Krievijas sabotāžas, uzbrukumi infrastruktūrai un militārie incidenti Eiropā jāvērtē kā savstarpēji saistīta kampaņa, nevis atsevišķas provokācijas, secinājis Kara izpētes institūts.
ASV domnīca Kara izpētes institūts (ISW) 16. septembrī publicētā ziņojumā analizējusi krievijas pašreizējos uzbrukumus Eiropas valstīm un iespējamo konvencionālo militāro apdraudējumu NATO austrumu flangam.
Publikācija ir ISW analītisks vērtējums, nevis NATO vai kādas Eiropas valsts izlūkdienesta oficiāls draudu novērtējums.
Incidentus uzskata par vienotas kampaņas daļu
Pēc ISW vērtējuma, krievijas un ar to saistīto personu darbības Eiropā veido vairākas koordinētas militāras un informatīvas kampaņas. To iespējamie mērķi ir traucēt atbalsta sniegšanu Ukrainai, pārbaudīt NATO aizsardzību, iegūt izlūkošanas informāciju un pakāpeniski pieradināt Eiropas sabiedrību pie arvien nopietnākiem incidentiem.
Institūts šajā kampaņā iekļauj sabotāžu pret dzelzceļiem un kritisko infrastruktūru, dedzināšanas uzbrukumus aizsardzības uzņēmumiem, iespējamu gatavošanos uzņēmumu vadītāju slepkavībām, kiberuzbrukumus, NATO gaisa telpas pārkāpumus un apdraudējumus zemūdens infrastruktūrai.
ISW norāda arī uz krievijas “ēnu flotes” iespējamo izmantošanu ne tikai sankciju apiešanai, bet arī izlūkošanas un citu operāciju atbalstam. Atsevišķu incidentu saistība ar krieviju tomēr nav oficiāli pierādīta, un Eiropas valstu iestādes turpina to izmeklēšanu.
Apzīmējums “provokācija” var mazināt draudu uztveri
ISW ieskatā Eiropas amatpersonas krievijas darbības pārāk bieži raksturo kā “provokācijas”, “hibrīduzbrukumus” vai darbības zem NATO kolektīvās aizsardzības sliekšņa. Šādi formulējumi var radīt priekšstatu, ka incidenti nav daļa no koordinētas kampaņas un neprasa kopīgu atbildi.
Institūts aicina sabotāžu un fiziskus uzbrukumus militāriem vai civiliem objektiem saukt par uzbrukumiem neatkarīgi no tā, vai konkrētajā gadījumā NATO valstis lemj izmantot Ziemeļatlantijas līguma 4. vai 5. pantu.
Ziņojumā atzīmēts, ka Baltijas valstu amatpersonas krievijas organizētās sabotāžas arvien biežāk raksturo kā valsts atbalstītu terorismu. Tomēr ISW uzskata, ka arī šāds apzīmējums pilnībā neatspoguļo saikni starp pašreizējiem incidentiem un iespējamo konvencionālo militāro apdraudējumu.
Pieļauj ierobežota uzbrukuma iespēju Baltijas valstīm
ISW vērtējumā krievijai tuvākajā laikā varētu nebūt spēju ilgstošā karā ieņemt plašas NATO teritorijas, taču tas neizslēdz ierobežotu militāru operāciju. Kā iespējamie scenāriji minēti raķešu vai lidrobotu triecieni un neliels sauszemes iebrukums kādā no Baltijas valstīm.
Šādas operācijas mērķis varētu būt nevis plaša teritorijas ieņemšana, bet NATO politiskās vienotības pārbaude. Kremlis varētu mēģināt radīt situāciju, kurā dalībvalstis nespēj ātri vienoties par kolektīvu militāru atbildi.
Institūts brīdina, ka šāds risks var rasties agrāk par 2028.–2030. gadu, uz kuru pašlaik orientēti vairāku Eiropas valstu aizsardzības plāni. Ziņojumā citēts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālmajora Kaspara Pudāna jūnijā paustais vērtējums, ka Kremlis varētu saskatīt izdevību rīkoties pirms Eiropas modernizācijas plānu pabeigšanas.
NATO jāpielāgojas Ukrainā mainītajam kara raksturam
ISW aicina nepieņemt, ka krievijai pirms iespējamās operācijas pret NATO vispirms pilnībā jāatjauno pirms 2022. gada pastāvējušās armijas struktūras. Arī daļēji atjaunoti spēki varētu īstenot ierobežotu operāciju, izmantojot lidrobotus, nelielas izkliedētas vienības un Ukrainā pilnveidoto iefiltrēšanās taktiku.
Institūts uzsver, ka krievijas lēnā virzība Ukrainā pati par sevi nepierāda tās nespēju apdraudēt NATO. Ukrainas armijai ir vairāku gadu kaujas pieredze, sagatavotas aizsardzības pozīcijas un cieši integrēta lidrobotu ražošana, tehnoloģiju izstrāde un taktikas pilnveidošana.
Baltijas valstīm nav Ukrainai līdzvērtīga teritorijas dziļuma, lidrobotu aizsardzības tīkla un kaujas pieredzes. Tādēļ NATO jāapvieno tradicionālās spējas — aviācija, bruņutehnika, artilērija un pretgaisa aizsardzība — ar Ukrainā gūtajām atziņām par lidrobotu un elektroniskās karadarbības izmantošanu.
Aicina veidot kopīgu atbildes politiku
ISW iesaka NATO valstīm skaidrāk nosaukt un atribūtēt krievijas darbības, stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību, uzlabot spējas reaģēt uz lidrobotu apdraudējumu un palielināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā.
Vienlaikus frontes līnijas valstīm jāspēj nekavējoties reaģēt uz ierobežotu uzbrukumu, nepaļaujoties tikai uz visu NATO dalībvalstu vienlaicīgu politisku lēmumu un papildspēku ierašanos.
Institūts secina, ka Eiropai jārisina trīs savstarpēji saistīti uzdevumi: jāreaģē uz jau notiekošo krievijas kampaņu, jāgatavojas ierobežota konvencionāla uzbrukuma riskam un jāpielāgo bruņotie spēki Ukrainas kara laikā mainītajam kaujas raksturam.
Ar pilno ISW pētījumu iespējams iepazīties oriģinālajā publikācijā.
Nav komentāru
Ierakstīt komentāru