzpildes stacijām un izglītības iestādēm.
Mobilo sakaru operatori atbalsta arī nacionālās viesabonēšanas ieviešanu krīzes situācijās. Šāds risinājums ļautu iedzīvotājiem izmantot cita operatora tīklu, ja konkrētajā teritorijā darbotos vismaz viens no mobilo sakaru tīkliem.
Elektrolīnijas plāno plašāk pasargāt no krītošiem kokiem
Valdība apspriedusi arī elektrolīniju aizsargjoslu paplašināšanu un ilgtermiņā – daļas gaisvadu līniju pārbūvi par pazemes kabeļiem.
“Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norādīja, ka, saņemot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, uzņēmums līdz 2033. gadam plāno ierakt zemē elektrolīnijas, kas apgādā apdzīvotas vietas ar vairāk nekā 500 iedzīvotājiem.
Tāpat tiek vērtēta kārtība, kā krīzes gadījumā “Sadales tīkls” varētu ātrāk saņemt atļaujas lidrobotu izmantošanai elektrolīniju pārbaudei, lai iespējami drīz noteiktu bojājumu apmēru un prognozētu elektroapgādes atjaunošanas laiku.
Degvielas uzpildes stacijām trūkst rezerves risinājumu
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija pēc sanāksmes norādīja, ka degvielas uzpildes staciju darbība krīzē ir atkarīga ne tikai no elektrības, bet arī no mobilo sakaru un interneta pieejamības, jo tie nepieciešami norēķinu un kases sistēmu darbībai.
Nozarē ir pieejami rezerves ģeneratori, taču to skaits nav pietiekams. Vētras laikā mobilo ģeneratoru nogādāšanu uz nepieciešamajām vietām apgrūtināja arī informācijas trūkums un uz ceļiem nogāztie koki.
Krīzes vadības centra sagatavotais rīcības plāns vēl jāizskata valdībā, tādēļ apspriestie pasākumi pagaidām nav uzskatāmi par pilnībā ieviestiem risinājumiem.
Avots / atsauce: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, AS “Sadales tīkls”, AS “Augstsprieguma tīkls”, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, LSM.lv, Kurzemnieks, Dobelniekiem.lv, Latvijas Valsts ceļi, Ministru kabinets, Preiļu novada pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Radio1.lv, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts robežsardze, Latvijas Radio, Krīzes vadības centrs.
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru