Somijas sabiedriskais medijs Yle pētījis krievijai labvēlīgi noskaņotu cilvēku vidi Somijā, apmeklējot biedrības “Naapuriseura” vasaras pasākumu. Reportāža parāda, ka šo cilvēku uzskatus veido gan kultūras un personiskas saites ar krieviju, gan neuzticība Rietumiem un tradicionālajiem medijiem, bažas par NATO un ASV ietekmi, kā arī vairāki krievijas propagandā izmantoti vēstījumi.
“Naapuriseura” dibināta 2022. gadā, un tās deklarētais mērķis ir veicināt labas kaimiņattiecības, īpaši starp Somiju un krieviju. Biedrības vadība Yle norādījusi, ka tai ir vairāk nekā tūkstotis biedru, no kuriem aptuveni 300 ir aktīvi. Karkilā notikušo vasaras pasākumu apmeklēja aptuveni 150 cilvēku.
Pasākumā piedalījās arī krievijas vēstnieks Somijā Pāvels Kuzņecovs, kurš biedrības goda priekšsēdētājam Mauno Sāri pasniedza krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova piešķirtu apbalvojumu. Sāri apgalvo, ka biedrības darbību finansē tās biedri un krievija tai finansiālu atbalstu nesniedz. Yle publikācijā nav sniegti pierādījumi pretējam.
NATO paplašināšanās kā skaidrojums karam Ukrainā
Viens no būtiskākajiem Yle sastaptās vides argumentiem ir uzskats, ka pašreizējās attiecības ar krieviju sākušās ar Rietumu rīcību pēc Aukstā kara. Mauno Sāri kā kara cēloni min 1990. gados it kā lauztu solījumu, ka NATO nepaplašināsies krievijas robežu virzienā.
Šī argumenta pamatā ir reālas 1990. gada diplomātiskās sarunas par Vācijas apvienošanos. ASV valsts sekretārs Džeimss Beikers un Rietumvācijas amatpersonas sarunās apsprieda iespējamos ierobežojumus NATO militārajai klātbūtnei austrumu virzienā. Tomēr netika noslēgts līgums, kas aizliegtu NATO vēlāk uzņemt Centrālās un Austrumeiropas valstis.
Arī bijušais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs vēlāk norādīja, ka jautājums par NATO paplašināšanos uz Austrumeiropas valstīm šajās sarunās vispār netika apspriests. Vienošanās galvenokārt attiecās uz apvienotās Vācijas un bijušās Austrumvācijas teritorijas militāro statusu. Tāpēc apgalvojums par juridiski saistošu Rietumu solījumu nepaplašināt NATO visā Austrumeiropā neatbilst noslēgto līgumu saturam.
Bažas, ka Somija zaudējusi neatkarību
Otrs Yle reportāžā vairākkārt sastopamais motīvs ir pārliecība, ka Somija, pievienojoties NATO un noslēdzot aizsardzības sadarbības līgumu ar ASV jeb DCA, zaudējusi daļu savas politiskās neatkarības. Biedrības vadītāji īpaši kritizē ASV militāro klātbūtni un apgalvo, ka krīzes situācijā Somijas ārpolitika varētu nonākt Vašingtonas kontrolē.
DCA patiešām piešķir ASV spēkiem noteiktas tiesības izmantot Somijā noteiktas militārās teritorijas un paredz īpašu regulējumu attiecībā uz karavīru statusu, ekipējumu un kriminālo jurisdikciju. Somijas tieslietu institūcijas līguma apspriešanas laikā arī vērtēja tā ietekmi uz valsts suverenitāti.
Tomēr no tā neizriet, ka ASV pārņemtu Somijas ārpolitikas kontroli. Līgumu apstiprināja Somijas parlaments, un tajā noteikts, ka ASV darbībām jānotiek, pilnībā respektējot Somijas suverenitāti, likumus un starptautiskās saistības. Somijas valdība un parlaments turpina pieņemt valsts ārpolitikas un drošības politikas lēmumus.
Neuzticība medijiem pāraug sazvērestības teorijās
Yle intervētie cilvēki bieži norāda uz neuzticību tradicionālajiem Somijas medijiem. Kāds pasākuma dalībnieks apgalvoja, ka Yle, “Sanoma” un citi lielie mediji saņemot kopīgas instrukcijas no organizācijas “Mediapooli” par to, ko un kā publicēt.
Publiski pieejamā informācija šo apgalvojumu neapstiprina. “Mediapooli” ir Somijas apgādes drošības sistēmā izveidots mediju uzņēmumu un iestāžu sadarbības tīkls. Tas nodarbojas ar mediju darbības nepārtrauktību krīzēs, kiberdrošību, mācībām un tehnisko gatavību, nevis izdod redakcijām norādījumus par ziņu saturu.
Yle citētais Somijas Ārpolitikas institūta pētnieks Jusi Lasila šādu pasaules skatījumu saista ar plašāku neuzticību Rietumu institūcijām. Ja kritiska informācija par krieviju tiek uztverta kā koordinēta propaganda, tad krievijas avoti automātiski sāk šķist ticamāki neatkarīgi no to sniegto apgalvojumu pierādījumiem.
MH17 un Skripaļu lieta kā piemēri
Šāda pieeja reportāžā izpaužas arī konkrētu notikumu interpretācijā. Viens no Yle intervētajiem cilvēkiem apgalvo, ka 2014. gadā Malaysia Airlines reisu MH17 notriekusi Ukraina un ka 2018. gada Sergeja un Jūlijas Skripaļu saindēšana Lielbritānijā bijusi izdomāta.
MH17 gadījumā šis apgalvojums ir pretrunā starptautiskās izmeklēšanas rezultātiem. ANO Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas padome 2025. gadā secināja, ka Austrālijas un Nīderlandes prasība pret krieviju ir pamatota gan faktiski, gan juridiski un ka krievija nav izpildījusi savas saistības starptautiskajās aviācijas tiesībās saistībā ar lidmašīnas notriekšanu.
Savukārt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas laboratorijas neatkarīgi apstiprināja Lielbritānijas konstatēto toksiskās ķīmiskās vielas identitāti Skripaļu saindēšanas lietā. OPCW pati nenoteica, kura valsts organizēja uzbrukumu, taču tās analīzes neatbalsta apgalvojumu, ka pats saindēšanas gadījums būtu izdomāts.
Ukrainas problēmas tiek izmantotas, lai pamatotu uzticēšanos krievijai
Vēl viens reportāžā redzams arguments ir Ukrainas korupcijas un noziedzības izmantošana, lai pamatotu uzskatu, ka krievija ir uzticamāks informācijas avots. Viens no dalībniekiem Ukrainu raksturo kā ārkārtīgi korumpētu valsti un tai piedēvē plašu cilvēku, orgānu un bērnu tirdzniecību.
Korupcija Ukrainā ir dokumentēta problēma, un tās apkarošana ir arī viens no Ukrainas integrācijas Eiropas Savienībā nosacījumiem. Taču valsts korupcijas līmenis pats par sevi nav pierādījums atsevišķiem apgalvojumiem par konkrētiem noziegumiem un nepadara citas valsts valdības vai mediju sniegto informāciju automātiski uzticamāku.
Šeit redzams viens no Yle aprakstītās vides raksturīgākajiem argumentācijas principiem: kritika pret Ukrainu, ASV vai Rietumiem tiek izmantota nevis tikai šo valstu rīcības vērtēšanai, bet arī kā pamatojums krievijas rīcībai vai tās versijas pieņemšanai.
Ekonomika un slēgtā austrumu robeža
Daļai Yle intervēto cilvēku galvenais arguments par attiecību atjaunošanu ar krieviju ir ekonomisks. Viņi norāda uz Somijas austrumu reģionu zaudētajiem tūristiem un tirdzniecību un valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pēc sakaru saraušanas ar krieviju.
Šim argumentam ir faktisks pamats daļā Austrumsomijas — tirdzniecības pārtraukšana ar krieviju un robežas slēgšana ir radījusi zaudējumus pierobežas uzņēmumiem un reģioniem. Arī Somijas Banka norādījusi, ka tirdzniecības izbeigšana ar krieviju ir viens no faktoriem, kas pēdējos gados vājinājis produktivitāti.
Taču no tā neizriet, ka Somijas ekonomikas problēmas galvenokārt radījusi NATO dalība vai slēgtā robeža. Somijas Banka ekonomikas vājo izaugsmi saista ar vairākiem faktoriem, tostarp zemu iekšzemes pieprasījumu, investīciju un būvniecības vājumu, starptautisko nenoteiktību un enerģijas cenu svārstībām. 2026. gada otrajā ceturksnī Somijas iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0,4%, bet eksports — par 5,7%.
Arī krievijas ekonomikas izaugsme, ko pasākumā kā panākumu minēja vēstnieks Kuzņecovs, nav viennozīmīga. Yle citētā Somijas Bankas ekonomiste Heli Simola norāda, ka 2026. gadā krievijas ekonomikas pieaugums ir aptuveni 0,6% un lielā mērā balstās uz valsts izdevumiem ar karu saistītai ražošanai, kamēr citas ekonomikas daļas sarūk.
Kultūra un nostalģija nav dezinformācija
Ne visi Yle sastaptās kopienas motīvi saistīti ar politiskiem apgalvojumiem. Vairāki dalībnieki runā par krievu kultūru, mākslu, ceļojumiem, personiskām pazīšanām un līdzīgu somu un krievu mentalitāti. Citi Somijas agrāko neitralitātes politiku uztver kā veiksmīgāku un drošāku nekā pašreizējo orientāciju NATO virzienā.
Šādus personiskus vai kultūras motīvus nav iespējams “atspēkot”, jo tie ir vērtējumi un pieredze. Problēma sākas tad, ja kultūras simpātijas vai neuzticība Rietumiem kļūst par pamatu faktiski pārbaudāmu un vairākkārt atspēkotu apgalvojumu pieņemšanai.
Yle: ietekme pašlaik ir ierobežota
Ārpolitikas institūta pētnieks Jusi Lasila Yle norāda, ka “Naapuriseura” pašreizējā ietekme Somijas sabiedrībā ir neliela. Viņš šo vidi raksturo kā Aukstā kara neitralitātes domāšanā iestrēgušu cilvēku grupu, kurā atkārtojas krievijas propagandas vēstījumi.
Vienlaikus reportāža parāda arī krievijas valsts interesi uzturēt kontaktus ar šādām organizācijām. Biedrības pasākumā piedalījās krievijas vēstnieks, tās priekšsēdētājs Jauri Varviko pēc krievijas uzaicinājuma apmeklējis Sanktpēterburgas ekonomikas forumu, bet krievijas valsts medijs “RIA Novosti” regulāri citē viņa izteikumus.
Tas pats par sevi nepierāda, ka biedrība būtu krievijas vadīta vai finansēta. Yle reportāžas būtiskākais secinājums ir cits: krievijai labvēlīgajā informācijas vidē savienojas patiesas ekonomiskas un kultūras intereses, Aukstā kara laika nostalģija un bažas par drošības politiku ar faktiski nepamatotiem vai sagrozītiem vēstījumiem, kas sakrīt ar krievijas valsts propagandas naratīviem.
Ar pilno Yle reportāžu somu valodā iespējams iepazīties šeit.
Avoti / atsauces: Yle; Somijas Ārpolitikas institūta pētnieks Jusi Lasila; Somijas Banka; Statistics Finland; Somijas Ārlietu ministrija; Mediapooli; ICAO; OPCW; NATO publiskie dokumenti.
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru