Krievijas vēstniecība Beļģijā nosūtījusi NATO neformālu diplomātisku dokumentu, kurā draud izmantot visu krievijas rīcībā esošo ieroču arsenālu, ja alianse mēģinātu izolēt Kaļiņingradas apgabalu.
NATO Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT apstiprināja, ka ir saņēmusi krievijas vēstniecības sagatavoto dokumentu jeb tā dēvēto “non-paper”. Šāds dokuments pauž valsts nostāju, taču parasti nav parakstīts un nav uzskatāms par formālu diplomātisko notu.
Krievijas vēstniecība dokumentā NATO darbības Kaļiņingradas apgabala tuvumā raksturojusi kā nepārdomātas un bezatbildīgas. Tā apgalvojusi, ka spriedzes palielināšana būtiski paaugstinot tiešas bruņotas sadursmes risku.
Vēstniecība arī paziņojusi, ka gadījumā, ja NATO mēģinātu Kaļiņingradas apgabalu izolēt no pārējās krievijas teritorijas, Maskava tā aizsardzībai esot gatava izmantot visu pieejamo arsenālu. Dokumentā nav precizēts, kādi ieroči ar šo formulējumu domāti.
Publiski pieejamajā NATO informācijā nav norāžu, ka alianse plānotu Kaļiņingradas apgabala militāru vai cita veida izolēšanu.
Lietuvas premjerministrs tiekas ar NATO ģenerālsekretāru
Krievijas vēstniecības paziņojums izplatīts laikā, kad Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs ieradās savā pirmajā vizītē NATO galvenajā mītnē Briselē. Viņš 29. septembrī tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.
NATO publicētajā tikšanās kopsavilkumā krievijas vēstniecības dokuments nav pieminēts. Sarunās galvenā uzmanība pievērsta alianses austrumu flanga aizsardzībai, pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, cīņai pret lidrobotiem un turpmākam atbalstam Ukrainai.
Rite uzsvēra, ka NATO aizsargās visu sabiedroto teritoriju pret jebkuru apdraudējumu. Kā kolektīvās aizsardzības piemēru viņš minēja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas Itālijas iznīcinātājus, kas 15. septembrī notrieca Lietuvas gaisa telpā ielidojušu lidrobotu.
NATO stiprina aizsardzību pret lidrobotiem
NATO ģenerālsekretārs informēja, ka alianse turpina pilnveidot integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī pielāgo aizsardzības pasākumus lidrobotu radītajiem draudiem. Šajā jomā tiek īstenota arī iniciatīva “Drone Edge”.
Rite izcēla NATO klātbūtni Baltijas jūrā un Lietuvā izvietotos daudznacionālos sauszemes spēkus. Viņš atzinīgi novērtēja Lietuvas ieguldījumus Rūdninku poligona attīstībā un valsts aizsardzības izdevumus, kas 2026. gadā varētu sasniegt 5,38% no iekšzemes kopprodukta.
Abas amatpersonas pārrunāja arī militārās palīdzības turpināšanu Ukrainai. Lietuva apņēmusies Ukrainas militārajam atbalstam ik gadu novirzīt vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta un ieguldījusi 38 miljonus ASV dolāru Ukrainas aizsardzības rūpniecībā.
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru