Igaunijas pierobežo manīti lāči

Nav komentāru Links to this post

Pēdējā laikā Ziemeļvidzemē Valkas un Valgas pagastot vietējie iedzīvotāji bieži novēro klaiņojot lāčus. Pagaidām retie meža iemītnieki nav uzbrukuši cilvēkiem vai mājdzīvniekiem, bet tomēr liek tiem nervozēt un atteikties no meža apmeklējuma.


Vairāk par aculiecinieku liecībām var izlasīt Ziemeļlatvija.lv. Savukārt Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbinieks Egils Ozols, kurš atbild par Rekreācijas un medību struktūrvienības darbu, brīdina: “Ja mežā gadās satikt lielu dzīvnieku, kas varētu būt bīstams, jāievēro daži padomi. Diezin vai uzbrukums notiks spēji un negaidīti. Lielākoties dzīvnieks vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt. Ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Dzīvniekam nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Satiekot dzīvnieku, kas gatavojas uzbrukt, jācenšas mierīgi atkāpties, nepagriežot dzīvniekam muguru. Atkāpjoties jau laikus jānoskata piemērots koks, lai vajadzības gadījumā tur meklētu patvērumu, un jāatslābina somas siksniņas, lai to varētu ātri nomest. Reizēm arī neievainoti lāči cilvēkam mēdz uzbrukt – aizstāvot savus mazuļus. Kad ierauga lāču māti ar mazuļiem, nekādā gadījumā tiem nedrīkst tuvoties, bet gan bīstamā vieta ātri – tikai ne skriešus – jāpamet. Jāuzmanās, lai nenonāktu starp māti un mazuļiem, jo šāda situācija var provocēt lācenes uzbrukumu. Parasti dzīvnieki cenšas izvairīties no cilvēka, un tas tiem arī veiksmīgi izdodas, jo lielākā daļa cilvēku pa mežu pārvietojas pietiekami skaļi, lai tiktu izdzirdēti.”







Nav komentāru

Ierakstīt komentāru