Vācijas un pārējās Eiropas aizsardzību nevar nodrošināt tikai bruņotie spēki — tai nepieciešama arī sabiedrības, rūpniecības un civilās infrastruktūras gatavība, uzsvēris Bundesvēra ģenerālinspektors Karstens Breiers.
Uzrunājot Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta aizsardzības samita dalībniekus Prāgā, Breiers brīdināja, ka hibrīdo apdraudējumu, tehnoloģisko pārmaiņu un iespējama militāra konflikta apstākļos tradicionālie aizsardzības plānošanas modeļi vairs nav pietiekami.
Uzrunu Breiers sāka ar popkultūras tēlam Kapteinim Amerikam piedēvētu atziņu, ka karus uzvar karavīri, nevis pieņēmumi. Turpinājumā viņš skaidroja, ka arī labi sagatavoti karavīri nevar darboties bez funkcionējošiem sakariem, loģistikas, medicīnas, energoapgādes un rūpniecības.
2029. gads ir gatavības termiņš, nevis uzbrukuma datums
Vācijas militārajā plānošanā 2029. gads noteikts kā būtisks atskaites punkts. Bundesvēra vērtējumā līdz tam krievija varētu atjaunot spējas, kas tai ļautu īstenot plaša mēroga uzbrukumu NATO teritorijai.
Breiers iepriekš norādījis, ka uz šādu risku norāda krievijas bruņošanās, militārā personāla palielināšana un ekonomikas pielāgošana ilgstošam karam. Putins 2024. gadā pavēlēja palielināt krievijas aktīvā dienesta karavīru skaitu līdz 1,5 miljoniem, kopējo bruņoto spēku personālu palielinot līdz 2,38 miljoniem cilvēku.
Intervijā laikrakstam “Süddeutsche Zeitung” Breiers pieļāva, ka krievija nepieciešamās spējas varētu iegūt līdz 2029. gadam vai arī agrāk. Vienlaikus 2029. gads nav paziņots uzbrukuma datums. Tas ir termiņš, līdz kuram Vācija vēlas novērst būtiskākos militāro spēju trūkumus.
Pēc Breiera teiktā, bruņotajiem spēkiem jāspēj reaģēt nekavējoties, nevis tikai tad, kad pretinieks ir pilnībā sagatavojies. Vācijas mērķis ir izveidot tādas aizsardzības spējas, kas iespējamo uzbrukumu krievijai padarītu pārāk riskantu un neizdevīgu.
Militārie plāni tehnoloģiju dēļ ātri noveco
Breiers Prāgā pievērsa uzmanību militāro tehnoloģiju attīstības ātrumam. Viņš stratēģiju raksturoja nevis kā “dzīvu dokumentu”, bet gan kā dokumentu, kas sāk novecot jau tā parakstīšanas brīdī.
Šādos apstākļos nepietiek izstrādāt ilgtermiņa plānu un gaidīt tā pilnīgu īstenošanu. Bruņotajiem spēkiem nepieciešami īsāki izmēģināšanas un lēmumu pieņemšanas cikli, kuros tehnoloģijas tiek pārbaudītas praktiski un iegūtā pieredze nekavējoties izmantota nākamajiem lēmumiem.
Breiers vienlaikus brīdināja neuzskatīt jaunas tehnoloģijas par pašmērķi. To iegāde pati par sevi vēl nenodrošina stratēģisku pārākumu — vispirms jānosaka militārais uzdevums un tikai pēc tam jāizvēlas tam piemērotā tehnoloģija.
Ukrainas karš ir pieredzes avots, nevis gatavs šablons
Vācijas militārā vadība Ukrainas karu uzskata par nozīmīgu pieredzes avotu, tomēr Breiers aicina Ukrainā izmantotos risinājumus nepārņemt mehāniski. Karadarbības metodes, tehnoloģijas un pretpasākumi mainās tik ātri, ka šodien efektīva sistēma rīt var zaudēt savu priekšrocību.
Breiers norādīja, ka mācās arī krievijas spēki. Tie atdarina Ukrainas un Rietumu risinājumus, pielāgo taktiku un meklē veidus, kā apiet pretinieka tehnoloģiskās priekšrocības. Tādēļ pašreizējais tehnoloģiskais pārsvars negarantē ilgstošu pārākumu.
Vācijas aizsardzības plānošanā tiek vērtēta arī spēja turpināt darbību apstākļos, kad digitālie sakari, navigācija vai datu apmaiņa ir traucēta. Tas nozīmē nepieciešamību saglabāt rezerves sakaru kanālus un alternatīvus darba procesus kritiskajās nozarēs.
Civilā infrastruktūra kļūst par aizsardzības sastāvdaļu
Vācijas jaunā militārā stratēģija paredz visas sabiedrības iesaisti aizsardzībā. Tas nenozīmē visu iedzīvotāju iesaukšanu militārajā dienestā, bet gan valsts, pašvaldību, uzņēmumu un civilās sabiedrības gatavību turpināt darbu krīzes vai militāra konflikta laikā.
Vācijai ir būtiska loma NATO spēku un militāro kravu pārvietošanā uz alianses austrumu daļu. Tādēļ tās ostu, dzelzceļa, autoceļu, tiltu, energoapgādes un sakaru darbība ietekmētu arī Baltijas valstu aizsardzības iespējas.
Militārajā plānošanā tiek iesaistīta arī veselības aprūpes sistēma. Bundesvēra medicīniskais dienests iepriekš lēsa, ka plaša konflikta gadījumā Vācijā varētu būt jāuzņem līdz 1000 ievainotu karavīru dienā. Piecām militārajām slimnīcām ar to nepietiktu, tādēļ ievainoto ārstēšanā būtu jāiesaista arī civilās slimnīcas.
Visas sabiedrības aizsardzības modelis ietver arī kiberdrošību, uzņēmumu darbības nepārtrauktību, piegāžu ķēdes, medicīnisko evakuāciju un gatavību darboties ar ierobežotu elektroenerģijas vai sakaru pieejamību.
Rūpniecībai jānodrošina gan tūlītējas, gan nākotnes spējas
Vācijas bruņoto spēku modernizācijai izveidotais 100 miljardu eiro speciālais fonds palīdz novērst daļu trūkumu, kas radušies vairāku desmitgažu laikā. Tomēr jaunu ieroču sistēmu izstrāde var ilgt līdz 2035. vai 2037. gadam, kamēr militārā gatavība būtiski jāpalielina jau līdz 2029. gadam.
Tādēļ Vācija īstermiņā paredz iegādāties tirgū jau pieejamas sistēmas, kuras iespējams saņemt ātrāk. Starp prioritātēm tiek minēta daudzslāņaina pretgaisa aizsardzība, tālas darbības precīzie ieroči, satelīti, elektroniskā karadarbība, munīcijas krājumi un aizsardzība pret lidrobotiem.
Vienlaikus ilgākā termiņā nepieciešams palielināt Eiropas aizsardzības rūpniecības ražošanas jaudu un attīstīt mākslīgā intelekta un digitalizācijas izmantošanu. Breiers uzsvēra, ka uzņēmumiem nepieciešami prognozējami pasūtījumi, lai tie būtu gatavi ieguldīt jaunās ražotnēs un palielināt ražošanu.
Brigāde Lietuvā apliecina Vācijas jauno lomu
Vācijas mērķis ir kļūt par Eiropas spēcīgāko konvencionālo militāro spēku un uzņemties lielāku atbildību par NATO austrumu flanga aizsardzību. Redzamākais šīs politikas piemērs ir Vācijas 45. bruņotās brigādes pastāvīga izvietošana Lietuvā.
Tā ir pirmā Vācijas brigāde, kas pēc Otrā pasaules kara pastāvīgi izvietota ārpus valsts. Plānots, ka līdz 2027. gada beigām vienība sasniegs aptuveni 5000 militārpersonu un civilo darbinieku sastāvu.
Breiers uzsvēra, ka karavīru darbība ir atkarīga no plašāka atbalsta. Bez sabiedrības, rūpniecības un funkcionējošas civilās infrastruktūras militārās vienības nevarētu ilgstoši pildīt savus uzdevumus.
Avoti / atsauces: IISS Prague Defence Summit; Karstena Breiera uzruna Prāgas aizsardzības samitā; BILD; Süddeutsche Zeitung; “Memos to the President” saruna ar Karstenu Breieru; Bundesvērs — intervija par jauno militāro stratēģiju; Reuters — militārās medicīnas plānošana; Reuters — krievijas bruņoto spēku palielināšana.
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru