Piesārņojums Rīgā nav no oglēm. Cilvēki netic.

Nav komentāru Links to this post

Foto: LTV/Jānis Trallis
Būvinženieris Konstantīns Zorins 2019. gada 18. aprīlī mikroblogošanas vietnē “Twitter” publicēja foto ar melnu dūmaku virs ogļu pārkraušanas vietas Krievu salā (Voleri). Valsts Vides dienest (VVD) paskaidroja, ka tā nav saistīta ar ogļu pārkraušanu.


VVD inspektori pārbaudīja ogļu pārkraušanas vietni un konstatēja, ka dūmaka veidojās iztvaikojot ūdenim no Daugavas un no Rīgas jūras līča. Dūmakas efektu pastiprināja Bolderājā esošo uzņēmumu dūmeņu emisijas.


Ziņu aģentūra LETA piektdien 19. aprīlī informēja, ka tās darbinieki arī novērojuši dūmaku virs Rīgas, ka arī norādīja uz to, ka Brīvības ielas monitoringa stacijā 18. aprīlī fiksēja lielāko sīko putekļu PM10 piesārņojumu kopš 2012. gada.

Meteorologs Jānis Trallis piektdien 19. aprīlī publicēja ekrānšāviņu no LTV novērošanas kameras, kurā novērojama dūmaka virs Voleriem (robežojas ar Bolderāju) un arī saiti uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapā, kur var pārbaudīt datus par sīko putekļu piesārņojumu.
Žurnālists Jānis Tereško piektdien no Vanšu tilta novērojis, ka no diviem uzņēmuma skursteņiem nāk dūmi, bet skursteņi vizuāli atradās tuvāk pilsētas centram, nekā Krievu sala.

Dūmaka tiešām var veidoties no ūdens iztvaikošanas, bet Vecmīlgrāvja un Bolderājas iedzīvotāji ir stipri šaubīgi par to, kas radīja tumšās nokrāsas rašanos. Saistīts tas ar to, ka ikdienā bieži no sadzīves priekšmetiem un automašīnām slauka sīko ogļu kārtiņu.


Rīdzinieki tomēr saglabā arī labu sarkasmu līmeni. Piemēram, Aleksis vaino dūmakā tvaika kūpēšanu kāda no auto uz VEF tilta.

Papildināts 20.04.2019. ar norādi uz izzinošu rakstu par putekļu piesārņojumu.

Papildināts 21.04.2019.: iedzīvotāji atkal novēro melnu dūmaku Krievu salā.


Atjaunots 23.04.2019.: Valsts Vides dienesta skaidrojums
Pilsētvides kvalitāti šobrīd ietekmē laika apstākļi

Lieldienu brīvdienās daudzi rīdzinieki sociālajos tīklos pauda savu satraukumu un bažas par dūmaku, kas laiku pa laikam bija novērojama Daugavai tuvos Rīgas mikrorajonos, sevišķi Bolderājā, un raugoties no Vecmīlgrāvja puses un par gaisa kvalitāti galvaspilsētā. Tika izteikti visdažādākie minējumi par to, kas to izraisījis. Iemesls – termiskā inversija: vēsāka un blīvāka gaisa slānis izvietojas zem siltāka un mazāk blīva gaisa slāņa virs pilsētas. Siltā gaisa “kupols” pārklāj samērā lielu teritoriju un neļauj apakšējiem gaisa slāņiem pacelties uz augšu, bet piesārņojumam - izkliedēties. Parasti šādas inversijas ilgst tikai dažas stundas, bet tad, kad virs pilsētas nostabilizējas augsta spiediena gaisa masas, inversija var turpināties ilgāku laika periodu. Šādu parādību rada pilsētvide kopumā, kurā ietilpst arī ogļu pārkraušana.

No rītiem ir vērojama arī ūdens iztvaikošana no ūdenstilpēm, tostarp no Daugavas un jūras līča, kad āra gaisa temperatūra ir daudz augstāka nekā ūdens temperatūra, tāpēc veidojas dūmaka. To pastiprina dūmgāzes no ražošanas uzņēmumiem, privātmāju apkures, kā arī autotransporta un autotransporta pārvietošanās rezultātā paceltajiem putekļiem no ielām.

Termiskās inversijas apstākļos piesārņojuma iespējamība ir lielāka. Radītais piesārņojums, tiek nosprostots, tāpēc gaisa slānis, kas atrodas vistuvāk zemei, tiek aizvien vairāk piesārņots. Tā tas turpinās līdz brīdim, kamēr sāk mainīties valdošie meteoroloģiskie apstākļi.

Pašreizējos laika apstākļos Valsts vides dienests (VVD) līdztekus plānotajām veic ārkārtas pārbaudes, kā arī pastiprināti seko līdzi ogļu pārkraušanas termināļu darbībai, tāpēc var apgalvot, ka izskanējušie pieļāvumi par tiešu termināļu ietekmi uz gaisa kvalitāti un vides piesārņojumu Bolderājā nav apstiprinājušies.

Akmeņogļu pārkraušanai Krievu salā ir izsniegtas divas atļaujas SIA „STREK” un SIA „Rīgas Ogļu Termināls”. Ar tām var iepazīties VPVB mājaslapā - http://www.vpvb.gov.lv/lv

VVD atgādina, ka gaisa kvalitāti pilsētā ietekmē putekļi un smiltis uz ceļiem, autotransporta kustība, individuālā apkure, siltumapgādes centrāles, maza apjoma rūpniecības avotu emisijas, kā arī stacionāri piesārņojuma avoti – punktveida, laukumveida un tilpumveida avoti ar konkrētu atrašanās vietu. VVD inspektori kontrolē uzņēmumus, kam izsniegtas A, B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas, vai C kategorijas piesārņojošo darbību apliecinājumus. Pilsētvides uzturēšana kārtībā: ielu uzturēšana, autotransporta kustības organizēšana, individuālās apkures izmantotāju apzināšana un to pieslēgšanās pie centralizētajiem siltumapgādes tīkliem organizēšana ir pašvaldības atbildība, kas tai noteikta ar likumu.

Nav komentāru

Ierakstīt komentāru