Rāda ziņas ar etiķeti Eiropa. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Eiropa. Rādīt visas ziņas

Valsts drošības dienests: galvenie secinājumi par 2025. gadu

VDD atskaite 2025


Valsts drošības dienests (VDD) 2026. gada februārī publiskoja pārskatu par dienesta darbību 2025. gadā, sniedzot izvērtējamu par drošības situāciju Latvijā un galvenajiem apdraudējumiem nacionālajai drošībai.


Galvenie apdraudējumi Latvijas drošībai
VDD ziņo, ka augstāko apdraudējumu Latvijai 2025. gadā turpināja radīt krievijas specdienesti, kuri, neskatoties uz pilna mēroga karadarbību Ukrainā, īstenoja kaitnieciskas darbības, psiholoģiskās operācijas un agresīvu izlūkošanu pret Latviju.
Pārskatā norādīts, ka krievijas specdienestu darbības mērķis bija iegūt informāciju par Latvijas kritisko un militāro infrastruktūru, valsts aizsardzības spējām un demokrātiskās iekārtas funkcionēšanu. Līdzīgas intereses, pēc VDD rīcībā esošās informācijas, saglabājās arī Baltkrievijas specdienestiem.
Informatīvā telpa un hibrīdapdraudējumi
VDD ziņo, ka 2025. gadā informatīvās ietekmes aktivitātes pret Latviju saglabājās augstā līmenī, galvenokārt izmantojot sociālo tīklu platformas “Telegram”, “TikTok”, “YouTube” un “Facebook”. Šajās platformās tika izplatīti propagandas un dezinformācijas vēstījumi, kuru mērķis bija provocēt sabiedrības sašķeltību un mazināt uzticēšanos valsts institūcijām.
Vienlaikus VDD norāda, ka, neraugoties uz augsto informatīvās ietekmes aktivitāšu intensitāti, šo vēstījumu ietekme uz Latvijas sabiedrību bijusi ierobežota, tostarp starptautisko sankciju un mērķtiecīgas informatīvās telpas uzraudzības dēļ.
Kriminālprocesi un preventīvie pasākumi
Saskaņā ar pārskatā sniegto informāciju, 2025. gadā VDD uzsāka un pabeidza izmeklēšanu lielākajā kriminālprocesu skaitā pēdējo desmit gadu laikā, koncentrējoties uz noziegumiem, kas vērsti pret Latvijas nacionālo drošību vai īstenoti krievijas interešu atbalstam.
Papildus kriminālprocesiem VDD īstenoja preventīvus pasākumus, tostarp veica pārrunas ar personām, kuras interneta vidē izteica draudus vai aicinājumus uz vardarbību pret valsts amatpersonām. 2025. gadā šādas pārrunas veiktas ar aptuveni 30 personām.
Terorisma riski un reaģēšanas gatavība
VDD vērtējumā terorisma draudu līmenis Latvijā 2025. gadā saglabājās zems, tomēr dienests norāda uz riskiem, kas saistīti ar atsevišķu personu pašradikalizēšanos, ietekmējoties no vardarbību attaisnojošiem materiāliem interneta vidē.
Lai pilnveidotu reaģēšanas spējas, VDD 2025. gadā organizēja nacionāla mēroga pretterorisma mācības Dinaburg 2025, kurās piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieku no dažādām institūcijām, tostarp NATO daudznacionālās brigādes pārstāvji Latvijā.
Sabiedrības iesaiste un drošības stiprināšana
Pārskatā uzsvērta arī sabiedrības loma valsts drošības stiprināšanā. VDD norāda, ka 2025. gadā saņēma būtisku apjomu iedzīvotāju sniegtas informācijas par iespējamiem drošības riskiem, kas izmantota dienesta darbā.
VDD secina, ka drošības situācija Latvijā saglabājas sarežģīta, un dienests arī turpmāk koncentrēsies uz pretizlūkošanu, informatīvās telpas drošību, terorisma risku novēršanu un sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem.

Satversmes aizsardzības birojs: 2025. gada drošības situācijas izvērtējums

SAB pārskata ilustrācija

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā analizē Latvijas un starptautiskās drošības vidi, īpašu uzmanību pievēršot krievijas karam pret Ukrainu, hibrīdapdraudējumiem, kiberdrošībai, kā arī ārvalstu ietekmes aktivitātēm.


Karš Ukrainā un ilgtermiņa drošības riski

SAB ziņo, ka krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2025. gadā turpinājās bez stratēģiska izšķīruma, un biroja rīcībā esošā informācija liecina par krievijas gatavību karadarbību turpināt arī 2026. gadā. Pārskatā norādīts, ka krievijas militārā taktika, ekonomika un sabiedrība arvien vairāk tiek pielāgota ilgstošam karam, vienlaikus saglabājot maksimālistiskus mērķus attiecībā uz Ukrainu.

SAB vērtējumā frontes līnijā tuvākajā pusgadā maz ticamas stratēģiska mēroga izmaiņas. Krievija, pēc biroja sniegtās informācijas, varētu mēģināt izmantot iespējamas miera sarunas un starptautisko spiedienu, lai mazinātu Rietumvalstu atbalstu Ukrainai.

Krievijas ekonomikas militarizācija

Pārskatā norādīts, ka krievija turpina koncentrēt ievērojamu daļu valsts budžeta militārajām vajadzībām. Saskaņā ar SAB sniegto informāciju, militārie izdevumi veido vairāk nekā trešdaļu no krievijas federālā budžeta, pārsniedzot 6 % no iekšzemes kopprodukta. Birojs secina, ka ekonomikas militarizācija saglabāsies arī pēc kara iespējamās iesaldēšanas vai noslēguma, radot ilgtermiņa apdraudējumu Eiropas valstīm un NATO.

Vienlaikus SAB norāda, ka krievijas ekonomiskā noturība pret sankcijām tiek nodrošināta uz civilā sektora un ilgtermiņa attīstības rēķina, kas nākotnē var radīt strukturālas problēmas.

Hibrīdapdraudējumi un informatīvās aktivitātes

SAB ziņo, ka 2025. gadā krievija turpināja izmantot plašu hibrīdinstrumentu klāstu, tostarp sabotāžas, informatīvās operācijas un kiberaktivitātes, lai mazinātu Rietumvalstu vienotību un ietekmētu sabiedrisko domu. Īpaša loma šajās aktivitātēs piešķirta sociālajiem tīkliem un mākslīgā intelekta izmantošanai satura veidošanā un izplatīšanā.

Pārskatā norādīts, ka krievija arvien aktīvāk izmanto arī juridiskos mehānismus starptautiskajā vidē, tostarp gatavojoties vērsties pret Latviju ANO Starptautiskajā tiesā, pamatojot to ar apsūdzībām par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem.

Kiberdrošība un kritiskā infrastruktūra

Saskaņā ar SAB sniegto informāciju, kiberapdraudējuma līmenis Latvijā 2025. gadā bijis augstākais līdz šim reģistrētais. Lielākā daļa incidentu saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanu, tomēr birojs norāda arī uz pastāvīgu naidīgu valstu kiberaktoru interesi par kritisko infrastruktūru.

SAB uzsver, ka īpašu risku rada uzbrukumi operacionālajām tehnoloģijām, kas nodrošina enerģētikas, ūdensapgādes un transporta sistēmu darbību. Pārskatā norādīts, ka līdz šim Latvijā nav reģistrēti būtiski incidenti, kas būtu traucējuši kritisko pakalpojumu sniegšanu, taču nepieciešama pastāvīga aizsardzības pasākumu pilnveide.

Ķīnas ietekmes aktivitātes

Pārskatā atsevišķa sadaļa veltīta Ķīnas mēģinājumiem gūt ietekmi zinātnes un pētniecības jomā. SAB ziņo, ka akadēmiskā sadarbība, studentu apmaiņas programmas un kopīgi projekti var tikt izmantoti sensitīvas informācijas un tehnoloģiju ieguvei. Birojs aicina akadēmiskās vides pārstāvjus rūpīgi izvērtēt sadarbības piedāvājumus un iespējamos riskus.

Secinājumi

SAB 2025. gada darbības pārskatā secina, ka Latvijas drošības vide saglabājas saspringta un ilgtermiņā pakļauta gan militāriem, gan nemilitāriem apdraudējumiem. Birojs uzsver valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko partneru koordinētas rīcības nozīmi, lai mazinātu drošības riskus un stiprinātu valsts noturību

Krievijas pārtrauc dabas gāzes piegādi Piedņestrai

Krievija ar 1. janvāri pārtrauca dabasgāzes piegādes Piedņestrai – Krievijas 1992. gadā okupētajai Moldovas daļai. Piedņestrā apturēta ražošanas uzņēmumu darbība, iedzīvotāji palikuši bez apkures un siltā ūdens, un notiek avārijas elektrības atslēgumi.


Kāds ir Krievijas mērķis? Krievija vēlas ietekmēt šogad Moldovā notiekošās parlamenta vēlēšanas, izraisot ekonomisko krīzi un radot iedzīvotāju neapmierinātību ar proeiropeisko valdību.

Kādā veidā Krievija var radīt ekonomisko krīzi Moldovā? Moldova iegādājās elektrību, kuru ražoja elektrostacija, kas atrodas Piedņestrā. Piedņestra saņēma no Krievijas gāzi bez maksas un saražoto elektrību par zemām cenām pārdeva Moldovai. Šobrīd valsts iepērk iztrūkstošo elektrību ES valstīs un Ukrainā, kur tās cenas atbilst reālajām tirgus cenām, bet ir augstākas. Rezultātā Moldovas patērētājiem krasi pieaugs elektrības cenas, kas veicinās strauju inflācijas kāpumu. Tas var radīt iedzīvotāju neapmierinātību un ietekmēt parlamenta vēlēšanu iznākumu.
Kādas ir Krievijas rīcības sekas Piedņestrai? Prokrieviskais reģions atrodas enerģētiskās un ekonomiskās katastrofas priekšā. Tā valdība atsakās no Moldovas piedāvātās gāzes un nav noslēgusi vienošanos ar Krieviju par tās piegādi caur Transbalkānu gāzes cauruļvadu.

▪️Piedņestras elektrostacija šobrīd darbojas ar oglēm, kuru krājumi pietiek tikai aptuveni pusotram mēnesim. Turklāt šīs ogles tika iegūtas Ukrainas Doneckas apgabalā, kuru tagad ir okupējusi Krievija, un jaunu piegāžu iespējas nav.
▪️Piedņestrā apturēta ražošanas uzņēmumu (izņemot pārtikas ražošanu) darbība, un, visticamāk, tie vairs nekad neatjaunosies, atstājot iedzīvotājus bez darba.
▪️1500 daudzstāvu dzīvojamās mājas palikušas bez apkures un karstā ūdens.
▪️72 000 mājsaimniecību palikušas bez gāzes padeves.
▪️Reģionā novērojami elektrības avārijas atslēgumi, un okupantu valdība ir spiesta ierobežot elektrības piegādes iedzīvotājiem.
▪️Strauji pieaugušas pārtikas preču cenas.
▪️Samazinājusies sabiedriskā transporta kustība, pieaugušas taksometru pakalpojumu cenas.
▪️Strauji pieaudzis pieprasījums pēc malkas.
▪️Mācību iestādes pārgājušas uz attālinātu apmācības formu.

Kravas lidmašīnas avārija Viļņā: bojā gājis pilots, trīs cietušie

Pirmdienas rītā Viļņā notika traģiska avārija, kad kravas lidmašīna ietriecās nokrita blakus divstāvu dzīvojamai mājai, izraisot ugunsgrēku. Negadījumā gāja bojā pilots, bet trīs citi apkalpes locekļi guva ievainojumus.

Pirmdien, 25. novembrī, plkst. 5.31 Viļņā, Žirņu ielā, notika traģisks negadījums, kad kravas lidmašīna ietriecās (vēlāk precizēts, ka nokrita blakus) divstāvu dzīvojamajā mājā, izraisot plašu ugunsgrēku. Saskaņā ar Lietuvas policijas sniegto informāciju, lidmašīnā atradās četri cilvēki: divi piloti un divi apkalpes locekļi.

Priešgaisrinės apsaugos un gelbėjimo departamenta (PAGD) pārstāvji ziņoja, ka negadījuma vietā gāja bojā viens no pilotiem. Divi citi apkalpes locekļi tika izglābti un nogādāti slimnīcā ar ievainojumiem, savukārt ceturtais tika atrasts vēlāk un arī hospitalizēts.

Negadījuma dēļ tika slēgta satiksme no Liepkalnio ielas līdz Žirņu ielai, un iedzīvotāji tika aicināti izvēlēties citus maršrutus. Pēc sākotnējās informācijas, avarējusī lidmašīna piederēja uzņēmumam "DHL" un bija ceļā no Vācijas Leipcigas uz Viļņu.

Notikuma vietā strādāja ugunsdzēsēji, policija un Viļņas lidostas darbinieki. Izmeklēšana turpinās, lai noskaidrotu avārijas cēloņus un apstākļus.

🇱🇹 Kravas lidmašīnas katastrofas brīdī Viļņas iedzīvotāji uz saviem tālruņiem saņēma šūnu apraides sistēmas brīdinājumu par negadījumu un izmaiņām transporta kustībā. #Viļņa #Lietuva

[image or embed]

— Breaking Latvia (@breakinglv.bsky.social) November 25, 2024 at 8:36 AM

Katastrofu fiksēja novērošanas kamera

🇱🇹 Novērošanas kameras video fiksē, kā 'DHL' kravas lidmašīnas (Boeing 737-476 (SF), EC-MFE, callsign #BCS18D) priekšējā daļa sagāžas uz priekšu pirms katastrofas Viļņā. #Viļņa #Lietuva

[image or embed]

— Breaking Latvia (@breakinglv.bsky.social) November 25, 2024 at 4:46 PM

26.11.2024.

Tieslietu ministrija paziņoja, ka lidojuma datu un kabīnes sarunu reģistratori (melnās kastes) tika atrasti otrdien ap pulksten 11:30. Tie tika izņemti no lidmašīnas vraka. Pēc incidenta Tieslietu ministrijas Transporta negadījumu un incidentu izmeklēšanas vienība uzsāka drošības izmeklēšanu. Tās mērķis ir novērst šādus negadījumus nākotnē.

Saskaņā ar ministrijas informāciju drošības izmeklēšana nav vērsta uz vainīgo vai atbildīgo noskaidrošanu. Drošības izmeklēšana ir neatkarīga, nesaistīta un nav pakļauta nevienam tiesas vai administratīvam procesam, lai noteiktu vainu vai atbildību. Izmeklēšanā piedalīsies ASV Nacionālā transporta drošības padomes, ASV Federālās aviācijas administrācijas un Boeing pārstāvji.

Viļņā avarējušās "DHL" kravas lidmašīnas apskatei jābūt pabeigtai trīs dienu laikā, pēc tam lidmašīnu paredzēts aizvākt no notikuma vietas. Līdz šim ir nopratināti vismaz 19 liecinieki saistībā ar negadījumu.

Pašlaik vēl nav skaidrs, kas izraisīja kravas lidmašīnas avāriju, un netiek izslēgta sabotāžas vai terorakta versija. Kad policija pirmdien runāja ar Viļņā avarējušās lidmašīnas apkalpi, viņi neapstiprināja, ka lidmašīnā būtu izcēlies ugunsgrēks pirms tās nokrišanas zemē, ziņo amatpersonas.

27.11.2024.

Nacionālā Krīžu vadības centra (NKVC) vadītājs Vilmantas Vitkausks norāda, ka Lietuvā nav laboratorijas, kas spētu analizēt lidmašīnu melno kastu informāciju, tāpēc pirmdien Viļņā avarējušās lidmašīnas melnās kastes tiks nosūtītas uz citu valsti izpētei. Tās plānots nosūtīt uz Vāciju datu atšifrēšanai, informēja Tieslietu ministrijas gaisa kuģu avāriju un incidentu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Laurīns Naujoķaitis BNS. Viņš arī piebilda, ka pētnieki cer iegūt pirmos datus no melnajām kastēm jau šonedēļ.

Tiek meklēta vieta lidmašīnas vraka glabāšanai, pēc tam tas tiks atdots lidmašīnas īpašniekam. Saskaņā ar L. Naujoķaiša teikto, pašlaik tiek meklēta vieta, kur uzglabāt lidmašīnas vraku. Pēc BNS sniegtās informācijas, šim nolūkam tiks izīrēta telpa, un tiek apsvērti vairāki varianti, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

20.12.2024. Viļņā katastrofu cietušās kravas lidmašīnas melno kastīšu izpēte nav atklājusi nekādu nelikumīgu iejaukšanos tās lidojumā.  

Spēcīgi sprādzieni Sumu pilsētā: divi bojāgājušie un 12 ievainotie

22. novembrī Krievijas uzbrukumā Sumu pilsētai ar lidrobotiem "Šahed" bojā gāja divi cilvēki, bet 12 guva ievainojumus. Bojāti dzīvojamie rajoni un automašīnas.

22. novembra rītā Ukrainas pilsētā Sumos notika vairāki spēcīgi sprādzieni, kurus izraisīja Krievijas lidroboti "Šahed". Pēc Sumu apgabala militārās administrācijas sniegtās informācijas, šie uzbrukumi bija vērsti pret dzīvojamo mikrorajonu. Uzbrukuma rezultātā bojā gājuši divi cilvēki, bet 12 iedzīvotāji guvuši dažāda smaguma ievainojumus.

Starp cietušajiem ir gan privātpersonas, gan infrastruktūra – ievērojami bojāti daudzdzīvokļu nami, privātās mājas un automašīnas. Sprādzieni izraisīja lielu postījumu apjomu un satraukumu vietējo iedzīvotāju vidū. Notikuma vietā turpinās glābšanas darbi.

Šis uzbrukums notika pēc iepriekšējiem gaisa spēku brīdinājumiem par Krievijas lidrobotu kustību Sumu virzienā. Kopumā pilsētu skāra trīs spēcīgi sprādzieni, kas būtiski ietekmēja civiliedzīvotāju drošību un mieru reģionā.

Ukrainas iestādes stingri nosoda šādus uzbrukumus un aicina starptautisko sabiedrību pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai novērstu turpmākus uzbrukumus civilajiem objektiem.

Ukrainas raķešu trieciens Kurskas apgabalā vērsts pret Krievijas armijas štābu

Ukrainas spēki veiksmīgi īstenojuši kombinētu uzbrukumu Krievijas armijas objektiem Kurskas apgabalā, iespējams, vēršoties pret Krievijas štābu Marjinas ciemā.

Amerikas militārie analītiķi no Kara pētījumu institūta (ISW) pieļauj, ka Ukrainas raķešu trieciens Krievijas Kurskas apgabalā bija vērsts pret Krievijas bruņoto spēku štābu, kas, iespējams, atrodas Marjinas ciemā. Šo uzbrukumu, kas tika veikts no 19. uz 20. novembri, Ukraina veica ar bezpilota lidaparātiem un rietumvalstu piegādātajām tālas darbības ieroču sistēmām, piemēram, "Storm Shadow" raķetēm.

ISW norāda, ka ģeolokācijas video pierāda, ka Marjino notikušais uzbrukums varētu būt bijis vērsts pret Krievijas un Ziemeļkorejas karaspēka komandpunktu, kas darbojas šajā reģionā. Ukrainas spēki raidīja līdz 12 raķetēm "Storm Shadow" Kurskas apgabala virzienā, liecina Krievijas militāro blogeru ziņojumi.

Šis trieciens ir pirmais šāda veida uzbrukums, kas īstenots ar rietumu piegādātajām tālas darbības raķetēm. Tas apliecina Ukrainas spēju veikt efektīvus kombinētus uzbrukumus ienaidnieka aizmugurē, izmantojot mūsdienīgu militāro aprīkojumu.

Saskaņā ar avotiem Ukrainas gaisa spēkos, uzbrukumā piedalijās iznīcinātāji "Su-24" un "Mirage". Uzbrūkošās lidmašīnas piesedza iznīcinātāji "F-16", bet iznīcinātāji "Su-27" un "Mig-29" veica māņu manevrus.

Neoficiāls avots krievijas armijā, ziņo: "Uzbrukums tika veikts ar britu-franču ražotajām "Storm Shadow/SCALP" tāla darbības rādiusa spārnotajām raķetēm. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā 18 karavīri, un vēl 33 guva dažādas smaguma pakāpes ievainojumus. Starp ievainotajiem ir arī trīs Ziemeļkorejas karavīri – divi smagi ievainoti vīrieši un viena sieviete-māsiņa ar viegliem ievainojumiem. Visi cietušie tika nogādāti Rīļskas centrālajā rajona slimnīcā. Lielākā daļa cietušo ir Dienvidu un Austrumu kara apgabalu virsnieki. Ziņots, ka uzbrukuma brīdī komandpunktā atradās arī Ļeņingradas kara apgabala spēku komandiera pirmais vietnieks, ģenerālleitnants Soločuks. Informācija par viņa stāvokli pagaidām nav pieejama. Turklāt incidenta laikā, kad tika veikti drupu novākšanas darbi notikuma vietā, ap plkst. 19:00 notika nezināma sprādzienbīstama priekšmeta detonācija. Šajā sprādzienā ievainojumus guva 13 88. inženiertehniskā bataljona (vienība Nr. 53359) karavīri, tostarp arī bataljona štāba priekšnieka vietnieks."

"