Rīgas krastmala pārvēršas par sociālistu privātīpašumu, kur nav brīvi filmēt

Autors: Agris Samcovs Avots: Kārtībai jābūt
Gribu pastāstīt par kādu atgadījumu šorīt (2014. gada 14. septembrī). Īsi pirms plkst. 07:00 es mierīgi pastaigājos pa jauno krastmalas promenādi (Spīķera krastmalu) – virzienā no Salu tilta līdz pat dzelzceļa tiltam. Ievēroju uz Krasta ielas saslietās teltis, atcerējos, ka notiek taču tas pasākums... “Lauki ienāk pilsētā” Acīmredzot, ka tik agrā rīta stundā vēl nekas nenotiek, taču ik pēc brīža pamanu pašvaldības policijas darbiniekus un apsargus, kas, acīmredzot, uzmana promenādē un uz ielas esošo infrastruktūru (teltis, galdus un daudz ko citu) – lai kāds nepaķer ko līdz vai nesalauž. Zinot, kādi mēdz būs policijas darbinieki un apsargi mūsu jaukajā zemē, neko ļaunu nedomājot, bet savai drošībai katram gadījumam pārslēdzu savu tālruni video filmēšanas režīmā, un tā arī izgāju pa visu promenādi līdz autoostai (pastaigas VIDEO skatīt šeit). Ceļā neko speciāli nefilmēju (nebija nekā ievērības cienīga), un pašās beigās kāpu augšā pa trepēm, lai pameklētu kādu vietu, kur šķērsot brauktuvi (bija jātiek uz vilcienu). Ieraudzīju veselu virkni dažādas traktortehnikas. Kādu brīdi pajūsmoju par jauko un neparasto skatu (pirmā video pašās beigās), un izdomāju, ka jāuzņem arī kāda bilde.
Kamēr velku ārā fotoaparātu, pienāk divi jauni vīriešos melnos tērpos un ar atstarojošām vestēm un paziņo man ka šeit līdz plkst. 10:00 fotografēt AIZLIEGTS, kā arī bravurīgi paziņo, ka savu fotoaparātu (vai mob. Telefonu) es meklēšu DAUGAVĀ – ja nepārtraukšu fotografēt (vai filmēt). LABI zinot, ka fotografēt un filmēt tur un tad NAV AIZLIEGTS (patiesībā es pat vēl nebiju paguvis nevienu pašu bildi uzņemt) es acumirklī nojautu iespējamo tālāko notikumu attīstību un atkal ieslēdzu telefonā video režīmu. Pārjautāju puišiem – ko tad es meklēšu Daugavā, un kas viņi tādi ir. Uz ko viens no puišiem atbildēja – SĒTNIEKI. Tā arī nesniedzot atbildi uz šo jautājumu, puiši-sētnieki it kā likās mierā un pagāja malā. Tā kā nevienu pašu bildi vēl uzņēmis nebiju, tad paņēmu rokās fotoaparātu un uzņēmu dažus kadrus... Kamēr to darīju, puiši jau atkal ierunājās ar vārdiem “Nebildē! Vieglāk palika?” Uzņēmu vēl vienu pēdējo bildi un dzirdu “Tagad iesiet tur kur tālāk policija!” Ejot garām atbildēju, ka iešu tur kur man vajadzēs, un, ka ja puišiem ir kādas problēmas, tad lai paši iet pie policijas darbiniekiem... Tikmēr puiši jau draud ar “protokolu”, uz ko apstiprinu – nav problēmu, lai sastāda (protokolu). Diskutēt vairs ne par ko nevēlos, tāpēc dodos prom vien pajautāju – kāpēc tad šie neslauka, ja reiz esot sētnieki... No šī brīža sākas kaut kāds “teātris” - puiši man seko līdzi un sāk izteikt man īsti nesaprotamas frāzes par slotām un kaut kādu slotas pavēlnieku, attiecinot to visu uz mani (vismaz tā es sapratu). Pavēršu telefona “aci” puiši virzienā, un ilgi negaidot, tie jau tuvojas ar draudiem “Es tev to telefonu vienkārši...”. Tālāk seko vēl nejēdzīgāki teksti un rīcība, tai skaitā – cenšas atrasties tiešā manā tuvumā; apgalvo, ka es tiem TRAUCĒJU STRĀDĀT; ka esmu kaut ko “pārlietojies” (kaut kādu “spaisu” - lai kas tas būtu), ka uzbrūku viņiem; ka lai aizvācu savu kameru; ka esmu šiem NOZADZIS slotas (citā reizē apgalvo, ka SALAUZIS – turklāt sakot to īpaši SKAĻI, lai apkārtējie ar dzirdētu), arī to, ka es PIEDIRSU UZ TROTUĀRA un droši vien vēl kaut ko, taču TAD – mirklī, kad bravurīgie “sētnieki” saprot, ka uz viņu provokācijām es neatbildu un vienkārši dodos prom, tie pēkšņi man pietuvojas pavisam tuvu un AIZŠĶĒRSO ceļu, neļaujot turpināt savu gaitu un paiet viņiem garām. Kādā mirklī viens no varoņiem jau atļaujas ar roku ķerties klāt manam telefonam. Teicu, lai aizvāc prom savas rokas un atkal mēģināju tikt garam - arvien cenšoties vienkārši aiziet prom! Pēc vēl vienas apvainojumu sērijas (no puišu puses) vairs ne uz ko nereaģēju un vienkāršu DODOS PROM (virzienā uz Spīķeriem). Domājat, ka ar to viss beidzās? Kā tik ne tā!!! Puiši, pildot savus “darba pienākumus'” (bez šaubām - par nodokļu maksātāju naudu, neatkarīgi no tā - vai sētnieki vai TOMĒR apsargi) turpina man SEKOT vēl kādas 7-8 minūtes, t.i., VISU CEĻU līdz gājēju tunelim (zem Krasta ielas) un vēl kādu posmu virzienā atpakaļ brauktuves otrā pusē. Un VISU šo laiku šie “sētnieki” aizrautīgi un nenogurdinoši izsaka dažādas piezīmes, apvainojumus, apmelojumus u.t.t. u.jpr. Kaut kādā brīdī viņi tomēr atpaliek un pārstāj sekot... Savu vilcienu esmu nokavējis un dodos sameklēt kādu Valsts policijas darbinieku, lai pieteikti ziņojumu/iesniegumu par notikušo. Tāds atrodas akurāt iepretim autoostai, uzklausa mani, taču saka, ka visu saprot uzņemties, taču šai mirklīt šo lietu viņš uzņemties risināt nevar, jo nedrīkst pamest posteni, tāpēc aicina mani doties uz VP iecirkni Gogoļa ielā vai zvanīt uz 110 vai 112 – atsūtīs ekipāžu un visu noskaidros... Kā arī – lai es tagad vismaz aizeju līdz jebkuram pašvaldības policijas darbiniekam – lai tas AIZTUR un noskaidro puišu personības – tad arī iesnieguma izskatīšana un notikušā apstākļu skaidrošana iešot raitāk. Dodos sameklēt pašvaldības policijas darbiniekus un pirmie man pagadās... tie paši divi, kas, starp citu, “konflikta” laikā atradās TIEŠI BLAKUS, mierīgi uz to noskatījās un nekādā veidā nereaģēja. Uzmeklēt šī stāsta varoņus abi policisti (viens – vīrietis ap 50-60.g. v, otra – sieviete – ap 30-40.g. v.) ATTEICĀS – aicināja doties “uz Gogoļa ielu”. Un arī tas VĒL NAV VISS! Pēc mirkļa uzrodas kāds vīrietis (ap 35-40.g. v., gaišās drēbēs, ar brillēm), kurš apgalvoja, ka ir pasākuma (acīmredzot “Lauki ienāk pilsētā”) GALVENAIS ORGANIZATORS, un... aicināja 1) nomierināties, 2) un doties prom (!)..., 3) jo “viss esot kārtībā”. Kad jautāju kas viņš tāds vispār ir, vīrietis paskatījās uz manu telefonu (kas viņiem visiem ir, ka tik ļoti mans telefons interesē???) un strikti noteica, ka tas acumirklī JĀIZSLĒDZ ĀRA. To darīt es, protams, atteicos un vēlreiz jautāju – kā viņu sauc. Vīrietis tā arī neatbildēja un aši devās prom. Es, savukārt, devos uz nākamo vilcienu un tālāk uz darbu... Rezumējot, man jāsaka tā. Es ikdienā ļoti daudz saskaros ar fotografēšanu (arī filmēšanu mazliet) – gan cilvēki, gan pasākumi un daudz kas cits, un diezgan labi ZINU SAVAS TIESĪBAS (ko drīkst fotografēt vai publicēt, ko nedrīkst) un savās gaitās cenšos visu darīt LIKUMA ietvaros. Par šo konkrēto gadījumu, par varonīgo puišu-sētnieku rīcību man divu domu nav – nekam TĀDAM tiesiskā valstī un demokrātiskā sabiedrībā nevajadzētu notikt. Nekādus likumpārkāpumus vai kāda tiesību pārkāpumus no savas puses izdarījis neesmu. Bez šaubām, par notikušo tiks uzrakstīts iesniegums Valsts policijā, un šis VIDEO ieraksts tiks maksimāli plaši publicēts – ne tikai manā personīgajā blogā, bet arī dažādos sociālajos tīklos, cerams arī ziņu portālos u.t.t. Un pats pēdējais. Ja kādam fotogrāfam vai arī nefotogrāfam, līdzīgi kā man, šķiet, ka TE KAUT KAS NAV KĀRTĪBĀ, varu piedāvāt RĪT norīta (t.i., svētdien. 15.09.13.) tajā pašā laikā (plkst. 7:00) IERASTIES un vietā – lai pavērotu kā notiek sagatavošanās pasākuma pēdējai dienai, kā strādā policijas darbinieki, kā strādā apsardzes darbinieki, un varbūt arī – kā strādā SĒTNIEKI, kas uzkopj teritoriju pasākuma norises vietā un ap to? Jo, iespējams, ka lielu daļu (ja ne visu) no šī pasākumā izmaksām sedzam MĒS PAŠI (nodokļu maksātāji)? Un mums IR TIESĪBAS pavērot – kas un kā notiek, galu galā – tas viss notiek PUBLISKĀ VIETĀ un nav nekādu likumīgu ierobežojumu tur atrasties (un fotografēt) arī PIRMS plkst. 10:00 (lai ko par to domātu “traktortehnikas īpašnieki” un “sētnieki”). Protams, var droši nākt arī tāpat vien – traktorus pabildēt... P.s. Liela daļa no augstāk minētā ir redzama abos video ierakstos, ko šeit publicēju. Diemžēl – ne visa, jo telefons ik pa brīdim slēdzās ārā, un arī kvalitāte nav nekāda labā. Video 1 (nekā īpaši interesanta - tikai sākotnējā pastaiga): http://youtu.be/xxCZw1zev9k Video 2: (TAS - par ko ir ŠIS stāsts): http://youtu.be/_PyFI5IxgzE