Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu, ar kuru “Auchan”, “Nestlé” un vairāku citu ārvalstu uzņēmumu aktīvi krievijā nodoti pagaidu pārvaldībā Maskavā reģistrētam uzņēmumam “L.E.V. Management”.
Rīkojums par aktīvu pārņemšanu parakstīts 17. septembrī un publicēts krievijas normatīvo aktu portālā, vēsta aģentūra “Interfax”.
“L.E.V. Management” pārvaldībā nodoti Francijas mazumtirdzniecības tīkla “Auchan” un Šveices pārtikas ražotāja “Nestlé” aktīvi, kā arī loģistikas uzņēmumu “FM Logistic” un “Bati Logistics” aktīvi.
Uzņēmums ieguvis kontroli arī pār SIA “Le Monlid” — kādreizējo “Leroy Merlin” uzņēmumu krievijā, kas pašlaik strādā ar nosaukumu “Lemana PRO”.
Pagaidu pārvaldība, nevis formāla nacionalizācija
Atsevišķos Ukrainas medijos Putina rīkojums raksturots kā aktīvu konfiskācija vai nacionalizācija. Tomēr publicētajā informācijā izmantots juridiskais formulējums “pagaidu pārvaldība”.
Tas nozīmē, ka ārvalstu īpašnieki zaudē faktisku kontroli pār uzņēmumu darbību, taču rīkojums pats par sevi vēl neparedz īpašumtiesību galīgu pāreju jaunam īpašniekam. Līdzīgu mehānismu krievijas varasiestādes iepriekš izmantojušas arī pret citu Rietumvalstu uzņēmumu aktīviem.
“L.E.V. Management” reģistrēts Maskavā 2024. gada oktobrī. Uzņēmuma ģenerāldirektors ir Andrejs Krajuškins, bet informācija par tā īpašniekiem nav publiskota. Pēc “Interfax” sniegtās informācijas uzņēmums 2025. gadā nav veicis aktīvu komercdarbību.
“Nestlé” krievijā pieder sešas ražotnes
“Nestlé” krievijas tirgū darbojas kopš 1994. gada, un uzņēmumam valstī pieder sešas ražotnes. Tās atrodas Kalugas, Vologdas, Samāras un Vladimiras apgabalā, kā arī Permas un Krasnodaras reģionā.
Četru galveno “Nestlé” juridisko personu kopējie ieņēmumi krievijā 2021. gadā sasniedza 29,94 miljardus rubļu. Dati par turpmākajiem gadiem nav publiskoti.
Pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzņēmums apturēja investīciju programmu un reklāmas aktivitātes, kā arī atteicās no daļas zīmolu pārdošanas. “Nestlé” norādīja, ka turpina ražot galvenokārt pirmās nepieciešamības preces, tostarp bērnu un specializēto pārtiku.
“Auchan” pārvaldīja 230 veikalus
“Auchan” krievijas tirgū ienāca 2002. gadā. Pēc uzņēmuma publiskotās informācijas tā tīklā bija 230 veikalu 100 pilsētās. Kopš 2022. gada uzņēmuma krievijas struktūra darbojās autonomi.
2024. gada rudenī mediji vēstīja, ka Francijas grupa apsver uzņēmējdarbības pārdošanu vietējam pircējam, tomēr darījums netika publiski apstiprināts.
Savukārt bijušā “Leroy Merlin” uzņēmuma “Le Monlid” īpašnieks kopš 2023. gada decembra ir Apvienotajos Arābu Emirātos reģistrētais “Scenari Holding LP”. Francijas grupa “Adeo” saglabājusi tikai nelielu uzņēmuma kapitāldaļu.
Kā darbojas aktīvu “pagaidu pārvaldība”?
Ārvalstu uzņēmumu aktīvu pārņemšana balstās uz Vladimira Putina 2023. gada 25. aprīļa dekrētu Nr. 302. Tas ļauj ieviest pagaidu pārvaldību pār tā dēvēto nedraudzīgo valstu personām piederošu kustamo un nekustamo īpašumu, uzņēmumu kapitāldaļām, vērtspapīriem un citām mantiskajām tiesībām.
Formāli dekrēts īpašumtiesības neatceļ. Ieceltais pārvaldnieks iegūst īpašnieka pilnvaras aktīvu pārvaldīšanā, taču tam nav tiesību pašam šos aktīvus atsavināt. Sākotnējais īpašnieks savukārt zaudē iespēju pieņemt uzņēmuma vadības lēmumus, iecelt vadību un brīvi lemt par savu ieguldījumu.
Dekrētā nav noteikts pagaidu pārvaldības maksimālais termiņš, kompensācijas aprēķināšanas kārtība vai nosacījumi, kuru izpilde garantētu aktīvu atdošanu. Pārvaldību var izbeigt tikai ar jaunu krievijas prezidenta lēmumu. Tādējādi pastāv formāla iespēja kontroli atjaunot, bet nav neatkarīga un uzņēmumam pieejama restitūcijas mehānisma ar iepriekš paredzamiem kritērijiem.
Iepriekš pārņemti vairāki Rietumu uzņēmumi
Pirmie dekrēta Nr. 302 skartie aktīvi 2023. gada aprīlī bija Vācijas enerģētikas uzņēmumam “Uniper” piederošie 83,73% uzņēmuma “Unipro” akciju un Somijas “Fortum” uzņēmumiem piederošie 98,23% “Fortum” akciju. Par pagaidu pārvaldnieku tika iecelta krievijas valsts īpašuma aģentūra. “Uniper” arī 2026. gada sākumā nebija atguvis kontroli un nevarēja savu uzņēmuma daļu pārdot.
2023. gada jūlijā pagaidu pārvaldībā nonāca Francijas pārtikas ražotāja “Danone” un Dānijas alus darītāja “Carlsberg” aktīvi. “Danone” uzņēmums 2024. gada martā tika svītrots no pagaidu pārvaldībā esošo aktīvu saraksta, tomēr tas nenozīmēja uzņēmuma atdošanu darbības turpināšanai Francijas koncernam. Kontroles atcelšana notika saistībā ar uzņēmuma pārdošanu krievijas pircējam.
Līdzīgs iznākums bija “Carlsberg” piederošajai alus darītavai “Baltika”. Pagaidu pārvaldība tika izbeigta pirms uzņēmuma pārdošanas vietējai kompānijai “VG Invest”. Darījuma vērtība bija aptuveni 320 miljoni ASV dolāru, lai gan “Carlsberg” 2022. gada beigās krievijas aktīvu neto vērtību bija novērtējis aptuveni 1,06 miljardu dolāru apmērā. “Carlsberg” neatguva kontroli pār “Baltika”, bet panāca vienošanos par aiziešanu no tirgus.
2024. gada aprīlī pagaidu pārvaldībā tika nodoti arī Itālijas apkures iekārtu ražotāja “Ariston” un Vācijas sadzīves tehnikas ražotāja “BSH Hausgeräte” uzņēmumi. Par to pārvaldnieku kļuva ar “Gazprom” saistītais uzņēmums “Gazprom Household Systems”.
“Ariston” ir rets aktīvu atdošanas gadījums
2025. gada martā Putins atcēla pagaidu pārvaldību pār “Ariston Thermo Rus”, atjaunojot Itālijas uzņēmuma kontroli pār savu krievijas struktūrvienību. “Financial Times” to raksturoja kā pirmo zināmo gadījumu, kad šādā veidā pārņemts Rietumu uzņēmums atdots sākotnējam īpašniekam bez piespiedu pārdošanas.
“Ariston” gadījums apliecina, ka juridiski aktīvu atdošana ir iespējama. Tomēr tā notika pēc Itālijas valdības diplomātiskas iesaistes, nevis saskaņā ar publiski noteiktu procedūru, kuru varētu izmantot ikviens skartais uzņēmums. Tādēļ šo gadījumu nevar uzskatīt par regulāra restitūcijas mehānisma pastāvēšanas pierādījumu.
Vai tā ir nacionalizācija?
Juridiskā izpratnē pagaidu pārvaldība nav pilnībā pielīdzināma nacionalizācijai, jo aktīvu īpašumtiesības ne vienmēr tiek formāli nodotas valstij un pārvaldniekam nav automātisku tiesību tos pārdot. “Ariston” atdošana parāda, ka šāds lēmums vismaz teorētiski ir atgriezenisks.
Vienlaikus ekonomiskās sekas daudzos gadījumos ir salīdzināmas ar de facto ekspropriāciju. Ārvalstu īpašnieks uz nenoteiktu laiku zaudē kontroli pār uzņēmumu, nevar brīvi lemt par tā vadību vai pārdošanu un ir atkarīgs no politiska lēmuma Maskavā. “Danone” un “Carlsberg” gadījumos pagaidu pārvaldības izbeigšana nenoveda pie uzņēmumu atdošanas, bet gan pie to pārdošanas krievijas pircējiem.
Tādēļ precīzākais raksturojums ir “nacionalizācijai līdzvērtīga kontroles atņemšana” vai “de facto ekspropriācija”, vienlaikus norādot, ka formālās īpašumtiesības var saglabāties. "Nestle" un “Auchan” gadījumā pašlaik nav publiski zināms ne pagaidu pārvaldības termiņš, ne nosacījumi, ar kuriem uzņēmumi varētu atgūt faktisko kontroli pār saviem aktīviem.
Kas notiek ar zīmoliem un intelektuālo īpašumu?
Uzņēmuma nodošana pagaidu pārvaldībā rada jautājumus ne tikai par materiālo aktīvu un kapitāldaļu kontroli, bet arī par preču zīmēm, logotipiem, produktu noformējumu, receptēm, programmatūru, klientu datiem un komercnoslēpumiem. Tomēr juridiski jānošķir uzņēmuma zīmols no autortiesībām.
Uzņēmuma nosaukums un tādi apzīmējumi kā “Nestlé” galvenokārt tiek aizsargāti ar preču zīmju tiesībām. Autortiesības var attiekties uz logotipa grafisko risinājumu, iepakojuma dizaina elementiem, fotogrāfijām, reklāmas materiāliem, programmatūru un citiem radošiem darbiem. Savukārt receptes, tehnoloģiskie procesi un uzņēmuma iekšējā informācija noteiktos apstākļos var būt aizsargāti kā komercnoslēpums.
Pārvaldības maiņa automātiski nenodod preču zīmes
Krievijas prezidenta dekrēts par pagaidu pārvaldību pats par sevi nenozīmē, ka jaunais pārvaldnieks automātiski kļūst par starptautisko preču zīmju vai autortiesību īpašnieku. Jānoskaidro, vai konkrētā preču zīme reģistrēta uz krievijas uzņēmuma, ārvalstu mātesuzņēmuma vai citas koncerna sabiedrības vārda un vai vietējai struktūrvienībai piešķirta licence tās izmantošanai.
Ja preču zīme pieder pašam pagaidu pārvaldībā nodotajam krievijas uzņēmumam, jaunā vadība to var turpināt izmantot uzņēmuma vārdā, lai gan ārvalstu akcionārs vairs nekontrolē, kā zīmols tiek pārvaldīts. Ja zīme pieder ārvalstu mātesuzņēmumam, tās izmantošanas tiesības ir atkarīgas no licences līguma. Kamēr licence juridiski ir spēkā, zīmola izmantošana nav automātiski uzskatāma par pārkāpumu tikai tādēļ, ka uzņēmumam iecelta cita vadība.
Situācija mainās, ja licence ir izbeigta, bet vietējais uzņēmums turpina izmantot zīmi bez tās īpašnieka piekrišanas. Rietumu valstīs pieņemtajā juridiskajā praksē šāda rīcība parasti būtu vērtējama kā iespējams preču zīmes tiesību pārkāpums. Tomēr galīgais vērtējums būtu atkarīgs no licences noteikumiem, reģistrācijas valsts un tās tiesu lēmumiem.
“Carlsberg” gadījums parāda tiesiskās aizsardzības ierobežojumus
Šāds strīds izveidojās pēc “Carlsberg” piederošās alus darītavas “Baltika” pārņemšanas. Dānijas uzņēmums paziņoja par vairāku zīmolu licenču izbeigšanu, tomēr krievijas tiesa 2023. gada decembrī atļāva “Baltika” turpināt izmantot “Carlsberg” grupas zīmolus. Tādējādi ārvalstu tiesību īpašnieka iespējas kontrolēt savu zīmolu krievijā kļuva atkarīgas no tās pašas valsts tiesām, kura uzņēmumam bija atņēmusi faktisko kontroli pār vietējo struktūrvienību.
Šis precedents nenozīmē, ka preču zīmju tiesības ārpus krievijas automātiski pāriet vietējam pārvaldniekam. Intelektuālā īpašuma aizsardzība ir teritoriāla: krievijas tiesas lēmums pats par sevi nedod tiesības izmantot attiecīgo zīmolu Eiropas Savienībā, Apvienotajā Karalistē, ASV vai citās valstīs, kur tas reģistrēts citam īpašniekam.
Kā šādu situāciju vērtētu Rietumu tiesību sistēmās?
Pasaules Tirdzniecības organizācijas TRIPS līguma 16. pants paredz reģistrētas preču zīmes īpašniekam tiesības liegt trešajām personām bez piekrišanas izmantot identisku vai līdzīgu apzīmējumu, ja tas var radīt sajaukšanas iespēju. Identiskas zīmes izmantošanas gadījumā identiskām precēm sajaukšanas iespēja tiek prezumēta.
ES un citās Rietumu jurisdikcijās būtiska nozīme būtu tam, vai zīmola īpašnieks devis spēkā esošu piekrišanu, vai licence ir izbeigta un vai jaunais pārvaldnieks saglabā zīmola kvalitātes standartus. Preču zīme patērētājam norāda uz preces komerciālo izcelsmi. Ja uzņēmumu kontrolē ar zīmola īpašnieku nesaistītas personas, bet preces joprojām tiek tirgotas ar to pašu apzīmējumu, var rasties maldinošs priekšstats, ka īpašnieks joprojām kontrolē ražošanu un atbild par kvalitāti.
Ja bez atļaujas tiek pārņemti logotipi, iepakojuma grafika, reklāmas attēli, teksti vai programmatūra, papildus preču zīmju strīdam var rasties arī autortiesību pārkāpums. Savukārt neatļauta recepšu, ražošanas tehnoloģiju, piegādātāju datu vai citas slepenas informācijas nodošana trešajām personām varētu tikt vērtēta kā komercnoslēpuma pārkāpums. Tomēr arī šajos gadījumos vispirms jānoskaidro, kam pieder konkrētās tiesības un vai krievijas uzņēmumam iepriekš bija likumīgas tiesības attiecīgo materiālu izmantot.
Kontrole pār uzņēmumu nozīmē arī kontroli pār zīmola reputāciju
Pat tad, ja formālas intelektuālā īpašuma tiesības netiek pārrakstītas uz pagaidu pārvaldnieka vārda, ārvalstu īpašnieks zaudē praktisku iespēju kontrolēt zīmola izmantošanu krievijā. Jaunā vadība var lemt par ražošanas apjomu, piegādātājiem, sortimentu, reklāmu un uzņēmuma publisko komunikāciju, kamēr reputācijas sekas arī citos tirgos var skart sākotnējo zīmola īpašnieku.
No Rietumos pieņemtās juridiskās prakses viedokļa valsts iejaukšanās privātajās īpašumtiesībās parasti prasa skaidru tiesisko pamatu, sabiedrības intereses, samērīgumu, pieejamu neatkarīgu tiesisko aizsardzību un kompensāciju īpašuma atņemšanas gadījumā. Krievijas pagaidu pārvaldības sistēmā nav iepriekš noteikta termiņa, automātiskas kompensācijas vai neatkarīga mehānisma, ar kuru ārvalstu uzņēmums varētu garantēti atgūt kontroli.
Tādēļ šāda pārņemšana nav automātiski saucama par autortiesību vai preču zīmes pārkāpumu katrā atsevišķajā gadījumā. Tomēr tā rada situāciju, kurā zīmola īpašniekam var tikt atņemta faktiskā kontrole pār sava intelektuālā īpašuma izmantošanu. Ja zīmols tiek lietots pēc licences izbeigšanas vai pretēji īpašnieka gribai, Rietumu juridiskajā praksē tas būtu pamats prasībai par izmantošanas aizliegumu, zaudējumu atlīdzināšanu un, atkarībā no apstākļiem, negodīgu konkurenci.
Avoti / atsauces: Interfax; Ukrainska Pravda, Reuters — Nestlé un “Auchan” aktīvu pārņemšana; Denuo — dekrēta Nr. 302 juridiskais skaidrojums; Reuters — “Danone” pagaidu pārvaldības izbeigšana; Reuters — “Carlsberg” aktīvu pārdošana; Reuters — “Uniper” kontroles zaudēšana; Financial Times — “Ariston” aktīvu atdošana, Pasaules Tirdzniecības organizācija — TRIPS līguma pārskats; Reuters — krievijas tiesa atļauj “Baltika” izmantot “Carlsberg” zīmolus; Reuters — “Carlsberg” izbeidz licenču līgumus; Denuo — dekrēta Nr. 302 juridiskais skaidrojums.
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru