Vācijā kopš 2022. gada pieaudzis sabotāžas gadījumu skaits

Nav komentāru
Ilustrācija ar dzelzceļa infrastruktūru, bojātu kabeļu mezglu un elektrības apakšstaciju Vācijā.
Ilustratīvs attēls par sabotāžas gadījumiem pret kritisko infrastruktūru. Digitāli veidota ilustrācija; tā neatspoguļo konkrētu notikuma vietu. Ilustrācija: Breaking Latvia.

Vācijas drošības iestādes kopš 2022. gada fiksējušas vairākus sabotāžas, spiegošanas un uzbrukumu mēģinājumu gadījumus pret kritisko infrastruktūru, transportu, enerģētiku un uzņēmumiem. Izmeklēšanās uzmanība pievērsta gan kreisi ekstrēmistiskiem grupējumiem, gan ar ārvalstīm, īpaši krieviju, saistītiem iespējamiem izpildītājiem.

Deutschlandfunk apkopojis lielākos sabotāžas gadījumus kopš krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Daļā gadījumu izmeklēšana joprojām turpinās un atbildība nav galīgi noskaidrota.

“Nord Stream” sprādzieni un dzelzceļa sabotāža

2022. gada 26. septembrī pēc sprādzieniem Baltijas jūrā pie Bornholmas salas tika konstatētas četras noplūdes gāzesvados “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2”. Vācijas Federālā prokuratūra izmeklē lietu par iespējamu pret konstitucionālo kārtību vērstu sabotāžu.

2026. gada jūlijā apsūdzība celta vienam Ukrainas pilsonim, kuru izmeklētāji uzskata par iespējamu uzbrukuma organizētāju. Augustā Horvātijā aizturēts vēl viens aizdomās turētais. Tiesas process Hamburgā paredzēts sākt 14. oktobrī.

2022. gada 8. oktobrī Berlīnē un Hernē apzināti tika pārgriezti divi “Deutsche Bahn” optiskās šķiedras kabeļi, vairākas stundas paralizējot vilcienu satiksmi Vācijas ziemeļos. Federālā prokuratūra vēlāk nekonstatēja pietiekamu pamatu politiska motīva versijai.

Aizdedzināšanas ierīce DHL kravā no Lietuvas

2024. gada 20. jūlijā DHL kravu centrā Leipcigas/Halles lidostā gaisa kravas sūtījumā no Lietuvas tika atrasta aizdedzināšanas ierīce.

Vācijas Konstitūcijas aizsardzības dienesta vadītājs vēlāk norādīja, ka incidents varēja izraisīt lidmašīnas avāriju, ja sūtījums būtu aizdedzies lidojuma laikā.

2026. gada 18. augustā viens Ukrainas pilsonis tika notiesāts ar viena gada un trīs mēnešu cietumsodu par spiegošanu sabotāžas nolūkos. Deutschlandfunk norāda, ka aizdomās turētie šajā lietā tiek uzskatīti par tā dēvētajiem “vienreiz lietojamiem aģentiem”, kuri darbojušies krievijas interesēs.

Nezināmas izcelsmes lidroboti virs rūpniecības objektiem

2024. gada augustā virs “ChemCoast Park” Brunsbitelē Šlēsvigā-Holšteinā vairākkārt tika novēroti nezināmas izcelsmes lidroboti.

Tie lidoja virs ķīmiskās rūpniecības un naftas uzņēmumu teritorijām, kā arī virs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Flensburgas prokuratūra sāka izmeklēšanu par iespējamu aģentūru darbību sabotāžas nolūkā.

Dzelzceļa līniju bloķēja kabeļu ugunsgrēki

2025. gada 31. jūlijā dzelzceļa līnijā starp Duisburgu un Diseldorfu tika aizdedzināti kabeļi, gandrīz divas dienas traucējot satiksmi vienā no Vācijas galvenajiem ziemeļu–dienvidu dzelzceļa koridoriem.

Policija incidentu vērtēja kā sabotāžu. Vēlāk publicētā atbildības vēstule, kas bija saistīta ar radikāli kreisu vidi, tika novērtēta kā, visticamāk, autentiska.

Lidrobotu incidenti Minhenes un Berlīnes lidostās

2025. gada 4. un 5. oktobrī nezināmas izcelsmes lidroboti tika pamanīti virs Minhenes lidostas, kā rezultātā uz laiku tika apturēta lidojumu satiksme.

Tā paša mēneša beigās lidrobots tika konstatēts arī Berlīnes Brandenburgas lidostas tuvumā. Abos gadījumos lidrobotu operatori un to motivācija palika nenoskaidroti.

Uzbrukums elektrolīnijām Berlīnē

2026. gada 3. janvārī pie elektrostacijas Berlīnes dienvidrietumos tika pārrautas augstsprieguma elektrolīnijas. Aptuveni 45 000 mājsaimniecību, 2200 uzņēmumu, kā arī slimnīcas un aprūpes iestādes vairākas dienas palika bez elektroapgādes.

Par uzbrukumu atbildību uzņēmās kreisi ekstrēmistiskais grupējums “Vulkangruppen”. Federālā prokuratūra pārņēma izmeklēšanu.

Tas pats grupējums jau 2024. gada martā bija uzņēmies atbildību par augstsprieguma balsta aizdedzināšanu Brandenburgā, kas ietekmēja arī “Tesla” rūpnīcas elektroapgādi.

Uzbrukums Leipcigas/Halles lidostai

2026. gada 5. augustā Leipcigas/Halles lidostas skrejceļa tuvumā darbinieks atrada ar sprāgstvielām un detonatoru aprīkotu lidrobotu.

Pēc Deutschlandfunk informācijas, vēl viens iespējamais lidrobots sadūrās ar kravas lidmašīnu, kas vēlāk ar nelieliem bojājumiem nolaidās Hannoverē.

Vācijas Federālā prokuratūra sākusi izmeklēšanu, bet Vācijas valdība vēlāk paziņoja, ka uzbrukumā vaino krieviju. Saksijas iekšlietu ministrs Armins Šusters incidentu raksturoja kā valsts terorisma gadījumu.

Sabotāžas mēģinājumi pie apakšstacijām

2026. gada 2. septembrī pie Jänšvaldes elektrostacijas Brandenburgā tika atrastas sprāgstvielu un pirotehnikas ierīces.

Brandenburgas iekšlietu ministrs neizslēdza ārvalstu spēku iesaisti. Tajā pašā laikā Bergheimā pie Ķelnes pie apakšstacijas tika atrastas palaišanas ierīces un pirotehnika.

2026. gada 3. septembra vakarā līdzīgs aizdomīgs priekšmets tika atrasts pie apakšstacijas Dormāgenē starp Ķelni un Diseldorfu.

2026. gada 4. septembrī Saksijā pie divām apakšstacijām atrastas jaunas aizdomīgas ierīces, savukārt Ziemeļreinā-Vestfālenē SEK pārmeklēja kravas automašīnu, kuru saistīja ar meklēto aizdomās turēto, taču viņu tur neatrada.

Izmeklētāji šos gadījumus vērtē kā pret konstitucionālo kārtību vērstu sabotāžu.

Vācijas drošības iestādes uzskata, ka spiegošanas, sabotāžas un uzbrukumu mēģinājumu skaits valstī pēdējos gados ir pieaudzis. Vienlaikus atsevišķu incidentu izpildītāji un pasūtītāji joprojām nav noskaidroti, tādēļ ne visus gadījumus iespējams saistīt ar vienu valsti vai grupējumu.


Avots / atsauce: Deutschlandfunk, dpa.

Nav komentāru

Ierakstīt komentāru