Glābēji Zolitūdē mēģina glābt kaiju, kura to centienu nenovērtē un aizlido prom.

Foto: Nauris Šterns

2020. gada 30. jūnija vakarā Naurim Šternam medību kluba "Dzirkstele" teritorijā Ainažu pagastā izdevās nobildēt divus mazu lācēnus, kuri iznākuši uz lauku ceļa un ar ziņkārību novēroja autobraucēju.

Divi cilvēki gājuši bojā Japānas dienvidos pēc sestdienas intensīviem nokrišņiem, kuri izraisīja plūdus un zemes nogruvumus.

2020. gada 2.. jūlija vakarā intensīvie nokrišņi appludināja Latgales ielu Rēzeknē.

2020. gada 2. jūlijā pēc intensīviem nokrišņiem nefrīta raktuvēs Hpakant pilsētā Mjanmā gājuši bojā vismaz 50 cilvēki, kuru mirstīgās atliekas izdevās izcelt no dubļiem. Glābēji turpina meklēt cietušos.

Saistībā ar stiprā lietus radītajiem postījumiem laika posmā no pusnakts līdz plkst. 08.50 VUGD palīdzība ir bijusi nepieciešama vairāk nekā 20 gadījumos Rīgā un Pierīga, galvenokārt, lai novāktu nolūzušus kokus no ceļa braucamās daļas, kā arī automašīnām.

2020. gada 11. jūnijā intensīvo nokrišņu rezultāta applūda Raņķa dambja un Meža ielas krustojums, radot sastrēgumu. Šī vieta Rīgā applūst regulāri pie jebkuriem nokrišņiem, kuri pārsniedz normu.

Bojā gājusi plekste. Foto: Valsts vides dienests

2020. gada 9. jūnijā Liepājas pludmalē tika konstatētas no jūras izskalotas bojā gājušās plekstes.

Tā kā pārsvarā konstatētas vienas sugas un izmēra zivis, secināts, ka zivju bojāejas iemesls nav vides piesārņojums. Valsts vides dienests (VVD) turpina darbu, lai noskaidrotu iespējamos notikušā iemeslus. Liepājas pilsētas pašvaldības komunālā pārvalde organizē bojā gājušo zivju savākšanu.

Bojā gājušās plekstes. Foto: Valsts vides dienests

Foto: Valsts vides dienests

2020. gada 6. jūnijā Valsts vides dienests Krustpils novadā konstatētas bojā gājušās zivis seklākajās upes gultnes vietās un krastos ~ 5 km garā Odzes upes posmā un ~ 6 km Neretas upes posmā.

Veicot periodisku upju apsekošanu (~10 km garumā), konstatētas bojā gājušas raudas, pliči, plauži un auslejas, to izmērs no 7-10 cm, kā arī konstatētas 10 zivis, kuru izmērs sasniedza 25 cm. Apskatot beigtās zivis, secināts, ka tās gājušās 1 līdz 2 dienas iepriekš.

Tā kā augšpus Odzes upes ietekas Neretas upē bojā gājušas zivis netika konstatētas, secināts, ka zivju bojāejas iemesls visticamāk ir Odzes upē nonākušais piesārņojums.

Apsekoto upju posmu krasti intensīvi tiek izmantoti lauksaimniecībā (konstatētas plašas lauksaimniecības kultūru sējumu platības), tādējādi pirms šķietami zivju bojāejas iemesls ir lauksaimniecības zemju neatbilstoša miglošana, pesticīdu pārmērīga lietošana. Iespējams, ka upē bezatbildīgi varēja būt skaloti arī trauki, kuros iepakota lauksaimniecības ķimikālija. Tieša piesārņojuma novadīšana vidē netika konstatēta.

Lai noteiktu konkrētu zivju bojā ejas iemeslu, paņemti virszemes ūdens paraugi, kas tiks testēti akreditētā laboratorijā. Tāpat tiks veiktas atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka netiek konstatēti jauni zivju bojāejas gadījumi.

Foto: Jan Egil Bakkeby

2020. gada 3. jūnijā Norvēģijā Altas pašvaldībās apdzīvotā vietā Kråkneset 650 m garais un 160 m dziļais noslīdenis noskalojis jūras līcī astoņas mājas.

Ņemot vērā nedrošo situāciju policijas vēl nevar piekļūt noskalotām mājām. Drošības sargiem izdevies sazināties ar visiem ēku īpašniekiem un viņi ir pārliecināti, ka neviens netika ieskalots jūrā.
Avots: nrk.no

2020. gada 1. jūnijā iedzīvotāji palīdzējuši gulbju ģimenei šķērsot ielu Daugavgrīvā (Rīga, Latvija). Pirms tam iedzīvotāji palīdzēja viņiem šķērsot dzelzceļa sliedes, kuras nevarēja pārvarēt mazuļi.

Rīgas iedzīvotāja ir nofilmējusi, kā melns kaķis uz koka Ziemeļblāzmas parkā (Vecmīlgrāvis) mēģina noķert vāveri, kuri veiksmīgi izvairās no viņa ķetnām pārvietojoties apkārs stumbram.

Pēdējās nedēļās sociālos tīklos kļuva populārs video, kurā vārnā knābā ezi, kurš šķērso ceļu, bet tas nav vienīgais gadījums, kur vārna uzbrūk citiem dzīvniekiem. Ķengaragā iedzīvotāji novērojuši vārnu uzbrukumus zaķim un kaķim.

Foto: Mārtiņš Knipšis

2020. gada 12. maijā Latvijas vidienē dienvidu un austrumu pusē uzsniga sniegs. Jēkabpilī tas sasniedza 7 cm biezu segu, bet Baltinavā - 10 cm.

via Dace Rukšane

Saeimas deputāte Dace Rukšāne savā mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicējusi fotogrāfijas, kuras viņai atsūtija pazīstamie mednieki un kurās redzams, kā neliela izmēra lācis mēģina dabūt ēdienu no barotavas.

Foto: Gaļina Kakšte

2020. gada 16. aprīlī Latvija piedzīvoja spēcīgu vētru, kuras rezultātā tika traucēta elektropadeve, norauti jumti, nogāzti koki un piedzīvota smilšu vētra.

Foto: Ruslans Antropovs / rusantro.com

2020. gada 7. aprīlī Latvijā bija novērojams supermēness – fenomens, kad pilnmēness sakrīt ar Mēness tuvāko punktu Zemei, kā rezultātā Mēness ir redzam lielākā izmērā.

Foto: Aigars Prūsis

Naktī no 12. uz 13. martu Latvija piedzīvoja spēcīgāko vētru pēdējos gados, kura iekšzemes rajonos brāzmās pastiprinājās līdz 25 m/s, līča piekrastē brāzmas sasniedza 25-30 m/s, bet jūras piekrastē pat 33-34 m/s.

2020. gada 24. janvārī Turcijas austrumu daļā notikusi 6.5 balles spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā vairākās apdzīvotās vietās sabruka ēka. Pagaidām ir zināms par 19 bojā gājušiem un 782 cietušajiem, bet skaits vairs mainīties, jo glābšanas operācija turpinās.

Kaisītājs un avarējušā mašīna vienā krustojumā. Foto: Jevgenijs Jevstifejevs‎

Strauji pazeminoties temperatūrai, Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz ielām un ietvēm šorīt izveidojās atkala vai tautā sauktais “melnais ledus”.