Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienests vērtē, ka krievija, visticamāk, pastiprinās hibrīdkaru pret Rietumvalstīm. Vienlaikus pastāv zems, bet pieaugošs ierobežota militāra uzbrukuma risks pret vienu vai vairākām NATO valstīm, kas robežojas ar krieviju.
2026. gada 24. septembrī publicētais Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienesta jeb FE vērtējums papildina 2025. gada februārī sagatavoto krievijas radītā apdraudējuma analīzi. Jaunais dokuments galvenokārt pievēršas krievijas gatavībai tuvākajos mēnešos eskalēt darbības pret Rietumiem.
Hibrīduzbrukumi var kļūt biežāki un postošāki
FE vērtējumā norādīts, ka krievijas līdzšinējo hibrīduzbrukumu galvenais mērķis bijis radīt bailes un mazināt sabiedrības atbalstu palīdzībai Ukrainai. Tomēr krievija arvien biežāk cenšoties tieši kavēt militārā atbalsta piegādi, tostarp organizējot sabotāžu pret aizsardzības uzņēmumiem un dzelzceļa pārvadājumiem.
Dienests prognozē, ka hibrīduzbrukumi kļūs biežāki un to sekas varētu būt smagākas nekā iepriekš. Iespējamie scenāriji ietver destruktīvus kiberuzbrukumus, kas traucētu kritiski svarīgu sabiedrības funkciju darbību, kā arī sabotāžu ar paaugstinātu cilvēku bojāejas risku.
Kā drošības situācijas pasliktināšanās piemērus FE min Vācijas varasiestāžu novērsto uzbrukuma plānu Leipcigas–Halles lidostai, Dānijas Drošības un izlūkošanas dienesta brīdinājumu par iespējamu sabotāžu pret valsts aizsardzības uzņēmumiem un krievijas fregates rīcību pie Gedseras.
14. septembrī krievijas fregate starptautiskajos ūdeņos pie Gedseras izšāva pirotehniskos signāllīdzekļus Dānijas militārā helikoptera virzienā. FE to raksturo kā līdz šim nopietnāko šāda veida incidentu, kurā iesaistīta Dānijas militārā vienība.
Zems, bet pieaugošs ierobežota uzbrukuma risks
Vienlaikus FE saskata zemu, bet pieaugošu risku, ka krievija varētu īstenot ierobežotu militāru uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm, kas robežojas ar krieviju. Dienesta vērtējumā šāds uzbrukums varētu notikt arī tad, ja karš Ukrainā turpinās un krievija vēl nav izveidojusi reģionālam karam nepieciešamās militārās spējas.
Ierobežots uzbrukums dokumentā raksturots kā riskants un galējs krievijas solis, kura mērķis varētu būt novirzīt Eiropas resursus no Ukrainas atbalstīšanas un radīt domstarpības NATO. Šāds aprēķins varētu balstīties pieņēmumā, ka alianse nespēs vienoties par kolektīvu atbildi.
Viens no aplūkotajiem scenārijiem ir atsevišķi triecieni ar tālas darbības ieročiem infrastruktūrai, kas ir būtiska militārās palīdzības piegādēm Ukrainai. krievija pēc tam varētu apgalvot, ka ieroči NATO teritorijā nonākuši Ukrainas elektroniskās karadarbības ietekmē.
FE pieļauj arī viltus karoga operācijas iespēju, kurā uzbrukumam NATO valstij tiktu izmantoti Ukrainā ražoti lidroboti, mēģinot atbildību novelt uz Ukrainu.
Iespējama arī nelielu militāru vienību izmantošana
Cits dokumentā minētais scenārijs paredz neliela skaita militārpersonu nosūtīšanu uz NATO valsti bez valsts piederības zīmēm. Tomēr pirms šādas operācijas krievijai, visticamāk, būtu jāizvieto regulārie spēki robežas tuvumā, lai sagatavotos iespējamai NATO atbildei.
Šādai spēku koncentrēšanai būtu nepieciešami vairāki mēneši, un to būtu grūti noslēpt. Tādēļ militārās vienības bez atšķirības zīmēm nevarētu izmantot pilnīgi atrauti no plašākas un iepriekš pamanāmas spēku sagatavošanas.
Plaša iebrukuma pazīmju pašlaik nav
FE uzsver, ka tā rīcībā nav pazīmju par krievijas gatavošanos pilna mēroga iebrukumam vienā vai vairākās NATO valstīs. Šāds scenārijs joprojām tiek vērtēts kā ļoti maz ticams, lai gan to pilnībā izslēgt nevar.
Pat pieņemot lēmumu par iebrukumu, krievijai būtu nepieciešami vismaz seši mēneši vajadzīgo spēku sagatavošanai un koncentrēšanai.
Dienesta ieskatā krievija militāru uzbrukumu, visticamāk, apsvērtu tikai tad, ja uzskatītu, ka tas neizraisīs kolektīvu NATO militāro atbildi. Risku palielinātu Maskavas vērtējums, ka Amerikas Savienotās Valstis nespēj vai nevēlas palīdzēt Eiropas NATO dalībvalstīm karā pret krieviju.
krievija ir pakļauta pieaugošam spiedienam
FE vērtē, ka krievija pašlaik izjūt lielāku spiedienu nekā jebkurā citā pilna mēroga kara posmā. Ukrainas tālas darbības triecieni nodarot arvien lielākus postījumus krievijas teritorijā, savukārt karaspēks ciešot lielus zaudējumus, iegūstot salīdzinoši nelielas teritorijas.
Dienesta vērtējumā krievijas ekonomiku apdraud militārie izdevumi, starptautiskās sankcijas un Ukrainas triecieni enerģētikas infrastruktūrai. FE neparedz, ka krievija nākamajos sešos mēnešos Ukrainā varētu panākt būtisku militāru izrāvienu.
Vienlaikus dienests uzskata, ka Vladimirs Putins, visticamāk, nav gatavs atteikties no kara pamatmērķiem. Maskava sagaidot, ka Eiropa līdz 2030. gadam pakāpeniski izveidos patstāvīgākas militārās spējas, tādēļ tuvākos gadus krievija varētu uztvert kā iespēju mainīt Eiropas drošības kārtību pirms Eiropas aizsardzības nostiprināšanās.
Iepriekš noteiktie termiņi nav mainīti
FE norāda, ka 2025. gada februāra vērtējumā noteiktie iespējamie krievijas militāro spēju attīstības termiņi joprojām ir spēkā:
- aptuveni sešu mēnešu laikā krievija varētu sagatavoties lokālam karam kādā kaimiņvalstī;
- aptuveni divu gadu laikā tā varētu radīt ticamu apdraudējumu vienai vai vairākām NATO valstīm un būt gatava reģionālam karam Baltijas jūras reģionā;
- aptuveni piecu gadu laikā krievija varētu būt gatava plaša mēroga karam Eiropas kontinentā.
Šie termiņi ir nosacīti. Tie balstīti pieņēmumā, ka karš Ukrainā beidzas vai pāriet iesaldēta konflikta stadijā, krievija turpina palielināt konvencionālās militārās spējas, Rietumi savas spējas neattīsta tikpat ātri un Maskava uzskata, ka ASV nepalīdzēs Eiropas NATO valstīm iespējamā karā.
Jaunais vērtējums nenozīmē, ka FE tuvākajos mēnešos prognozē plaša mēroga karu starp krieviju un NATO. Dienests galvenokārt brīdina par smagākiem hibrīduzbrukumiem un iespēju, ka krievija varētu riskēt ar ierobežotu militāru operāciju, neesot gatava ilgstošam reģionālam karam.
Avots / atsauce: Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienesta 2026. gada 24. septembra vērtējums “Assessment of the threat from Russia”.
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru