Zviedrijas Jūras spēki starptautiskajās mācībās REPMUS Portugālē izmēģina gaisa, virsūdens un zemūdens bezapkalpes sistēmas, pārbaudot to izmantošanu jūras novērošanā, pretzemūdeņu operācijās un atmīnēšanā.
Zviedrijas delegācijā ir vairāk nekā 300 bruņoto spēku, uzņēmumu un citu valsts iestāžu pārstāvju. Kopumā valsts izmēģinājumos iesaistījusi 28 dažādus aparātus un sistēmas.
Sistēmas pārbauda reālistiskos scenārijos
REPMUS ir starptautiskas mācības un attīstības projekts, kas veltīts jūras bezapkalpes sistēmām. Mācības Portugāles dienvidos rīko Portugāles Jūras spēki sadarbībā ar NATO.
Bezpilota un bezapkalpes sistēmas tiek pārbaudītas reālistiskos militāros scenārijos kopā ar sabiedroto valstu spēkiem. Mācību laikā dalībnieki trenējuši visu operāciju ķēdi — no pretinieka atklāšanas un informācijas nodošanas līdz mērķa neitralizēšanai.
Zviedrija 2026. gada mācībās darbojas vienā spēku grupējumā ar pārējām Ziemeļvalstīm un Ukrainu. Izmēģinājumos piedalās gan militārpersonas, gan sistēmu izstrādātāju pārstāvji.
Tehniķu klātbūtne ļauj mācību laikā modificēt aparātus un pielāgot tos konkrētiem militārajiem uzdevumiem. Zviedrijas dalības vadītājs Roberts Sandgrēns norāda, ka šādā veidā iespējams apvienot militārās un rūpniecības zināšanas, kā arī veikt plaša mēroga operācijas ar sistēmām, kas Zviedrijā pašlaik nav pieejamas.
Izmēģina arī bezapkalpes “Stridsbåt 90”
Zviedrijas izmēģinājumos iesaistīti lidroboti, bezapkalpes kuteri, zemūdens aparāti un lielāki peldlīdzekļi. To vidū ir arī bez apkalpes darbināma ātrgaitas laiva “Stridsbåt 90”.
Citas valstis mācībās piedalās arī ar apkalpotiem kuģiem, tostarp fregatēm un specializētiem atbalsta kuģiem. Tas ļauj pārbaudīt, kā jaunās tehnoloģijas darbojas kopā ar tradicionālajām jūras spēku platformām.
Zviedrijas Jūras spēku attīstības virsnieks Magnuss Linds uzsver, ka atsevišķas sistēmas radara vai sonara tehniskie rādītāji nav vienīgais vērtēšanas kritērijs. Aparātam jāspēj sazināties ar citām platformām un darboties kopējā vadības un informācijas apmaiņas sistēmā.
Prioritātes — novērošana, zemūdenes un mīnas
Zviedrijas Jūras spēki galvenokārt vērtē sistēmas, kas var palielināt jūras novērošanas darbības rādiusu un ilgumu, palīdzēt meklēt zemūdenes un veikt atmīnēšanas uzdevumus.
Tiek pārbaudīti arī risinājumi lidrobotu un citu bezapkalpes aparātu atklāšanai un neitralizēšanai. Mazus aparātus ir grūtāk pamanīt lielā attālumā, bet to zaudēšana rada mazāku risku personālam nekā apkalpotu kuģu vai lidaparātu izmantošana.
Zviedrijas bruņotie spēki norāda, ka bezapkalpes sistēmu attīstību būtiski paātrinājusi Ukrainas kara pieredze. Šādus aparātus iespējams salīdzinoši lēti ražot lielā skaitā un ātri pielāgot jauniem uzdevumiem.
Bezapkalpes sistēmas neaizstās lielos kuģus
Zviedrijas Jūras spēku vērtējumā bezapkalpes sistēmas nav paredzētas kā atsevišķs risinājums vai pilnīgs apkalpoto kuģu aizstājējs. Tās tiek attīstītas kā daļa no savstarpēji savienota spēju kopuma.
Lielo kuģu, lidrobotu, bezapkalpes kuteru un zemūdens aparātu kopīga izmantošana ļauj izveidot plašāku sensoru un ieroču tīklu, vienlaikus sarežģījot pretinieka iespējas atklāt un neitralizēt visus tā elementus.
Magnuss Linds Zviedrijas pieeju raksturo šādi: apkalpotas platformas tiek izmantotas tur, kur tās ir nepieciešamas, bet bezapkalpes sistēmas — tur, kur tas ir iespējams.
Avots / atsauce: Zviedrijas bruņotie spēki.
Foto: Ola Jacobsen / Försvarsmakten
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru