Apvienoto reaģēšanas spēku jeb JEF dalībvalstis plāno izveidot jaunus, ātri izvēršamus kaujas spēkus Ziemeļeiropas, Baltijas jūras un Ziemeļatlantijas reģiona aizsardzībai, vēsta Somijas laikraksts “Iltalehti”. JEF sastāvā ir arī Latvija.
Saskaņā ar “Iltalehti” informāciju vienošanos par jauno spēku izveidi paredzēts parakstīt novembrī Oslo. Publikācija balstīta uz interviju ar Apvienotās Karalistes Karaliskās flotes komandieri un Jūras spēku štāba priekšnieku ģenerāli seru Gvinu Dženkinsu.
Dženkinss norādījis, ka JEF valstis ir sagatavojušas kopīgus aizsardzības plānus un jaunie spēki varēs tikt pielāgoti konkrētajam uzdevumam. To pamatu veidotu dalībvalstu jūras spēki, kurus papildinātu aviācija, jūras kājnieki, speciālo operāciju vienības un bezpilota sistēmas.
Plānotajā struktūrā varētu iesaistīt arī Apvienotās Karalistes aviācijas bāzeskuģu F-35 iznīcinātājus. Dženkinss uzsvēris, ka viens no galvenajiem uzdevumiem būtu saglabāt atvērtus jūras transporta ceļus Baltijas jūrā un Ziemeļatlantijā.
JEF var reaģēt neatkarīgi no NATO 5. panta
“Iltalehti” vēsta, ka plānoto spēku izmantošanai nebūtu nepieciešama NATO līguma 5. panta iedarbināšana. JEF paredzēts kā NATO papildinošs, nevis ar aliansi konkurējošs sadarbības formāts.
JEF darbība balstās uz dalībvalstu brīvprātīgas iesaistīšanās principu. Tas ļauj ieinteresētajām valstīm kopīgi īstenot atturēšanas, aizsardzības vai krīzes reaģēšanas pasākumus, negaidot visu desmit dalībvalstu vienprātīgu lēmumu.
Oficiālajā JEF informācijā norādīts, ka formāts paredzēts ātrai un elastīgai reakcijai uz konvencionāliem un hibrīdiem apdraudējumiem Arktikā, Ziemeļatlantijā, Skandināvijā un Baltijas jūras reģionā.
Britānijas kodolatturēšanas loma
Dženkinss intervijā apstiprinājis, ka Apvienotās Karalistes kodolatturēšanas spējas būtu plānoto JEF spēku galējais atturēšanas pamats. Viņš šo vēstījumu raksturojis arī kā signālu kremlim.
Tomēr atsevišķa JEF kodolgarantija pašlaik nav publiski izklāstīta oficiālā Apvienotās Karalistes vai JEF dokumentā. Lielbritānijas valdības noteiktā politika paredz, ka valsts kodolspēki ir nodoti NATO aizsardzībai un varētu tikt izmantoti tikai ārkārtējos pašaizsardzības apstākļos, tostarp NATO sabiedroto aizstāvēšanai.
Lēmumu par Apvienotās Karalistes kodolieroču izmantošanu var pieņemt tikai valsts premjerministrs. Tādēļ Dženkinsa izteikumi raksturo kodolatturēšanas politisko un militāro nozīmi, nevis automātisku kodolieroču izmantošanas mehānismu JEF operācijā.
Latvija ir viena no desmit JEF dalībvalstīm
JEF oficiāli piedalās Apvienotā Karaliste, Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Islande un Nīderlande. Apvienotā Karaliste ir JEF vadošā valsts.
Latvija ir JEF dalībvalsts kopš formāta izveides: 2014. gadā tā kopā ar vēl sešām valstīm parakstīja sadarbības dibināšanas memorandu. Arī Latvijas Aizsardzības ministrija JEF raksturo kā vienu no sadarbības formātiem reģionālās drošības, atturēšanas un sabiedroto reaģēšanas spēju stiprināšanai.
Somijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Heiki Auto norādījis, ka komisija 29. septembrī no aizsardzības ministra Anti Hekenena saņems plašāku informāciju par ieceri. Auto JEF sadarbību raksturojis kā Somijas aizsardzības trešo pīlāru līdzās nacionālajiem spēkiem un dalībai NATO.
Kamēr Oslo nav parakstīta paredzētā vienošanās un JEF nav publiskojis tās nosacījumus, informācija par jauno spēku uzbūvi un kodolatturēšanas lomu galvenokārt balstās uz Dženkinsa intervijā sniegto skaidrojumu.
Avoti / atsauces: Iltalehti; Iltalehti intervija ar Gvinu Dženkinsu; Joint Expeditionary Force; JEF dalībvalstis; Apvienotās Karalistes valdība; Latvijas Aizsardzības ministrija.
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru