krievijas bruņoto spēku helikopters Mi-8 trešdien, 23. septembrī, uz 42 sekundēm pārkāpa Polijas gaisa telpu pie robežas ar Kaļiņingradas apgabalu. Polijas armija pacēla gaisā iznīcinātājus un paaugstināja sauszemes pretgaisa aizsardzības spēku gatavību.
Polijas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība informēja, ka incidents notika pulksten 11.08 uz ziemeļiem no Braņevo. Helikopters lidoja no krievijas teritorijas un Polijas gaisa telpā ielidoja aptuveni 300 metru dziļumā, pēc tam atgriežoties pāri robežai.
Helikoptera lidojumam sekoja ar radariem
Mi-8 kustību visu incidenta laiku novēroja Polijas bruņoto spēku radiolokācijas sistēmas. Reaģējot uz robežas pārkāpumu, tika pacelti iznīcinātāji, bet sauszemes spēki un pretgaisa aizsardzības līdzekļi saglabāja gatavību.
Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks telekanālam TVN24 sacīja, ka vispirms gaisā pacelts helikopters, bet pēc tam no Malborkas nosūtīts dežurējošais iznīcinātāju pāris. Pēc viņa teiktā, krievijas lidaparāts visu laiku atradies Polijas armijas uzraudzībā un incidenta laikā izmantota NATO pārtveršanas procedūra.
Operatīvā pavēlniecība incidentu vērtē kā kārtējo mēģinājumu pārbaudīt Polijas pretgaisa aizsardzības gatavību. krievijas puses publisks skaidrojums par robežas pārkāpumu sākotnēji nebija pieejams.
Īsais pārkāpums ierobežoja reaģēšanas iespējas
Bijušie Polijas Gaisa operāciju centra komandieri izdevumam “Wirtualna Polska” skaidroja, ka zemu lidojošus helikopterus ir grūtāk savlaicīgi pamanīt, bet mērķa noteikšanai, klasificēšanai un lēmuma pieņemšanai nepieciešams laiks.
Atvaļinātais ģenerālis Vlodzimežs Usareks norādīja, ka aptuveni 300 metru attālums ir mazāks par šāda helikoptera pagrieziena rādiusu. Viņš uzsvēra, ka miera laikā gaisa telpā ielidojušu pilotējamu lidaparātu automātiski nenotriec, jo vispirms jānoskaidro, vai robeža nav šķērsota navigācijas kļūdas, tehniskas problēmas vai cita iemesla dēļ.
Polija mainīs spēka lietošanas procedūras
Pēc incidenta Tomčiks paziņoja, ka Polijas bruņotajos spēkos tiek mainīta naidīgu gaisa mērķu identificēšanas kārtība. Spēka lietošanai vairs ne vienmēr būs nepieciešama lidaparāta vizuāla identificēšana.
Vizuālās pārbaudes vietā paredzēts izmantot tā dēvēto pozitīvo identifikāciju. Par pietiekamu pamatu varētu kļūt radaru sniegtā informācija kopā ar objekta ielidošanu aizliegtā gaisa telpā vai citā noteiktā zonā.
Tomčiks skaidroja, ka lēmumu par spēka lietošanu arī turpmāk pieņems operatīvais komandieris un pilots. Tādējādi procedūras maiņa nenozīmē automātisku ikviena robežu pārkāpuša lidaparāta notriekšanu, bet paredz samazināt laiku, kas nepieciešams mērķa identificēšanai un lēmuma pieņemšanai.
Avoti / atsauces: Bankier.pl / PAP; Wirtualna Polska; TVN24
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru