Virs Baltijas valstīm un Baltkrievijas novērots meteorīts

Nav komentāru
Video ekrānšāviņi: @deduktors, Ruslan Valatichev

2019. gada 9. septembrī ap pulksten 21:00 virs Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Kaļiņingradas aculiecinieki ir novērojuši krītošo meteorītu. Papildināts: krituši divi vai vairāki meteorīti.


Papildināts 14:04: Ņemot vērā ļoti plašu teritoriju, kurā novērots krītošs meteorīts un to dažādās trajektorijas, var secināt, ka cilvēki vērojuši vairākus krītošus objektus, kuri var piederēt Septembra Epsilon Perseīdām. Meteora plūsma ir aktīva no 5. līdz 21. septembrim, bet no 9. līdz 11. septembrim tā sasniedz intensitātes maksimumu, kurš vakar sakrita ar skaidrām debesīm virs Baltijas valstīm. Meteoru plūsma atrodas debesu aukstākā punktā ap pulksten 5 no rīta, kad viņš varētu izskatīties visskaistāk.
Foto: The Sky Live

Igaunijā meteorītu novēroja gan valsts ziemeļos Rietumviru apriņķī, gan dienvidos – Tartu un Pelvas apriņķī.

Latvijas centrālā daļā meteorītu ne tikai redzēja, bet arī visvairāk fiksēja uz foto un video.




Papildināts: LTV video operators Ivans Milovs novērošanas kameras ierakstos konstatēja divus kritušos meteorītus.


Lietuvā meteorīts novērots virs valsts galvaspilsētas Viļņas.



Kaļiņingradā (Krievija) automašīnas reģistrators fiksēja krītošo meteorītu.

Baltkrievijā krītošo meteorītu novēroja Baranovičos, Lidā un Sluckā.


Karte, kurā atzīmēti meteorīta krišanas novērošanas punkti.
Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa. Pētījumu dati liecina, ka meteorīti ir mazo planētu šķembas, kas veidojas to sadursmēs. Pēc minerālā un ķīmiskā sastāva izšķir akmens, dzelzs—akmens un dzelzs meteorītus.
Meteorīti rodas gadījumos, kad meteoroīdi nesadeg zemes atmosfērā, bet gan nonāk uz zemes. Par meteorītiem sauc arī asteroīdu šķembas, kas savulaik atradušās kādu lielu asteroīdu sastāvā. Asteroīdiem sašķeļoties kādas sadursmes dēļ, to šķembas izkliedējas kosmosā, no kā arī radušies meteorīti. Kad tas nonāk atmosfērā, gaisa pretestība nobremzē ķermeni un lielās berzes dēļ tas sāk izstarot gaismu, veidojot bolīdu — spilgtu meteoru jeb "krītošo zvaigzni". Nosaukums 'bolīds' attiecas uz ārpuszemes jeb starpplanētu ķermeni, kurš, saduroties ar Zemes atmosfēru, izstaro ārkārtīgi spilgtu, uguns bumbai līdzīgu gaismu. Galu galā tas ietriecas zemē kā meteorīts. Vikipēdija

Nav komentāru

Ierakstīt komentāru